Lai arī šobrīd
Latvijas hokeja izlasei oficiāli galvenā trenera vēl nav, tiek
ziņots, ka pēc triju gadu pārtraukuma to atkal vadīs
Ziemeļamerikas treneris. Vai mūsu hokeja izlasei ārzemju treneri
bijuši sekmīgi vai vismaz sekmīgāk nekā vietējie? PČ iegūto
vietu ziņā nedaudz labāk klājies ārzemniekiem, uzvaras vairāk
guvuši vietējie, bet visiem ir viena tendence – maksimāli
neizmantot iespējas, kad izlasei tiek paredzētas uzvaras.
Latvijas hokeja
sabiedrībā šoruden pienākuši jauni laiki ar jaunu hokeja
federācijas vadību priekšgalā. Aigaram Kalvītim un Viesturam
Koziolam, kuru duets nomainījs Kirovu Lipmanu, pirmais patiešām
lielais uzdevums bija vīriešu izlases galvenā trenera nozīmēšana.
Lai arī oficiāli vēl paraksti uz līguma nav likti, portāls
Sportacentrs.com ziņo, ka izlasi atkal vadīs milzīgus NHL
panākumus sasniedzis speciālists – kanādietis Bobs
Hārtlijs.
Hārtlijs NHL
pavadījis gandrīz 1000 spēles, ieguvis gan Stenlija kausu, gan
gada labākā trenera balvu. Latvijas izlases sakarā gan jānorāda,
ka Hārtlija dzimtā valoda ir franču, kamēr angļu ir viņa otrā
valoda, ko viņš pielieto ar spēcīgu franču akcentu. Valodu
jautājums Latvijas izlasē vienmēr bijis svarīgs, bet tikpat
svarīga arī bijusi treneru izvēle un parādītais sniegums.
Pēdējos 20 gados
PČ elites divīzijā Latvijas izlasi vadījuši septiņi dažādi
treneri – četri vietējie treneri, kuru iepriekšēja saistība ar
Latvijas hokeju ir nenoliedzama, un trīs ārzemnieki. Vērtēt
„labāk vai sliktāk” ir subjektīvi, taču objektīvi ir
sasniegtie rezultāti, un tie saka, ka Latvijas izlase ar ārzemju
treneri pasaules čempionātos ieguvusi vidēji desmito vietu, bet ar
vietējo treneri – vidēji vienpadsmito vietu.
Lielāko panākumu
sarakstā gan vietējiem treneriem veicies labāk. Latvijas izlase
septīto vietu pasaulē ieguvusi trīs reizes – divreiz ar pašmāju
treneriem Leonīdu Beresņevu un Oļegu Znaroku, kurš, tiesa gan,
šobrīd jau ir Vācijas pilsonis, bet vienreiz septīto vietu
izlases pasniedza zveidrs Kurts Lindstrēms. Savukārt pēdējais
ārzemnieks Latvijas izlasē – Teds Nolans – tā arī ne reizi
nepabeidza PČ ar augstāku vietu par desmito.
Taču vienalga, ar
kādu treneri, taču Latvijas izlasei vienmēr bijušas problēmas ar
favorītes lomas attaisnošanu, kamēr mačos pret grandiem nereti
vien izdevies paņemt punktus vai pat uzvarēt. „Triobet”
sporta totalizatora bukmeikeri norāda, ka
pēdējos piecos pasaules čempionātos bijušas 11 spēles, pirms
kurām Latvijas izlase bijusi lielākas vai mazākas favorītes lomā,
proti, tās uzvaru bukmeikeri novērtējuši ar zemāku koeficientu.
Latvijai izdevās uzvarēt tikai četrās no šīm 11 spēlēm…
Pēdējos gados gan
tieši biežās treneru maiņas var izmantot kā sava veida
nestabilitātes pazīmi. Kopš 2014. gada pavasara Latvijas izlasei
bijuši četri galvenie treneri (Hārtlijs, ja patiešām tiks
apstiprināts, kļūs par piekto), un pēdējās 17 PČ spēlēs
Latvija izcīnījusi tikai vienu uzvaru pamatlaikā. Bijušas gan
svarīgas uzvaras pamatlaikā un gūti vērtīgi punkti pret tādām
izlasēm kā Čehija un Zviedrija, bet arī vietu izteiksmē
rezultāti bijuši vāji (divas 13. vietas pēc kārtas).
Līdz ar to loģiski, ka Hokeja federācija pēc diviem nesekmīgiem
mēģinājumiem ar vietējiem treneriem, izmēģinot Aleksandru
Beļavski un noorganizējot Leonīda Beresņeva atgriešanos, atkal
pievērsusi skatus ārzemju treneriem. Bezkaislīgā statistika gan
saka, ka PČ elites divīzijā Latvijas izlase ar vietējiem
treneriem uzvarējusi 38% spēļu, kamēr ar ārzemniekiem – 32%
spēļu. Hārtlijs noteikti centīsies uzlabot šo statistiku, taču,
ņemot vērā izlases pēdējo gadu neveiksmes, viņam vismaz sākumā
varētu nebūt pārāk daudz spēļu, kurās bukmeikeri izliek
likmes, kas nostāda Latvijas izlasi favorītes lomā.
