Pagājušajā nedēļā biedrības “Latvijas piļu un muižu asociācija”
rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā pa Ziemeļvidzemes muižām un pilīm
asociācijas pārstāvji viesojās arī Stāmerienas pilī, kā arī Beļavas
muižā. Abi izvēlētie apskates objekti ir uzņemti asociācijas biedru
pulkā, tāpat kā Lizuma pils un Litenes muiža.
“Beļavas muiža
galvenokārt tika izvēlēta saistībā ar tās unikālo arhitektonisko
vērtību. Arī Stāmerienas pils ir apskates vērts objekts. Mums ir liels
prieks, ka pašvaldība uzņemas rūpes par pili, un ir nolēmusi koordinēt
visu kopējo sadarbību, jo visas pilis un muižas ir tūrisma apskates
objekti, kas piedalās arī akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas!”.
Šo sadarbību ir iespējams attīstīt. Mēs augstu vērtējam pašvaldības
vēlmi aktīvi iesaistīties, lai kopīgi domātu, kā vēl vairāk attīstīt šos
objektus, lai cilvēkiem būtu ko skatīt. Jums Gulbenes novadā ir daudz
piļu un muižu, ko redzēt tiem, kas tur nekad nav bijuši,” saka biedrības
“Latvijas piļu un muižu asociācijas” izpilddirektore Aira Andriksone.
Līdzīgi uzskata arī asociācijas valdes loceklis Juris Zviedrāns.
“Nav
būtiski, vai pils vai muiža tiek atjaunota ātri vai lēni. Galvenais,
lai šis darbs būtu kvalitatīvs. Bieži vien tas, kas tiek uztaisīts ļoti
ātri, pēc kāda laika ir jāpārveido. Manuprāt, pilis un muižas
nevajadzētu strauji atjaunot. Jūsu novada cilvēkiem, kuri nodarbojas ar
šo atjaunošanas procesu, ir laiks padomāt, lai gan esam pieraduši, ka
visam jānotiek ātri. Savulaik starptautiska balva tika piešķirta
nelielai muižai Norvēģijā, kuru viena ģimene bija restaurējusi
trīsdesmit gadus,” uzskata J.Zviedrāns.
Speciālists atzinīgi vērtē
faktu, ka Stāmerienas pils atjaunošanā turpmāk liela loma būs
pašvaldībai. Tas ir tāpēc, ka pašvaldībai ir lielāki resursi, ir
cilvēki, kas raksta projektus, jo tikai dažiem cilvēkiem šo pils
atjaunošanas cīņu uzvarēt ne vienmēr ir pa spēkam.
“Agrāk muižas
zeme bija liela ekonomiskas sastāvdaļa. No tās tika gūts labums, ko
izmantojot varēja labiekārtot un uzturēt muižu vai pili. Šodien tā vairs
nav, jo tukšajām pilīm un muižām vairs nav ekonomiskā pamatojuma. Tāpēc
ir labi, ka arī pašvaldība to redz. Stāmerienas pils un Beļavas
muižkungu māja ir ļoti vērtīgas un unikālas savā mākslinieciskajā
vērtībā visas Latvijas kontekstā. Beļavas muiža ir starp retajām
18.gadsimta sešdesmito septiņdesmito gadu kungu mājām, kas ir ārkārtīgi
maz pārbūvēta. Tajā ir daudz oriģinālo detaļu. Par šo muižu maz zina,
arī skola dara savu, tomēr muižas telpas var atjaunot pamazām – telpu pa
telpai, lai kultūras mantojums tiktu saglabāts nākamajām paaudzēm, kā
arī tam būtu mūsdienu pievienotā vērtība,” saka J.Zviedrāns.
