Latvijas iedzīvotāji par
populārākajiem Ziemassvētku ēdieniem ir atzinuši rasolu, speķa
pīrādziņus un pelēkos zirņus, liecina gaļas pārstrādes uzņēmuma
“Forevers” sadarbībā ar pētījuma kompāniju “Norstat Latvija” veiktajā
aptaujā par Ziemassvētku tradīcijām.
Aptaujā populārākajam ēdienu trijniekam seko cepetis un štovēti
kāposti, kas liecina par tradicionālu ēdienu izvēli Ziemassvētkos.
Plānojot svētku maltīti, iedzīvotāji vadās pēc ticējuma, lai uz galda
ir deviņi ēdieni, kas nozīmē, ka nākamais gads būtu pārticis un bagāts.
Savukārt kā otru iecienītāko ticējumu svētku laikam respondenti min
paražu, ka Ziemassvētku naktī ir jāēd pelēkie zirņi, jo tad būs daudz
naudas, savukārt kā trešo iecienītāko ticējumu aptaujas dalībnieki
atzina tradīciju Ziemassvētku vakarā turēt maizi, sāli un uguni uz
galda, lai nākamais gads būtu svētīgs.
Uz aptaujas jautājumu, kādas ir Latvijas iedzīvotāju maltītes
pagatavošanas tradīcijas, 60% respondentu kā svarīgāko minēja, lai
maltīte ir garšīga. 41% gadījumos aptaujātie atzina, ka ēdienam pievērš
mazāk uzmanības, jo svarīgāka ir kopā būšana. Tikmēr 31% gadījumu
respondenti atklāja, ka Ziemassvētku maltīti nevar iedomāties bez gaļas
ēdieniem. Tikai 2% gadījumu respondenti atzinuši, ka Ziemassvētkos ietur
maltīti ārpus mājas.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas ģimenēs Ziemassvētku ēdienu
pagatavošanas tradīcijas atšķiras. Gandrīz puse jeb 48% respondentu
norāda, ka, gatavojoties svētkiem, lielāko atbildību par maltīti uzņemas
sievietes. Savukārt svētku maltīte kā ģimenes rituāls ir 47% aptaujas
dalībnieku, jo viņi ēdienu pagatavošanu veic kopīgiem spēkiem. Vien 5%
respondentu atzīt, ka viņu ģimenē svētku ēdienus uzņemas pagatavot
vīrietis.
“Vērtējot svētku svinēšanas paradumus, priecē, ka iecienīti ir gaļas
ēdieni un novērtēts laiks, ko svētkos varam pavadīt kopā ar saviem
tuvākajiem. Neskatoties uz ikdienas steidzīgo ritmu, svētkos joprojām
atrodam laiku mājās gatavotiem ēdieniem un no paaudzēm mantotām
tradīcijām,” sacīja “Forevers” valdes loceklis Andrejs Ždans.
Aptauja veikta 2018.gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju
“Norstat Latvija”, un tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no
18 līdz 64 gadiem.
