Pirms trim gadiem Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā meža cūku
limits bija gandrīz 3000, pērn – gandrīz 1000, bet nomedīta ir tikai
puse jeb 417 meža cūkas.
“Lai gan vajadzētu medīt, mednieki cenšas
meža cūkas “glābt”. Atsevišķi mednieku formējumi cenšas tās saudzēt, kā
arī turpina meža cūkas piebarot. Āfrikas cūku mēra skartajos rajonos
koncentrējot dzīvniekus lielākos baros , varam panākt pretēju efektu,”
secina Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos
Laimonis Kļaviņš.
Tiesa, meža cūku blīvums uz 1000 hektāriem ir
samazinājies no 4,6 dzīvniekiem 2016.gadā līdz 1,8 meža cūkām 2017.gadā.
Pērn uzskaitītas 965 meža cūkas, un tāds ir bijis arī šo dzīvnieku
medību limits, taču nomedītas tika 417 meža cūkas.
Nevēlas medīt selektīvi
Medību
limits aļņiem bija noteikts 34 % no uzskaitīto dzīvnieku skaita. Lai
samazinātu aļņu skaitu un to nodarītos postījumus mežaudzēm, pērn puse
pieaugušo aļņu medību limita bija aļņu govis. Aļņu medīšanas limitus
mednieki izpildīja. 26 dzīvnieki gāja bojā uz ceļa, saduroties ar
automašīnām. Sevišķi bieži negadījumi notiek ceļa posmos Litene –
Alūksne, Gulbene – Smiltene un Rīga – Pleskava.
Vēsturiski
staltbrieži vairāk bija Smiltenes, Lejasciema un Gaujienas puses mežos,
bet pēdējos gados šo dzīvnieku skaits strauji palielinās arī Alūksnes
novada mežos. Medību atļaujas jau tika izsniegtas arī Mārkalnes un
Liepnas puses medniekiem.
“Staltbriežu skaita strauja palielināšanās
mūsu mežos liecina, ka šiem dzīvniekiem ir pietiekama barības bāze.
Diemžēl mednieki “grēko”, nenomedījot paredzēto staltbriežu govju
skaitu,” norāda L.Kļaviņš.
Pēc bargajām ziemām ir atkopušās stirnas.
Lai stirnu populāciju (turklāt ne tikai stirnu) uzturētu labā
kvalitātē, ļoti svarīgi ir medīt selektīvi. Pirmām kārtām būtu jāmedī
neperspektīvie dzīvnieki, jo pārlieka neperspektīvo stirnu āžu, stirnu
kazu un kazlēnu saudzēšana var atkal pasliktināt šo dzīvnieku
populāciju.
“Mednieki cenšas medīt stirnu āžus. Pagājusī medību sezona
apliecina, ka nomedīta ir tikai puse no stirnu kazu un kazlēnu limita,”
norāda L.Kļaviņš.
Plēsēji nodara lielu kaitējumu
Lūši un vilki –
plēsēji, kuru medības rada strīdus un diskusijas sabiedrībā. Diemžēl
medību pretinieki nesaprot, ka vilki var nodarīt lielu kaitējumu gan
mājlopu ganāmpulkiem, gan meža dzīvniekiem. L.Kļaviņš atgādina, ka bija
laiks, kad vilkus varēja medīt visu gadu bez ierobežojumiem, tomēr tāpēc
tie netika iznīcināti. Dabā ir vajadzīgs līdzsvars, tāpēc tajā savā
vieta ir arī vilkiem un lūšiem. Tomēr tur, kur tie rada postījumus, šo
dzīvnieku skaits ir jāregulē. Uzskaitīto vilku un lūšu skaits gadu no
gada atšķiras maz.
“Pērn bijuši vairāki gadījumi, kad vilki uzbrukuši
mājdzīvniekiem. Ja kādam no mājas pazūd suns, neviens par to neinformē.
Arī par aitu nokošanu nepaziņo. Tomēr jāziņo būtu par katru gadījumu, jo
tie apliecina, ka šeit plēsēju nepaliek mazāk, tāpēc tie ir jāmedī, lai
regulētu to skaitu,” uzsver L.Kļaviņš.
Pagājušajā medību sezonā uzskaitīti 189 lūši (nomedīts 31) un 69 vilki (nomedīti 27).
Medību iecirknis – no 200 hektāriem
Ziemeļaustrumu
virsmežniecības teritorijā ir 158 medību iecirkņi, kuros medī 105
juridiskās personas un 40 individuālie medību tiesību lietotāji.
Pagājušajā gadā divi medību iecirkņi mainījuši statusu, kļūstot par
juridiskām personām, un vēl pāris iecirkņi gatavojas pārejai – veido
biedrības.
“Parasti fiziskais statuss ir mazajiem medību iecirkņiem,
savukārt juridiskais statuss ir lielākiem iecirkņiem. Medību likumdošana
nosaka, ka medību iecirkni var reģistrēt tikai no 200 hektāriem, bet ir
mazie medību iecirkņi, kas izveidojušies vēsturiski, kad nebija šādu
nosacījumu,” norāda L.Kļaviņš.
Viņš uzskata, ka ir bezatbildīgi veidot
mazu medību iecirkni, jo tas nevar saņemt medību atļauju, izņemot stirnu
medīšanai 200 ha lielā iecirknī, ja, piemēram, meža cūkas posta
zemnieka laukus. “Normāla medību saimniecība ir vismaz 5000 ha meža un
vairāk hektāru platībā. Tomēr joprojām veidojas mazie iecirkņi uz 200
hektāriem zemes, turklāt atteikumam tos reģistrēt nav juridiska pamata,”
atzīst L.Kļaviņš.
Jauno mednieku ir mazāk
Virsmežniecības
mednieku eksaminācijas komisija ir organizējusi 6 eksāmenus mednieka
apliecību un medību vadītāju apliecību saņemšanai un 11 eksāmenus
šaušanai ar vītņstobra ieročiem. Statistikas dati liecina, ka pērn
eksāmenus kārtojuši 79 jaunie mednieki un 5 medību vadītāji. Tas ir
krietni mazāk nekā 2016.gadā. To var skaidrot ar iedzīvotāju skaita
samazināšanos, jo nevar teikt, ka trūktu intereses par medībām.
Iespējams, samazinājumu ietekmē arī tas, ka mednieki eksāmenu var kārtot
jebkurā vietā, nevis tikai Ziemeļaustrumu virsmežniecībā.
Kopējais
mednieku skaits, kas iegādājas medību karti, nav būtiski mainījies.
“Pagājušajā gadā tika mainītas mednieku apliecības. Lielākā daļa
mednieku tās ir apmainījuši, jo citādi nevar saņemt mednieka sezonas
karti. Tie mednieki, kuri apliecības nav nomainījuši, ar ieroci medīt
nevar, bet tāpēc to neviens neatņems,” skaidro L.Kļaviņš. Viņš atzīst,
ka mednieki noveco. Ne viens vien jaunais mednieks nokārto eksāmenu, bet
pēc tam izbrauc no valsts. Samērā regulāri medībās ierodas ārzemju
mednieki, sevišķi no Itālijas, Vācijas, Norvēģijas, kā arī no citām
valstīm.
Fakts
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir
158 medību iecirkņi, kuros medī 105 juridiskās personas un 40
individuālie medību tiesību lietotāji.
