Gulbenes Bērzu pamatskolā, gatavojoties Latvijas skolu jaunatnes XI
dziesmu un deju svētkiem, notika tērpu kolekciju skate – konkurss
„Rakstu darbi”. Tajā ar labiem rezultātiem uzstājās Gulbenes
2.vidusskolas sākumskolas klašu audzēkņi kopā ar skolotāju Evitu Zālīti.
Tērpu kolekcija novada konkursā saņēma 1.pakāpei atbilstošu novērtējumu
un tiesības piedalīties Vidzemes reģiona tērpu kolekciju skatē –
konkursā, kas 29.aprīlī notiks Cēsīs.
Izvēlas pilsētas simbolu
Pēc
tikšanās ar tekstilmākslinieci Baibu Vaivari kādā mājražotāju
seminārā par tēmu „Gulbis- novada simbols amatniecības izstrādājumos”
jau pagājušā gada oktobrī E.Zālīte izvirzījusi mērķi, ka veidotās tērpu
kolekcijas pamatā būs redzams Gulbenes pilsētas simbols gulbis.
„Seminārā gūtās idejas iedvesmoja mani, es, savukārt, – sākumskolas
bērnus. Visi kopā zīmējām dažnedažādus gulbjus. Novembrī, tiekoties
vizuālās mākslas pedagogu semināra ar mākslinieci B. Vaivari, atrādīju
skolēnu veikumu. Viņa, vēlot veiksmi, mudināja darboties tālāk,” saka
skolotāja.
Garajos ziemas mēnešos 2.vidusskolas 4.b klases meitenes
Alīna Šabaļina, Andželika Romanova, Laura Enija Mincāne un Maira
Baranovska uz parasta, balta kokvilnas audekla palīdzēja tapt
izvēlētajiem gulbjiem. Lai labāk izceltu gulbja formu, izmantoti mākslas
izteiksmes līdzekļi punkts un līnija. Par darba instrumentu ņemts
melnais tekstilmarķieris.
Izmanto lina audumus
„Iedomājoties,
cik dažādi ir mūsu skolēni, arī tērpu skices veidoju atšķirīgas.
Vadoties pēc ilgtspējīgas dzīvošanas ieteikumiem, audumu izvēlē
nesteidzāmies uz veikalu pēc jauna materiāla, bet gan ieskatījāmies
savos drēbju skapjos un lietoto apģērbu veikalu plauktos. Izvēlējāmies
aizmirstas, varbūt sen apnikušas, citiem nederīgas linu kleitas, bikses,
kreklus, svārkus. Šīs drēbes pēc mūsu iecerēm un skicēm pārveidojām
atšķirīgos tērpos,” darba procesā daļas E.Zālīte.
E.Zālīte arī
sapratusi, ka iesāktajam darbam jāpiesaista profesionāļi. Palīdzību
neliegusi Gulbenes tērpu teātra „ Varavīksne” vadītāja Inese Buliņa un
defilē skolotāja Tatjana Ļistopada. Viņas sameklējušas atbilstošu mūziku
un iestudējušas nolikumā prasīto trīs minūšu garo modeļu uznācienu.
„Mūsu
izveidotā kolekcija rosina skatītājus domāties par putna nozīmīgumu
mūsu ikdienas steidzīgajā dzīves ritmā, par to, kāpēc tie migrē, kāpēc
katru pavasari tos gaidām atgriežamies mājās. Tā ir arī ar mūsu
cilvēkiem, kuri dzīves apstākļu spiesti emigrē, neieklausoties
aicinājumam atgriezties,” piebilst E.Zālīte.
