Režisors Varis Brasla šobrīd
Valmieras teātra Lielajā zālē iestudē sezonas trešo darbu par
latviešu raksturu un vēsturi – Laura Gundara lugu „Lattia”,
kas pirmizrādi piedzīvos 1.martā. Tas ir stāsts par laiku pirms
Pirmās atmodas, kad latvieši vēl nav apzinājušies savu vietu
šajā zemē starp vācu muižniekiem un cariskās Krievijas
ierēdņiem, kad tikai raisās priekšnoteikumi, lai taptu nācija.
Viena 1834. gada nakts krogā atklāj visdažādākos raksturus un
tipus, no kuriem viens ir jauniņais draudzes skolotājs Cimzas
Jānis. Izrādes radošajā komandā ir scenogrāfs Mārtiņš
Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, mūzikas
konsultants Emīls Zilberts.
Lauris Gundars nosaucis lugu par
nacionālo detektīvu, jo tajā uzdoti vairāki jautājumi, kurus
svarīgi sev atbildēt, gatavojoties savas valsts simtgadei: kāds
tad īsti ir latvieša raksturs, kas radies daudzu tautību savijumā;
vai spējam šajos senčos atpazīt savas patiesās saknes, savus
stiķus un niķus?
Lai arī vienam no tēliem dots
reālas personības – Jāņa Cimzes (tolaik – Cimzas) vārds,
luga nav ne strikti vēsturisks, ne biogrāfisks darbs, uzsver
izrādes režisors. „Tā ir tīra autora fantāzija, kur nevajag
meklēt faktu atbilstību,” saka Varis Brasla. „Protams, tēls,
kam ir konkrētas personas vārds, vairs nevar būt īsti nosacīts –
tāda pretruna ir gan. Taču vairāk par viena tēla biogrāfiju mūs
interesē pats brīdis, kad atsevišķos cilvēkos mostas vēlme nest
gara gaismu pārējiem tautiešiem, kuri varbūt stāv apkārt ar
vaļā maku, jo tikai tā spēj to gaismu uztvert. Tas ir laiks, kad
līdz nācijas apziņai ir stipri tālu, un attīstīt to ir liels
varoņdarbs – brīvlaišana gan ir bijusi, bet kalpa dvēseles
turpat vien palikušas.”
Izrādes tapšanas gaitā,
iedziļinoties 19. gadsimta pirmās trešdaļas notikumos un
gaisotnē, nācies pārvērtēt daudzus padomju izglītībā gūtus
priekšstatus, atzīst režisors. Ļoti sarežģīts ir jautājums
par šajā zemē runātajām valodām, par kultūras saknēm un to,
kas aizgūts no citām nācijām. „Tam pašam Cimzem Kronvaldu Atis
pārmeta vāciskumu, bet ņemt citu kultūru bagātību un tulkot
latviski – tas taču ir cienījams savas tautas bagātināšanas
ceļš,” pārliecināts Brasla. Nopietni pārvērtējamas arī
daudzas sociālas klišejas – par asinssūcējiem baroniem, no
kuriem daudzi pirmie pulcināja zemnieku bērnus, lai mācītu lasīt,
dziedāt, zīmēt; par vagariem, kas patiesībā bija tālaika muižu
menedžeri, darbu rīkotāji un cienījami cilvēki.
Lugas notikumi risinās gudra un
turīga latvieša Puriņu Kārļa (Tālivaldis Lasmanis) turētajā
krogā, kur viņš sapulcinājis savus tautiešus, apkārtnes
zemniekus, lai tikko divdesmitgadīgā skolotāja Cimzas Jāņa
(Mārtiņš Meiers) vadībā… korī dziedātu savas dziesmas. Kārļa
meita Ieva (Alise Polačenko) iekritusi sirdī daudziem no
sanākušajiem, arī vietējā brīvkunga fon Zaka dēlam Emanuelam
(Rihards Jakovels), kurš atgriezies tēva muižā ar Eiropas
apgaismības idejām. Pārējās lomās – aktieri Krišjānis
Salmiņš, Ģirts Rāviņš, Māris Bezmers, Januss Johansons,
Arnolds Osis, Mārtiņš Liepa, Kārlis Freimanis, kā arī Valmieras
Viestura vidusskolas audzēkņi Jānis Leščinskis, Kristers
Komarovs, Lotārs Zariņš, Ričards Kronbergs.
