Kurš
vislabāk pasargās savus bērnus, ja ne paši vecāki! Ikvienam no
mums šķiet pašsaprotami, ja bērni automašīnā brauc
piesprādzējušies, bet mazākie bērni tiek pārvadāti īpašos
un, kas jo īpaši svarīgi, pareizi novietotos sēdeklīšos. Kā
rāda apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic
Insurance Company” (turpmāk tekstā – BTA) maijā veiktās
klientu aptaujas dati, nepieciešamību automašīnā piesprādzēt
savu bērnu uzsver absolūts vairākums jeb 98% aptaujāto mazuļu
vecāku. Tomēr izrādās, ka teju katrs desmitais jeb 12% aptaujāto
to mēdz nedarīt.
Apdrošināšanas
sabiedrība BTA un mediķi uzsver: brauciena laikā nepiesprādzēties
pašiem ir ļoti bīstami, bet nepiesprādzēt savus bērnus – tā ir
akla vieglprātība un likteņa izaicināšana, tādēļ šis
netikums no savas ikdienas ir jāizskauž pilnībā.
Iemesli,
kāpēc vecāki savu atvasi automašīnā mēdz nepiesprādzēt, ir
dažādi. Aptaujas dati liecina, ka 8% no vecākiem nepiesprādzē
bērnus gadījumā, ja gaidāmais brauciens ir īss. Tomēr 4%
aptaujāto norāda, ka piesprādzēšanu neveic, ja bērns ir ar kaut
ko neapmierināts vai kašķīgs.
Aptaujas
rezultāti uzrāda vēl kādu būtisku punktu: lai arī kopumā
viedoklis par bērnu piesprādzēšanas nepieciešamību ir teju
simtprocentīgi piekrītošs, tomēr 13,7% bērnu vecāku atzinuši,
ka viņu automašīnā mazuļu pārvadāšanai paredzētā sēdeklīša
nemaz nav. Tāpat arī 4% respondentu norādījuši, ka brauciena
laikā pārvadā savas atvases tāpat salonā, nevis īpaši
paredzētajā bērnu sēdeklītī. Kā norāda eksperti, šādas
atziņas ir viela pārdomām un apliecina būtiskus trūkumus vecāku
zināšanās par patiesi drošas braukšanas prasmēm un paradumiem.
“Lai
arī kopumā aptaujā vērojamais viedoklis, zināšanas, prasmes un
rīcība ikdienā vērtējama pozitīvi, tomēr atsevišķās
pozīcijās redzam tos cilvēkus, kuri vieglprātīgi attiecas pret
savu bērnu drošību. “Nekas taču nenotiks”, “mums
tālu nav jābrauc” un “es zinu kā jābrauc, jo esmu labs
autovadītājs” – šīs ir bieži dzirdētas frāzes, taču
tieši šāda attieksme var novest un noved pie ļoti sāpīga
rezultāta. Vairumā gadījumu, kad ceļu satiksmes negadījumos bojā
gājuši bērni, iemesls ir tieši bērnu sēdeklīša nelietošana
vai nepareiza lietošana, kā arī bērna nepiesprādzēšana.
Mazākas vai lielākas traumas ceļu satiksmes negadījumos redzam
bieži, taču ir milzīga starpība traumu smaguma pakāpē, proti,
kad cilvēks ir vai nav bijis piesprādzējis. Savā praksē
uzskatām, ka arī mums ir jābūt līdzatbildīgiem, tādēļ arvien
lielāku uzmanību pievēršam dažādiem drošības aspektiem un par
to palīdzam izglītoties klientiem. Kopumā sabiedrības izpratne un
attieksme šajā jautājumā ir uzlabojusies, taču nekad nav par
lieku atgādināt par drošību,” komentē BTA
Apdrošināšanas atlīdzību
departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
Zīmīgi,
ka pilnīgi visi aptaujātie it kā zina – neatkarīgi no vecuma
brauciena laikā bērni vienmēr ir jāpiesprādzē. Tomēr jautāti,
cik gadus vecu bērnu var pārvadāt nepiesprādzētu, dažu vecāku
atbildēs atklājas patiesība par nezināšanu: 6% respondentu
norādīja, ka prasība vairs nav obligāta, ja bērns ir sasniedzis
12 gadu vecumu, bet vēl 2% – no 16 gadu vecuma. Latvijas likumdošana
nosaka, ka tie bērni, kas nav sasnieguši 1,5 m atzīmi ir obligāti
jāpārvadā atbilstoši vecumam piemērotā bērnu sēdeklītī
vai uz speciāli paredzēta paliktņa.
To,
cik ļoti liela un bieži vien pat dzīvību izšķiroša nozīme ir
piesprādzēšanās brauciena laikā, uzsver Paula
Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Neatliekamās
medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja:
“Lai cik gadu būtu cilvēkam, drošība ir svarīga jebkurā
vecumā. Jebkurš Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas
ārsts parakstītos zem apgalvojuma, ka piesprādzēšanās
automašīnā ir absolūti un neapstrīdami nepieciešama. Mūsu
Neatliekamās medicīnas centra darbinieki savā darbā ir
pieredzējuši arī tādas traumas, kuras autoavārijā radījušas
drošības jostas – nobrāzumi, reizēm arī atslēgas kaula
lūzumi. Taču šādas traumas ir neizmērojami vieglākas par tām,
kādas gūst situācijās, ja cilvēks sēdies automašīnā
nepiesprādzējies.”
Būtiski
ir mainīt cilvēku domāšanas veidu un izpratni, kas ir
vieglprātīgas attieksmes pamatā. Kā vienu no lielākajām
problēmām K. Liepiņš min faktu, ka vecāki arvien mazāk piedomā
par bērnu drošību brauciena laikā, bērnam kļūstot arvien
lielākam un vecākam. “Bērniem savi vecāki ir tie, no kuriem
viņu izpratnē ir jāņem pareizais piemērs. Diemžēl, vērojot
vecāku rīcību un attieksmi, ir liela varbūtība, ka arī viņi
paši nākotnē rīkosies līdzīgi. Tādēļ ir svarīgi bērniem
jau no mazotnes rādīt un mācīt drošas un pareizas braukšanas
paradumus. Tātad, tiklīdz iekāpjam automašīnā, tā pirmā
darbība ir – piesprādzēties. Un nekad neaizmirsīsim to, ka
automašīnā ir jābūt piesprādzētiem visiem braucējiem, arī
tiem, kuri sēž aizmugurējā sēdeklī,” atgādina BTA
Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.
Par
BTA
Apdrošināšanas
akciju sabiedrība „BTA Baltic Insurance Company” ir viena no
vadošajām apdrošināšanas sabiedrībām Baltijā, kas piedāvā
plašāko nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā. BTA Baltijā nodarbina vairāk kā 1 000
darbiniekus. BTA lielākais akcionārs ir „Vienna Insurance Group
AG” ar 200 gadu ilgu pieredzi apdrošināšanas nozarē. Šajā
grupā ietilpst vairāk nekā 50 apdrošināšanas sabiedrības 25
valstīs, un tajā strādā vairāk nekā 25 000 darbinieku. „Vienna
Insurance Group AG” ir izteikts līderis pārstāvētajos tirgos
Eiropā ar augstu finansiālās stabilitātes novērtējumu —
„Standard & Poor’s” A+ (stable outlook) —, kura akcijas
tiek kotētas Vīnes un Prāgas biržā
