Lielajā Ģildē ar tiešraidi Latvijas Radio
programmā “Klasika” 2. jūnijā notika Latvijas pūtēju
orķestru konkurss, kurā sacentās 25 labākie pūtēju orķestri no
visas Latvijas, torstarp Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris
diriģenta Donata Veikšāna vadībā, informē XXVI
Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku
sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Orķestru sniegumu vērtēja starptautiska žūrija.
Kolektīvi sacentās trīs grūtības pakāpēs.
Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris
(diriģents Donats Veikšāns) ieguva 1.vietu 3.grupā, kas ir
vidējas grūtības pakāpe, aiz sevis šajā grupā atstājot
Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas pūtēju orķestri
(diriģents Aivars Radziņš) un Rūjienas kultūras nama pūtēju
orķestri “Tālavas taurētājs” (diriģents Gvido Brenčevs).
Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestra
diriģents Donats Veikšāns stāsta, ka orķestris konkursā
atskaņoja četrus skaņdarbus, no kuriem viens bija ļoti sarežģīts.
“Mūsu izvēle bija skandināvu komponista Reneke lielā formāta
skaņdarbs “Dievu liktenis”, obligāti bija jāspēlē Andra
Riekstiņa “Burē”, bet vislielākais prieks bija par komponista
Georga Pelēča “Svētku uvertīru” un Romualda Jermaka
polifonisko etīdi “Par ģenerāli”, kurus viņi man dāvāja
tālajā 1982.gadā, kad Gulbenē notika Mūzikas dienas. Toreiz
programma bija tik plaša, ka mēs vienkārši nepaspējām tos
iemācīties. Tagad es tos no savas bibliotēkas izcēlu, papētīju,
aranžēju un, varu teikt, ka konkursā šiem skaņdarbiem bija
pirmatskaņojums. Ar tiem arī vinnējām. Pozitīvi bija tas, ka
Latvijas simtgadē atskaņojām latviešu skaņdarbus. Polifoniskajā
etīdē orķestrim bija veiksmīga kombinācija ar četrām
trompetēm, kuru solo izpildīja Egons Kliesmets, Viesturs Grapmanis,
Jānis Berkolds un mūsu mūzikas skolas absolvente Anna Elksnīte,”
atklāj D.Veikšāns.
Diriģents bija ļoti saviļņots, atceroties
konkursu. “Mūs visus pārsteidza tas, ka šajā konkursā ieguvām
tik labu slavu. Ticiet man, šāds rezultāts padara cilvēku
laimīgu. Pie tam atzīšos, ka esmu dubultā laimīgs, jo bijušais
Gulbenes mūzikas skolas audzēknis Gvido Brenčevs, kas ir Rūjienas
kultūras nama pūtēju orķestra diriģents, arī šajā grupā
ierindojās kā trešais. Ja tavi audzēkņi tev iet līdzās, tas
taču gandarī,” priecājas D.Veikšāns.
Uzreiz pēc orķestru apbalvošanas žūrijas
priekšsēdētājs Andris Vecumnieks atzinis, ka vislielākais prieks
esot nevis par augstākās grūtības – 5. grupas -, bet tieši par
3. grupas kolektīviem. “Šie orķestri ir uz pareizā ceļa. Katrā
ziņā, ik viens orķestris, kurš jebkurā Latvijas novadā eksistē,
ir kā kultūras zīme un mūsu identitātes izpausme. Jo vairāk
orķestru, jo vairāk mēs varam būt lepni, ka mēs esam ne tikai
dziedoša un dejojoša, bet arī spēlējoša tauta,” saka A.
Vecumnieks.
Diriģente Andreja Šolara no Slovēnija bija
pārsteigta par labo pūtēju orķestru līmeni. “Mani priecē
tas, ka orķestru dalībnieku vidū redzēju bērnus un
jauniešus, kā arī augstu vērtēju to, ka kolektīvu sniegumā
skanēja ļoti daudz latviešu komponistu mūzikas,” teica
diriģente.
Dziesmusvētku Lielo Balvu saņēma Latvijas
Universitātes pūtēju orķestris (diriģenti Jānis Puriņš un
Jānis Kaģis).
Pūtēju orķestru sniegumu XXVI Vispārējos
latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos varēs dzirdēt pūtēju orķestru
latviešu mūzikas koncertā 3.jūlijā, koncertos Rīgas dievnamos 4.jūlijā
(ieeja – bezmaksas) un pūtēju orķestru Dižkoncertā 6. Jūlijā (ieeja –
bezmaksas).
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI
Deju svētki, kas šoreiz notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, Rīgu
pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.
