Līdz šim sporta spēļu rezultātu
ietekmētājiem bija nesodāmības sajūta, bet jaunie grozījumi
Krimināllikumā palīdzēs viņos to izskaust, uzskata Izglītības un
zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Kā zināms, otrdien tika paziņots par sagatavotajiem grozījumiem
Krimināllikumā un Sporta likumā, kuros noteikts, ka par manipulācijām ar
sporta sacensību rezultātiem jeb spēļu sarunāšanu varētu sodīt ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat pieciem gadiem.
Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personām varētu tikt piespriests pat 17 gadus ilgs cietumsods.
“Līdz šim bija jāpierāda visa ķēde, sākot no likmju likšanas līdz tās
realizācijai spēles ietekmēšanā. Tagad mēģinājums manipulēt jau būs
pabeigta darbība – tiks ieviesta reāla norma, kas aizliegs jebkādas
manipulācijas, un tās būs krimināli sodāmas līdz vairāk nekā desmit
gadiem cietumā, ja runa būs par līdzekļu legalizāciju,” stāstīja Severs.
“Ceru, ka normai būs preventīvs raksturs un visi sapratīs reālās
sekas, ka ne tikai komanda tiks diskvalificēta, bet var tikt piemērota
pat brīvības atņemšana,” viņš norādīja. “Ceru, ka būs līdzīgi kā ar
legālajām narkotikām, kad nākamajā dienā pēc normas stāšanās spēkā visas
darbības tika apturētas,” piebilda Severs.
Kā zināms, Latvijas vēsturē skaļākais spēļu sarunāšanas skandāls
izskanēja pagājušā gada oktobrī, kad saistībā ar Daugavpils “Daugavas”
komandas futbola spēļu sarunāšanu tika aizturēti astoņi cilvēki.
“Kaut pērn Daugavpils lietā pat tika veikti aresti, šogad “Gulbenes”
komanda turpināja darboties līdzīgi,” sacīja Severs, norādot uz futbola
virslīgas komandu, kas sezonas sākuma daļā tika izslēgta no čempionāta.
“Pirms sezonas katram virslīgas spēlētājam bija jāparaksta godīgas
spēles apņemšanās, un pat tas viņus neapturēja. Tagad likums palīdzēs
izskaust nesodāmības apziņu,” norādīja IZM pārstāvis.
Tieši pirms gada šis jautājums tika skatīts Saeimas Aizsardzības
komisijas sēdē. Kaut toreiz gandrīz visas iesaistītās puses uzskatīja,
ka Krimināllikumā nepieciešams jauns formulējums, lai tiesībsargājošajām
pusēm būtu ierocis cīņā pret spēļu rezultātu sarunāšanu, pret to bija
Tieslietu ministrija, uzsverot, ka Eiropas Parlamentā speciāla komisija
secinājusi, ka valstu krimināllikumos jau pastāv ļoti daudzi panti,
kurus var piemērot. Tomēr tagad tieši tieslietu ministrs Dzintars
Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir viens no galvenajiem cīnītājiem par šo normu
ieviešanu.
“Rasnača kungs toreiz bija komisijas deputāts un, stājoties tieslietu
ministra amatā, acīmredzot atcerējās diskusiju. Gājām cauri šiem
pantiem un katrā atradām niansi, kas liedz to piemērot efektīvi,” likuma
grozījumu tapšanu sarunā ar aģentūru LETA atcerējās Severs. “2.jūlijā
tieslietu ministrs šo jautājumu aktualizēja Nacionālās sporta padomes
sēdē, bet sapratām, ka daļēja taisnība Tieslietu ministrijai ir, jo
jādefinē, kas tās ir par darbībām un kādā līmenī tiek kriminalizētas.
Tieslietu ministrs šo lietu personīgi atbalstīja un pieskatīja. Tāda
situācija, kad visi beidzot ir vienisprātis, bija jāizmanto,” sacīja IZM
pārstāvis.
Kā skaidro Tieslietu ministrijā, Krimināllikumā tiks iekļautas
sacensības, ko organizē sporta organizācijas, bet Sporta likumā tiks
noteikts, ka jebkāda spēļu manipulācija ir aizliegta, un tas līdz ar to
attieksies arī, piemēram, uz skolu līmeņa sacensībām, kur gan nedraudēs
kriminālatbildība.
Kaut Tieslietu ministrija paudusi apņēmību, ka jaunais likums varētu
stāties spēkā ar 1.janvāri, Severs nebija tik optimistiski noskaņots.
“Neesmu tik optimistisks, ka izdosies abus likumprojektus, kas uz Saeimu
dodas kopējā paketē, pieņemt līdz 1.janvārim. Nebūs tik izšķiroši, vai
tas notiek februārī vai martā, bet galvenais, lai jaunās likuma normas
stājas spēkā pēc iespējas drīzāk,” pauda Severs. “Aicinu Saeimas
deputātus tos pieņemt maksimāli ātri,” viņš piebilda.
Severs arī secināja, ka pēc futbolā notikušajiem skandāliem
politiskajā dienas kārtībā bija vieglāk iekļaut jautājumu par šādām
likuma izmaiņām. “Pēc notikušajiem skandāliem kolēģus bija vieglāk
pārliecināt. Tiesa, Eiropas Padomes konvencija nosaka, ka šādas normas
tāpat būtu jāpieņem, tomēr tikai smagu noziegumu apmērā. Savukārt mēs
nodarījumus kriminalizēsim jau pirmajā līmenī, kur nevajag personu grupu
vai lielus apmērus,” klāstīja Severs. “Realitāte ir tāda, ka, lai
jautājums nokļūtu politiskajā dienas kārtībā, vajag kādu pamudinājumu.
Kad visi redz, ka futbola kluba prezidents ielikts aiz restēm, jautājums
aktualizējas,” viņš pauda.
Kā ziņots, Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs
Tikmers trešdien uzsvēra, ka galvenokārt šie grozījumi abos likumos
vairos ticību godīgai spēlei, cerības, ka spēles būs tīras, kā arī
preventīvi atturēs tos, kuri domās par šādu noziedzīgu darbību veikšanu.
LETA jau ziņoja, ka 2014.gada septembrī parakstīšanai tika atvērta
Eiropas Padomes konvencija pret sporta rezultātu manipulāciju, kad to
uzreiz parakstīja 15 Eiropas Padomes dalībvalstis. Vēlāk tai pievienojās
vēl vairākas valstis. Konvencija ir izskatīta un saņēmusi arī Eiropas
Komisijas juridisko atzinumu. Šā gada martā Latvija vēl nebija to
parakstījusi.
