“Kino
palīdz izstāstīt stāstus, kas ļauj asociēties ar notikumiem un
piešķirt vērtību vietai, kurā dzīvojam. Man ir ticība, ka ļoti
personīgs stāsts palīdzēs saprast, kādēļ bija vērts mirt par
mūsu zemi. Daudzi ir aizmirsuši, ka mūsu valsts un iespēja brīvi
izteikties nav dāvana – kāds to ir izcīnījis ar savu dzīvību
un asinīm, un tas ir jāatceras,” diskusijā par latviešu
kinofilmu lomu patriotisma veidošanā uzsvēra filmas “Dvēseļu
putenis” režisors Dzintars Dreibergs.
Kino
ekrānos nākamajos gados gaidāmas divas ambiciozas, patriotiskas un
vienas no dārgākajām kino filmām Latvijas vēsturē – “Dvēseļu
putenis” un “Nameja gredzens”, kuras ar Valsts kultūrkapitāla
fonda palīdzību guvušas 1 un 1,2 miljonu eiro lielu finansējumu.
Diskutējot par to, vai pašmāju vēstures un cilvēkstāsti, kas
ietverti kinolentē, var veicināt patriotismu, abu filmu galvenā
atbalstītāja, “Latvijas Mobilā Telefona”, prezidents Juris
Binde atzina: “Par naudu valsts patriotus nevar nopirkt, taču,
atbalstot latviešu kino, mēs varam izglītot un audzināt
patriotisku pašapziņu Latvijas iedzīvotajos. Mūsu uzdevums ir
regulāri atgādināt, ka latviešu tauta nav nekādi sērdienīši
un nabadziņi, bet tauta ar savu kultūru, kas vairākkārt savu
brīvību ir zaudējusi, bet, kas vēl svarīgāk – atkārtoti
izcīnījusi.”
Kā
atzina abu filmu veidotāji, mums ir ļoti daudz stāstu, kurus
stāstīt. “Nameja gredzena” producents Andrejs Ēķis uzsvēra,
ka šādas filmas ir arī izglītības formāts, kas ļauj jauniešus
vismaz uz divām stundām piesiet pie krēsla un izglītot par
vēsturiski svarīgiem notikumiem. Dzintars Dreibergs norādīja, ka
filma ir spēcīgs instruments, kas vēsta par Latvijas valstiskumu
un raisa patriotiskas jūtas gan skatītajos, gan filmas aktieros.
“Teju 300 brīvprātīgie, kas pavada neskaitāmas stundas
filmējoties, rada milzīgu spēka sajūtu. Filmas tapšanas ietvaros
mēs veidojam kopīgas nometnes pie Ziedoņa Ločmeļa, kur izejam
izdzīvošanas nometnes. Tāpat piedalāmies karavīru pārapbedīšanas
procesos. Tas viss rada ļoti cilvēcīgu sasaisti ar vietu, kurā
palikuši tikai pīšļi. Te arī ir daļa atbildes par patriotismu –
tu ziedo sevi, savu laiku – ej un dari. Patriotisms nevar būt
pasīvs.”
Savukārt
kinoblogeris Sergejs Timoņins uzsvēra, ka patriotisks kino nebūt
nav jāsaista tikai ar filmu sižetu, kas balstīts valstiski sāpīgos
punktos un momentos: “Patriotisks kino sākas skatītāja izvēlē
– vairāk apmeklēt un skatīties pašmāju filmas un tikai pēc
tam ārzemju. Kino ir spēcīgs instruments masu ietekmēšanai,
tostarp patriotisma veicināšanai. Ne velti pēc atsevišķām
filmām pieaug pieteikumu skaits armijā.”
Diskusijā
filmu veidotāji tika taujāti arī par filmu vēsturiskumu. Kā
stāstīja Dzintars Dreibergs: “Sižeta veidošanā ir iesaistīti
8 vēsturnieki, un secinājums ir viens, arī literatūrā ir ļoti
daudz nesakritības, kas norāda, ka mūsu vēsturē ir daudz
neskaidru faktu. Filmā ir jābūt emocionālam līdzpārdzīvojam,
bet, ieliekot īstas un precīzas lietas no patiesiem dzīves
notikumiem, filma tikai iegūst.” Savukārt Andrejs Ēķis
norādīja, ka liecību un vēsturisko faktu trūkums paver samērā
plašas interpretācijas iespējas.
Ēķis
diskusijā pauda pārliecību, ka pēc 20 gadiem kino industrijā
radusies atziņa, ka labas filmas Latvijā gūst skatītāju
atsaucību, taču izaicinājums ir pārvarēt valsts robežas: “Filma
būs skatāma gan latviešu, gan angļu valodā, jo mērķis ir
panākt, lai latviešu stāsti ceļo, lai par mums uzzina arī ārpus
mūsu mazās valsts.”
Kā
norādīja kino kritiķe Dita Rietuma, Eiropā ik gadu iznāk ap 2000
dažādu kino darbu, savukārt Latvijā 2016. gadā bija radītas
vien trīs līdz četras pilnmetrāžas spēlfilmas. Viņa skaidroja,
ka gan “Dvēseļu putenis”, gan “Nameja gredzens” ir
sarežģītas un ambiciozas, turklāt vēsturiskas drāmas ir
visdārgākās un bieži vien laikietilpīgākās filmas visā kino
industrijā.
Spriežot
par filmu potenciālu gūt skatītāju atsaucību arī ārpus
Latvijas robežām eksperti atzina, ka vairāki veiksmes
priekšnoteikumi ir izpildīti, taču par starptautiskiem panākumiem
pagaidām pāragri spriest. “Šobrīd to grūti paredzēt, bet es
ar ļoti lielu interesi sekošu “Nameja gredzena” veikumam. Es
ticu, ka abas filmas ir jaudīgas, turklāt “Nameja gredzens”
apzināti sevi ierakstījis pasaules tendencēs. Tāpat pirmo reizi
Latvijas kino filmas galvenajās lomās ir starptautiski atpazīstami
aktieri,” skaidroja Dita Rietuma.
Filmas
“Nameja gredzens” pirmizrāde paredzēta nākamā gada 19.
janvārī, bet “Dvēseļu putenis” uz kino ekrāniem būs
skatāms no 2019. gada 11.novembra.
Pilnu
diskusijas ierakstu iespējams skatīt šeit:
http://straume.lmt.lv/kino-patriotisms