“Latviešu
mākslas literatūrai bija jāpārlec daudzi etapi, kas citām tautām
bija prasījuši daudzus gadsimtus, kamēr tās pārgāja no mutvārdu
uz rakstītā vārda literatūru,” nupat publicētajā video
intervijā projektam “Bibliotēka” stāsta bijusī Valsts
prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Intervija ar eksprezidenti ir
piektā, kas publicēta “Baltic International Bank” organizētā
lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros.
“Tautai
sava izpratne, par to, kas ir tauta, veidojas caur literatūru.
Tāpēc, nopietni mācoties jebkuru valodu, ir jāiet cauri
literatūras pašiem sākumiem. Lai saprastu literatūru, ir jāredz
tās attīstība. Tā ir visa tautas apziņa,” intervijā par
literatūras nozīmi sabiedriskā līmenī stāsta bijusī
prezidente. “Literatūrai ir iespaids arīdzan gan uz tautas
nacionālo pašapziņu, bet arī uz citu mākslu attīstību.
Literatūra faktiski atspoguļo savu laikmetu.”
Video
stāstā Vīķe-Freiberga runā ne tikai par literatūras iespaidu uz
tautas apziņu, bet arī atklāj, kā veidojušās viņas personīgās
attiecības ar grāmatām. Stāsts sākas ar laiku, kad viņa
mācījusies lasīt, un ved tālāk nākotnē līdz pat šodienai –
caur skolas vecuma periodu, kad viņa par teicamām sekmēm pelnījusi
grāmatas, caur vidusskolas un universitātes gadiem, kad Vairas
Vīķes-Freibergas lasīšanas kalendārā ierindojās detektīvromāni
un zinātnes fikcija, līdz šodienai, kad par tuvākajām viņas
bibliotēkā kļuvušas dāvinātās grāmatas – ar autoru
ierakstiem.
Pilnu
interviju ar Vairu Vīķi-Freibergu, līdzās jau publicētajiem
video stāstiem ar rakstnieci Noru Ikstenu, Romas Katoļu Baznīcas
Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas
Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku un LNB Atbalsta
biedrības direktori Kārinu Pētersoni, iespējams noskatīties
projekta mājas lapā www.manabiblioteka.lv.
Nākamajā gadā “Bibliotēka” plāno publicēt arī intervijas
ar “Baltic
International Bank”
galveno akcionāru Valēriju
Belokoņu, dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas
vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani, rakstnieku
Māri Bērziņu un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas
nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli.
Projektu
“Bibliotēka” veido “Baltic
International Bank”
– ilggadējs
latviešu literatūras mecenāts.
Iniciatīva
“Bibliotēka” aicina atklāt sabiedrībai stāstus par
literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām
bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo
vērtību. Latviešu
literatūras attīstība ir viens no “Baltic International Bank”
ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no
pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures
pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā,
“Baltic
International Bank”
finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un
literatūras projektu īstenošanu. Vairāk
informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā:
www.manabiblioteka.lv un
sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter
(@manabiblioteka).
