Latvija kļuvusi par Eiropas basketbola čempionāta U-18 grupas jauniešiem
norises vietu. Spēles apakšgrupās un finālā liecina par sakārtotu
sacensību norises un treniņu sistēmu Latvijā, par mūsu treneru gudrajām
galvām un vienotu rīcību spēļu laikā.
Skatījos spēles ar prieku un
emocionālu spriedzi. Atcerējos, kā un kad savā dzīvē pirmo reizi
sastapos ar īstu basketbolu šo vārdu vislabākajā nozīmē. Tas bija
dienesta laikā armijā Aizbaikālā. Mācību rotā, kurā biju arī es,
iepazinos ar kursantu lietuvieti Kadi. Kopā tikām spēlējuši basketbolu.
Palicis prātā, kā Kadis, kurš nebūt neizcēlās ar garu augumu, spēles
laukumā taktiski pārspēja visus, arī pašus slaidākos basketbolistus. No
kursantiem tolaik trešā daļa bija lietuvieši. Ja gribēju kādu no viņiem
pakaitināt, atlika izteikt apgalvojumu, ka Latvijā basketbolu spēlē
labāk nekā Lietuvā. Zinu, ka vēlāk šis lietuvietis Kadis strādāja par
basketbola treneri Tālajos Austrumos.
Skatījos Latvijas puišu
komandas spēles U-18 Eiropas čempionātā. Laiki mainās, bet patiesībā
basketbolā joprojām izšķirošā nozīme ir nevis garam augumam, bet
taktiskai spēlei. Mūsu komandā daudzi spēlētāji ārēji vēl līdzinās
puikām, bet kādu meistarību viņi spēj parādīt! Prata apspēlēt bārdainos
Lielbritānijas un Grieķijas spēlētājus un arī augumā raženos Krievijas
sportistus.
Spēlē ar Krieviju, kad pirmā puslaika beigās tie spēli
izlīdzināja un panāca 7 punktu pārsvaru, domāju: kaut nu ar cieņu un bez
apkaunojoša rezultāta mums izdotos nospēlēt maču līdz galam. Taču mūsu
komandas treneri sāka mainīt aizsardzības sistēmu. Izrādījās, ka
pārvarēt zonas aizsardzību krievi nav apguvuši, acīmredzot paļāvās uz
savu auguma pārsvaru un teicamo fizisko sagatavotību. Diemžēl Lietuvas
komandas treneri to nespēja aptvert, un lietuviešiem spēle ar Krievijas
komandu noritēja augstā tempā – kurš kuru noskries. Krievijas
spēlētājiem tas bija galvenais taktiskais trumpis.
Spēlē ar Serbiju par
pirmo vietu Latvijas spēlētājiem bija skaidrs, ka diezin vai būs
pārspējams pretinieks ar tik raženiem augumiem un treneriem, kuriem ir
ilggadēja pieredze. Kaut arī zaudējām, no laukuma mēs, skatītāji, kopā
ar savu komandu nogājām savā ziņā kā uzvarētāji, jo panākts ir daudz un
arī rezultāts šajā spēlē nemaz nebija mums tik peļams.
Visvairāk
saviļņoja mūsu komandas spēlētāja Artūra Žagara sniegums. Viņš ir
komandas kapteinis un līderis. Jūtams, ka šajā jaunietī ir ieguldīts
liels darbs viņa vispārējā fiziskajā sagatavotībā. Izskanējusi
informācija, ka Artūrs spēlē ne tikai basketbolu, bet arī volejbolu un
galda tenisu.