Ikvienam
patīk domāt, ka viņš ir racionāls patērētājs – lēmums
iegādāties vienu vai otru produktu balstīts vērā ņemamos
argumentos, izvērtējot gan preces cenu, gan kvalitāti. Taču
patiesībā bieži vien mūsu izvēlēm nav nekāda sakara ar
konkrētās preces īpašībām – vienu vai otru pirkumu izdarīt
mums liek gan mūsu emocijas, gan kognitīvie
aizspriedumi, kuri galu galā apmāna mūs pašus.
Turpinājumā
daži kognitīvie aizspriedumi, kas liek mums iztērēt vairāk
naudas, nekā plānots:
Paļaušanās
uz pirmo iespaidu
Apmeklējot
lielveikala izpārdošanas, pircējs par preces cenu spriež, ņemot
vērā pirmo informāciju. Piemēram, plakāts, kas vēsta, ka
mobilais tālrunis agrāko 300 eiro vietā tagad maksā tikai 200
eiro, daudziem liek sajūsmā saberzēt rokas, taču tikai tādēļ,
ka ir zināma preces pamata cena bez atlaides.
Tomēr
jāņem vērā, ka pārdevēji šo triku mēdz izmantot savā labā,
dažas dienas pirms izpārdošanas paceļot preces regulāro cenu,
lai pēc tam varētu piedāvāt ļoti lielu atlaidi. Ar to vajadzētu
rēķināties, apmeklējot nākamo izpārdošanu lielveikalā.
Pūļa
efekts
Nav
noslēpums, pūļa efektam ir milzīgs spēks. Tas ietekmē arī
naudas tērēšanas paradumus. Kā spilgtu piemēru var minēt
sekošanu modes tendencēm – apģērbs tiek iegādāts nevis
racionālu iemeslu dēļ, bet tādēļ, ka tāda gluži vienkārši
ir mode. Sekošana pūlim var ietekmēt arī citus lēmumus,
piemēram, mūzikas un izklaides izvēli, jo tas ir modē un tā
tagad dara visi.
Protams
tas nebūt nenozīmē, ka sekot pūlim ir milzīga kļūda. Īstā
problēma rodas, ja tas tiek darīts bez domāšanas. Tādēļ
ikreiz, kad jāpieņem kāds finansiāls lēmums, veic izpēti un
pieņem lēmumu, kas balstīts Tavās reālajās vajadzībās un
iespējās, nevis citu ieteikumos!
Izvairīšanās
no nožēlas
Nekas
neliek justies tik slikti, kā atklāsme, ka iegādātā prece tomēr
izrādījusies nevajadzīga un bijusi viena vienīga naudas
izšķiešana. Lai no tā izvairītos, mēs izdomājam dažādus
argumentus un attaisnojumus, jo nevēlamies atzīt, ka iegādātais
nav bijis izdotās naudas vērts, sevišķi, ja tā dēļ noformēta,
piemēram, kredītlīnija.
Lielākā
problēma ir tā, ka šādi rīkojoties mēs dodam sev zaļo gaismu
sliktu lēmumu atkārtotai pieņemšanai.
Aizspriedumi
Mūsu
lēmumus ietekmē arī dažādi aizspriedumi un tendence redzēt
tikai tos faktus, kas apstiprina mūsu viedokli. Piemēram, ja
cilvēks dod priekšroku viena konkrēta modeļa telefonam, pārējos
viņš vienmēr centīsies saskatīt trūkumus, pat, ja tie nebūs
pamatoti.
Šāds
domāšanas veids mazina spēju spriest objektīvi un līdz ar to arī
pieņemt izdevīgus lēmumus. Labākais veids, kā sevi pasargāt no
šīs tendences, ir neignorēt arī to informāciju un viedokļus,
kas ir pretrunā ar Tavu pārliecību.
Strausa
sindroms
Cilvēkam
ir tendence ignorēt sliktas ziņas, cerot, ka problēma atrisināsies
pati no sevis. Taču ir skaidrs, ka šāda attieksme situāciju nevis
uzlabo, bet var padarīt daudz sliktāku. Tādā veidā cilvēki mēdz
reaģēt arī uz finanšu problēmām, piemēram, ja pienākusi
vēstule par nenokārtotām parādsaistībām, tā paliek neatvērta.
Taču problēma neizzūd – tā kļūst tikai lielāka.
Tikt
vaļā no šī sindroma nav viegli – atzīt savas kļūdas un
problēmas mēdz būt sāpīgi, taču tas ir vienīgais veids, kā
uzlabot savu situāciju ilgtermiņā.
Pašpārliecība
Vēl
viens aspekts, kas mums liek aizmirst par piesardzību un riskēt
vairāk, ir pašpārliecība. Piemēram, tirgojoties ar akcijām
cilvēks ir piedzīvojis veiksmi un tas viņam ir licis sajusties kā
zinošam speciālistam. Šī pārliecība, savukārt, viņam likusi
uzņemties lielākus riskus, neizvērtējot reālo situāciju, un, kā
zināms, risks ne vienmēr atmaksājas.
Ir
labi priecāties par izaugsmi un sasniegumiem, taču bīstami tas
kļūst tad, ja sāk šķist, ka esi liels eksperts. Lai izvairītos
no nepatīkamām situācijām, der atcerēties, ka nav iespējams
zināt visu.
Tieši
tādēļ pirms lielāku finansiālu lēmumu pieņemšanas, piemēram,
apdrošināšanas noformēšanas, ieguldījumu veikšanas vai kredīta
ņemšanas, ir vērtīgi iepazīties ar dažādiem viedokļiem un
zinošu speciālistu ieteikumiem, lai spētu izdarīt pareizāko
izvēli.
Ieradumi
Liela
nozīme ir arī mūsu ieradumiem un grūtībām tos mainīt. Mums ir
tendence turēties pie ierastā pat tad, ja zinām, ka ir pieejams
kaut kas labāks un izdevīgāks. Tas attiecas uz dažādām dzīves
sfērām – mājokli, darbu un pat iemīļotajiem džinsiem.
Taču,
baidoties no pārmaiņām, var palaist garām daudz labu iespēju,
turklāt palikšana pie ierastā mēdz izmaksāt pārāk dārgi. Lūk,
daži piemēri, kā ieradumi var ietekmēt finansiālo situāciju:
-
Cilvēks
ir uzticīgs kādam konkrētam zīmolam, neskatoties uz to, ka
pieejama arī lētāka un nebūt ne sliktāka alternatīva; -
Viņš
izmanto ierastā mobilo sakaru operatora pakalpojumus, pat, ja par
to sanāk pārmaksāt; -
Savā
ieguldījumu plānā cilvēks nav veicis nekādas izmaiņas kopš tā
izveides, neskatoties uz to, ka viņa finansiālā situācija kopš
tā laika ir būtiski mainījusies
Pārmaiņas
var būt biedējošas – ar šīm sajūtām saskaramies mēs visi.
Tomēr, lai sāktu doties pareizā virzienā, pietiks ar mazām
pārmaiņām. Piemēram, ja esi nolēmis atteikties no ierastā
zīmola precēm, jo apzinies, ka tām pieejamas labas alternatīvas,
uzreiz neatsakies no tā pavisam, bet pārmaiņas ievies pakāpeniski,
aizvietojot dažus ierastos produktus ar citiem.
Vēl
viens veids, kā izkļūt no ieraduma ciešajām ķetnām, ir izdarīt
izvēles, neņemot vērā pieredzi – it kā visu sāktu no nulles.
Tā vietā, lai veikalā atkal stieptos pēc labi zināmā vai uz
ieguldījumu kontu pārskaitītu ierasto naudas summu, pavaicā sev,
kas ir izdevīgākais un labākais tieši šajā konkrētajā
situācijā.
