Ar 16.jūniju juridiskās un fiziskās personas Latvijas Republikas
iekšējos ūdeņos drīkst nodarboties ar licencēto rūpniecisko zivju zveju
ar tīkliem jeb, tautā runājot, sākas “tīklu sezona”. Taču jau labu laiku
ar nelikumīgiem zivju tīkotājiem cīnās zivju inspektori.
Vai
pašvaldība var politiski nolemt, ka ezeros Gulbenes novadā vairs netiek
likti zvejas tīkli? Šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdeva kāds
gulbenietis, kuru satrauc, ka zivju ezeros paliek arvien mazāk, jo tās
ar tīkliem – gan legāli, gan arī nelegāli – tiek izzvejotas.
Jādomā, kā atjaunot zivju resursus
Gulbenes
novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei”
saka, ka jādomā nevis par to, lai kaut ko aizliegtu, bet gan jāpievērš
uzmanība tam, kā atjaunot zivju resursus, jo, viņaprāt, no tā, ka netiks
likti tīkli, zivis ne no kā neradīsies.
“Mēs jau pieņēmām diezgan
dramatisku lēmumu, ka novadā nedrīkst audzēt ģenētiski modificētus
kultūraugus. Veikalos tirgot var, bet audzēt nedrīkst. Attiecībā uz
zivju resursiem nedomāju, ka jābūt tādam virzienam, ka mēs kaut ko
ierobežojam, lai nedarītu, bet ir jāiet pretējs virziens un jādomā, kā
atjaunot zivju resursus un piesaistīt, lai uz šejieni brauc makšķernieki
arī no citurienes. Aizliegšana – tas nav virziens, uz kuru vajadzētu
iet,” uzskata A.Caunītis.
Lai aizliegtu, ezers jānovērtē
Kaimiņiem
Alūksnes novadā šajā jautājumā ir sava pieredze. Pirms vairākiem gadiem
pašvaldība aizliedza likt tīklus Alūksnes ezerā. “Dzirkstele” sazinājās
ar Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja”, kas apsaimnieko
Alūksnes ezeru, direktoru Māri Lietuvieti. Viņš stāsta, ka tagad tīklus
aizliegts likt arī Indzera ezerā. Lai aizliegtu to darīt, pašvaldība
vērsās zinātniskajā institūtā “Bior”, un pēc “Bior” atzinuma tika
grozīti Ministru kabineta noteikumi.
“Lai aizliegtu vai ne, jāskatās,
protams, katrs ezers atsevišķi un jānovērtē, kurā grib liegt likt
tīklus. Indzera ezerā paskatījāmies pēc zvejnieku iesniegtajiem
žurnāliem, kāds ir nozvejas apjoms, un tad salīdzinājām ar
ekspluatācijas noteikumiem, ko “Bior” ir izstrādājis. Tas parādīja, ka
resursi ir noplicināti. Tas arī bija iemesls tam, ka mēs vērsāmies gan
“Bior”, gan ministrijā,” pieredzē dalās M.Lietuvietis.
Maluzvejniecība ir jūtama mazāk
Valsts
vides dienesta (VVD) vecākais inspektors Imants Hamanis informē, ka
šogad viņa pārraudzībā esošajos ezeros Gulbenes novadā konstatēti trīs
nelikumīgas zvejas gadījumi.
“Visās epizodēs vainīgie tika “pieķerti pie
rokas” ar visām no tā izrietošajām sekām. Mēs cenšamies strādāt tā, lai
nebūtu vienkārša nelikumīgo tīklu izcelšana, bet gan vainīgie tiktu
sodīti. Tas ir operatīvā darba rezultāts ar daudzām šim mērķim veltītām
stundām. Mums ir informācija par nelikumībām vēl dažās ūdenstilpēs, taču
kopumā var teikt, ka maluzvejniecība Gulbenes novadā šogad ir jūtama
mazāk. Kādus sodus saņēma pārkāpēji, nevaru pateikt, jo mans pienākums
ir sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un nodot to tālāk
izskatīšanai, taču jāteic, ka sodi var būt diezgan iespaidīgi,” saka
I.Hamanis.
Savukārt VVD vecākais inspektors Jānis Zeltiņš stāsta, ka
pavasara pusē lieguma laikā no Ušura ezera tika izcelti nelegālie tīkli
gandrīz 200 metru garumā. Tīklos gan bija paspējušas ieķerties vien
dažas līdaciņas un pāris raudas, taču tīklu garumu var uzskatīt par
iespaidīgu.
“Dzirkstelei” aprunājoties ar kādu novada iedzīvotāju,
kurš dzīvo netālu no kāda ezera, varēja noprast – kopš laivu sezonas
sākuma varot manīt, ka ezerā tomēr tīkli jau tiek likti. Līdz 1.maijam
tā tomēr neesot bijis. Savukārt tagad, kad sākusies “tīklu sezona”,
grūti būs saprast, kurš ir legālais tīkls un kurš ne.
Gribētu pārbaudīt, vai zivju kļūs vairāk
Uz
jautājumu, vai Gulbenes novadā vajadzētu kādu ūdenstilpi bez tīkliem,
J.Zeltiņš atbild: “Kāpēc gan ne? Lai gan uzskatu, ka licencētā nozveja
ezera zivju resursiem nekaitē, tomēr šāds variants varētu būt. Ar zināmu
sabiedrības iniciatīvu un konkrētas pašvaldības vēlmi un atbalstu tas
nebūt nav neiespējami. Vai no tā zivju būtu vairāk, ir grūti teikt, jo,
lai par to pārliecinātos, ir jāpiesaista zinātniskais institūts “Bior”,
kurš veic dažādus ar zivjsaimniecību saistītus pakalpojumus.”
Gulbenietis
Andis Ķiploks, kurš ir kaislīgs makšķernieks, atbalsta domu par ezeru
bez tīkliem.
“Nevaru pateikt, kurš ezers šādam eksperimentam būtu
vislabākais, tomēr gribētos pārbaudīt, vai zivju kļūs vairāk vai ne. Tad
spiningotājiem un tiem, kas brauc laivā ar motoru, nevajadzētu no tīklu
karodziņiem uzmanīties, lai gan vienmēr pastāv iespēja aizķert kādu
nelegālo. Tādā ezerā makšķernieki noteikti justos ērtāk. Manuprāt, tīkli
ir noiets etaps, jo ar tiem jau īsti neviens maizi nepelna, un tie, kam
tā švakāk ar ēdienu, arī diez vai pārtiek no tīklos ķertām zivīm,”
uzskata Andis.
M.Lietuvietis saka, ka var jau arī uz kādu laiku liegt
likt tīklus un tad skatīties atkārtoti, vai atsākt zveju vai tomēr ne.
Alūksnes ezerā tīklus nevar likt jau kopš 2002.gada. M.Lietuvietis
uzsver – ir jūtams, ka zivju resursi pa šo laiku ir atjaunojušies. Tika
veikts arī pētījums, kurā iesaistījās Vides risinājumu institūts, un
pētījums parādīja, ka zivju sabiedrība ir veselīga un ar to viss ir
kārtībā.
