Ceturtdien,
8. novembrī, ar pirmizrādi Nacionālajā kinofestivālā “Lielais
Kristaps” uz ekrāniem visā Latvijā nonāks režisora Ginta
Grūbes veidotā dokumentālā filma “Lustrum” – par čekas
/ VDK atstāto mantojumu.
Kad
2014. gadā publiskai apskatei pirmo reizi tika atvērta Stūra māja
un to dažos mēnešos apmeklēja vairāk nekā 40 000 cilvēku, bija
skaidrs, ka saruna par padomju totalitāro mantojumu un tā sekām
mūsdienu sabiedrībā nav beigusies. Padomjlaika Valsts drošības
komitejas (VDK) kartotēka jeb tā sauktie čekas
maisi
bija kļuvuši par metaforu, izvirzot jautājumu vai vispār ir un
kāda ir nozīme lustrācijai šobrīd, trīsdesmit gadus pēc VDK
arhīvu pārņemšanas.
1991.
gadā puča laikā tika pārņemta daļa no VDK arhīviem Latvijā,
tai skaitā arī 4300 aktīvo aģentu kartotēka. Čekas maisu
atvēršana tika vilcināta turpat trīsdesmit gadu garumā, līdz
beidzot politiķi pirms četriem gadiem pieņēma lēmumu veikt
arhīvu izpēti līdz 2018. gadam un, iespējams, tos publiskot.
Filma stāsta par VDK darbības metodēm 80. gados un 90. gadu
sākumā, ļaujot izprast padomju totalitāro sistēmu.
“VDK
atstātie arhīvi un nenotikusī lustrācija turpat trīsdesmit gadu
garumā Latvijā kļuva par politikas instrumentu, kas neļāva un
vēl aizvien neļauj mums kā sabiedrībai pieaugt. Man bija svarīgi
filmā parādīt, kā totalitārā sistēma strādāja, mēģinot
pakļaut visu sabiedrību. Vēl aizvien nenotikušās lustrācijas
dēļ mēs turpinām “raganu medības”, turpinām nebūtisko
izvirzīt priekšplānā, liekot ar aizdomām skatīties vienam uz
otru, bet normālu sarunu par pagātni padarot neiespējamu. Es ceru,
ka filma Lustrum
būs turpinājums diskusijai un atklātai sarunai,” stāsta filmas
režisors Gints Grūbe.
Filmā
Lustrum
liecības par Latvijas neseno pagātni un VDK darba metodēm Latvijā
un ārpus Latvijas sniedz Vaira Vīķe-Freiberga, Lidija
Doroņina-Lasmane, Māra Zālīte, Jānis Peters, Ojārs Rubenis,
Jānis Šipkēvics, Ivars Lācis, Georgs Andrejevs, Jānis Rokpelnis,
Ivars Seleckis, Aldis Ermanbriks, Dzintra Geka, Ivars Godmanis,
Anatolijs Gorbunovs, Linards Muciņš, Jānis Rukšāns, Jānis
Pujāts, bijušie VDK virsnieki un darbinieki.
“Vai tā
nebija sistēma, kas mūs visus uz ceļiem nolika? Mēs taču
burtiski visi bijām uz ceļiem nolikti! Neviens nedrīkstēja
robežai pāri pārbraukt, neviens nedrīkstēja runāt tā, kā
viņam patīk. Vai tev ir kartīte vai nav, mēs visi bijām vienādi
– tas taču būtu beidzot jāsaprot! Man sāp šī lieta, patiešām.
Kas ir tas slogs, kas mūs spiež un pazemo brīvā valstī –
brīviem cilvēkiem, kuriem tiesību tagad ir tik daudz, ka nezina,
kur tās likt,” par VDK arhīvu publiskošanu domā Lidija
Doroņina–Lasmane.
Filmas
radošajā komandā strādāja scenārija autors un režisors Gints
Grūbe, scenārija līdzautore Sanita Jemberga, producente Elīna
Gediņa-Ducena, pētniece Ilze Jaunalksne, operators Andrejs
Verhoustinskis, komponists Kārlis Auzāns, montāžas režisors
Andis Rudzišs, Roberts Brežģis, skaņu režisors Anrijs Krenbergs.
Filma veidota filmu studijā Mistrus
Media.
Jau
tūlīt pēc pirmizrādes filma būs skatāma Rīgas kinoteātros
Citadele,
Cinamon,
K-Suns,
Kino
Bize,
kā arī kinoteātros visā Latvijā. 11. novembrī Cēsīs pirms
filmas seansa paredzēta režisora Ginta Grūbes saruna ar Jāni
Rukšānu un Jāni Rokpelni, 13. novembrī Liepājā saruna pirms
filmas notiks ar scenārija autori Sanitu Jembergu un Linardu Muciņu,
bet 16. novembrī Rīgas kinoteātrī Splendid
Palace
pirms filmas seansa notiks saruna ar vēsturnieku Kārli Kangeri,
Lidiju Doroņinu-Lasmani un filmas autoriem Gintu Grūbi un Sanitu
Jembergu.
Filmas
tapšanu atbalsta Nacionālais kino centrs. Filma veidota programmā
Latvijas
filmas Latvijas simtgadei.
