Sanita Indriksone, kura pirms Brīvības svētkiem aicināja viņai pievienoties gājienā pa bānīša pēdām no Gulbenes uz Alūksni, facebook.com profilā raksta: “Šodien
es piedzīvoju vienu patiešām skaistu brīnumu. Es kopā ar 49 cilvēkiem
un trīs suņukiem, kuri noticēja man un pievienojās šajā pasākumā “Pa
pēdām šaursliežu bānītim Gulbene – Alūksne”, nogājām 33 km garu posmu.
Mēs to izdarījām, un Jūs esat lieli, lieli malači! Pat ja kādam liekas,
ka 33 km garš ceļa posms nav nekas, jūs maldāties. Šobrīd ir grūti aprakstīt emocijas. Ir nogurums, ir smaids sejā un kāda laimes asara cenšas notecēt pār manu vaigu, bet pār visu gandarījums…. Gandarījums par katru no jums. Atzīšos, šis pasākums sākotnēji bija paredzēts manai ģimeni,
radiniekiem, ½ radiniekiem un draugiem un nevienā brīdī es neticēju tam,
ka tik daudz cilvēku pievienosies man, lai darītu to, ko es patiešām
mīlu – ietu. Nu es varu teikt – atliek vien pagaidīt +/-365 dienas
un tiekamies atkal. Tiekamies, lai atkal dotos ceļā un nu jau tas
sauksies – “Pa pēdām šaursliežu bānītim Gulbene – Alūksne. Dublis Nr.2”.
Tikšanās vietu mēs nu gan nemainīsim.”
S.Indriksone pateicas Gulbenes novadam, Gulbenes informācijas centram, SIA Gulbene Alūksne bānītis, Atpūtas kompleksam “Sonāte”, Aritai Poļakai, Stāmerienas pagasta padomei. “Jūs noticējāt …. Paldies ir par maz, bet paldies ir tas, ko es jums šobrīd varu teikt.
Paldies manai mammai un māsām, kuras kopš janvāra pacietīgi lasija
manas ziņas, aprakstītās sajūtas un mazos laimes spiedzienus par to, ka
kāds ir gatavs iesaistīties. Paldies maniem draugiem, kas teica –
viss būs labi, jo nekas jau nevar noiet greizi. Šad tad nevajag daudz
tikai atbalstu un to sajūtu – Tu neesi viens!”








