Ugunsgrēks,
telpu applūšana, datoru zādzība un arī zibens spēriens ir
galvenie draudi uzņēmumu datorsistēmām, un to dēļ bieži vien
iet bojā biznesam svarīgi dati. Negadījumu vēsture apgāž mītu,
ka dati uzņēmuma telpās ir drošībā, tādēļ ieteicams vismaz
vienu rezerves kopiju glabāt citā drošā vietā, piemēram,
mākoņkrātuvē.
Divu
pēdējo gadu laikā vairāki desmiti uzņēmumu iesnieguši
pieteikumu apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai, kas saistīta
ar datoru un serveru sabojāšanu vai zaudēšanu, — liecina
apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company
(turpmāk — BTA) apkopotā informācija. Datu krātuves sastopas ar
plašu draudu loku. Postošākie no tiem ir ugunsgrēks un zādzība,
kuru rezultātā ierīcēs glabātā informācija tiek neglābjami
zaudēta. Ja biroja telpās vai darbinieku automašīnās iekļuvušie
garnadži parasti izvēlas klēpjdatorus un tādējādi paņem līdzi
tajos glabāto informāciju, tad ugunsgrēks noposta arī serverus.
Reģistrēti arī daži gadījumi, kad serveri sabojājis zibens
spēriens vai birojā plīsis kanalizācijas vai ūdensvads un
applūdinājis telpas. Tā rezultātā cietuši arī datori un
serveri. Dažkārt informāciju no cietā diska izdevies atgūt, bet
citkārt bojājumi bijuši tik nopietni, ka vairs nekas nav bijis
glābjams.
“Pieteikumi
apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai rāda, ka iekārtas,
kurās glabājas biznesam svarīga informācija, kopumā netiek
apdraudētas bieži. Taču, kad notiek negadījums, tas uz laiku
izsit uzņēmumu no sliedēm un neļauj darboties ar pilnu jaudu. Ja
infrastruktūru apdrošināšana palīdz atjaunot samērā ātri, tad
zaudētos datus dažkārt neizdodas atgūt nekad, un šajā situācijā
nevar palīdzēt arī apdrošinātājs,” saka BTA apdrošināšanas
atlīdzību departamenta direktors Kārlis
Liepiņš.
Lai
arī pēdējos gados uzņēmumu vadītāju izpratne par datu drošību
augusi, ne visi nodrošinās pret datu zaudēšanu. Ar grāmatvedības
un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis atbalstu veiktā
pētījuma “Vadītāja digitālais portrets” rezultāti rāda, ka
pērn datu kopijas veidoja 72% uzņēmumu. Tas nozīmē, ka vairāk
nekā ceturtdaļa uzņēmumu riskē zaudēt biznesam svarīgu
informāciju.
Problēmu
padziļina arī fakts, ka tikai aptuveni puse uzņēmumu vadītāju
interesējas par jaunākajām tehnoloģiju iespējām. Tas liek
domāt, ka daudzi nemaz nepārzina drošākos datu glabāšanas
veidus.
“Veidojot
uzņēmuma datu aprites sistēmu, daļa uzņēmumu pat nav pieļāvuši
domu, ka to infrastruktūra varētu pilnībā iet bojā. Cilvēcīgi
tas ir saprotams, jo neviens nevēlas uz sevi attiecināt ļaunāko
scenāriju. Tomēr uzņēmuma izdzīvošanas vārdā visu svarīgo
datu glabāšana ir rūpīgi jāplāno. Visvienkāršāk ir svarīgo
datu glabāšanu uzticēt drošam un kvalitatīvam mākoņpakalpojumu
sniedzējam, kas par tiem uzņemsies pilnu atbildību un noglabās
dublikātus dažādās ģeogrāfiskās vietās. Mākoņkrātuvē
datiem var droši piekļūt reāllaikā un no jebkuras vietas, kā
arī datu rezerves kopijas tiek veidotas automātiski un pašam
lietotājam papildu darbības nav jāveic. Ja šādas iespējas nav,
tad vismaz vajadzētu regulāri veidot svarīgo datu rezerves kopijas
un glabāt tās ārpus biroja telpām,” skaidro Tildes Jumis
biznesa attīstības vadītājs Viesturs
Slaidiņš.
