Veicot revīziju plānošanas reģionos, Valsts kontrole
konstatējusi, ka tajos ir atšķirīga pieeja atalgojuma politikas
īstenošanā reģionu administrācijā nodarbinātajiem.
Četros no
pieciem plānošanas reģioniem Attīstības padomes vadītājiem tiek maksāta
atlīdzība, vienā plānošanas reģionā atalgojums tiek maksāts arī
Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniekam, bet vienā plānošanas
reģionā atlīdzību izmaksā arī Attīstības padomes locekļiem, savukārt
pārējos četros – amatpersonas savus pienākumus veic, nesaņemot samaksu.
Vienīgais
reģions, kur Attīstības padomes vadība nesaņem atlīdzību, ir Zemgales
plānošanas reģions, savukārt Vidzemes plānošanas reģionā atlīdzība
tikusi izmaksāta arī padomes priekšsēdētāja vietniekam.
Plānošanas
reģionu darbiniekiem ir noteikts arī būtiski atšķirīgs atalgojums. Tā
atšķirības bijušas robežās no 35% līdz 80%. Piemēram, vienā plānošanas
reģionā galvenajam grāmatvedim alga pirms nodokļu nomaksas ir 853 eiro,
bet citā – 1536 eiro par pilnu slodzi.
Šāda situācija Valsts kontrolei radījusi pārliecību, ka valsts budžeta dotācija netiek izmantota mērķtiecīgi.
Valsts kontrole revīziju plānošanas reģionos veikusi par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.jūnijam.
Jau
ziņots, ka Valsts kontrole pēc revīzijas plānošanas reģionos
secinājusi, ka tie tikai tērē apjomīgus valsts budžeta līdzekļus, bet
darbība tiek imitēta. Valsts kontrole uzskata, ka valsts pārvaldei
vajadzētu pieņemt lēmumu, – vai šādi reģioni ir nepieciešami. Ja tos
nolemj nelikvidēt, tad ir jāīsteno būtiski uzlabojumi.
Nikolajs Stepanovs: reģionus nopeļ nepelnīti
Veicot revīziju
plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, Valsts kontrole
secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas. To
pagājušajā nedēļā žurnālistiem pavēstījusi valsts
kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts ik gadu
plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas
reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības
tiek imitētas, uzskata valsts kontroliere.
Gulbenes
novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, kurš ilgus gadus
bijis Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes
priekšsēdētājs, bet pašlaik pilda vietnieka pienākumus, šādus
E.Krūmiņas pārmetumus uzskata par nepelnītiem.
“Mans
subjektīvais viedoklis – ja grib likvidēt, to var izdarīt arī
ar Valsts kontroles rokām. Tas ir viens no instrumentiem. Lai tas tā
būtu. Taču nedomāju, ka tas ir pareizākais ceļš. Nezin kāpēc
neviens negrib pieminēt, cik miljonus eiro reģioni un pašvaldības
ir piesaistījuši, realizējot dažādus projektus ar Eiropas
Savienības fondu atbalstu,” saka N.Stepanovs.
Savukārt
Valsts kontrolē ir pārliecināti, ka vainīgi ir robi normatīvajos
aktos, kā arī nepietiekama uzraugošo iestāžu kontrole pār
reģioniem. To nepietiekami darot gan Satiksmes ministrija, gan Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
