Meteorologu prognozes liecina, ka jau šīs nedēļas beigās vakari kļūs siltāki un rītos vairs nenāksies bažīties par salnu postījumiem ābeļdārzos. Tas nozīmē, ka Kurzemes pusē pievakarēs atskanēs Latvijas skaļāko abinieku – Eiropas kokvaržu tarkšķošā dziesma, kas jaudīgāka pat par lakstīgalu treļļiem.
Šogad
– 31 gadu pēc Eiropas kokvaržu atkalatjaunošanas projekta sākuma
Latvijā, Rīgas zoodārzs nolēmis izpētīt šo abinieku pašreizējo
izplatību un lūdz iedzīvotāju palīdzību kokvaržu apdzīvoto
dīķu meklējumos. Dzirdot kokvardes balsi, lūdzam ziņot e-pastā
kokvardes@gmail.com,
vai sazināties telefoniski 29294858, norādot pēc iespējas
precīzāku dīķa atrašanās vietu un paša ziņotāja tālruņa
numuru saziņai ar zoodārza speciālistiem, kuri centīsies klātienē
apsekot “varžainākās” vietas. Tā kā Latvijas likumi Eiropas
kokvaržu dzīves vietās neparedz nekādus saimnieciskās darbības
ierobežojumus, vai liegumu izveidi, tad šim pētījumam būs vien
tīri zinātnisks raksturs.
Video
sižeti par Eiropas kokvardi un tās dziesmu atrodami Zoodārza
mājaslapā –
http://www.rigazoo.lv/lv/aktuali/zoodarza-jaunumi/zino-par-eiropas-kokvardi-612
Dienvideiropā
itin bieži sastopamā Eiropas kokvarde tika uzskatīta par Latvijā
praktiski izzudušu sugu jau kopš 19. gadsimta beigām. 1988. gadā
Rīgas zooloģiskais dārzs uzsāka savā ziņā unikālu šīs sugas
atkalatjaunošanas (reintrodukcijas) darbu, izlaižot dabā Embūtes
pagastā (pašreiz – dabas liegums “Blažģa ezers”) zoodārzā
izaudzinātus kokvardēnus. Piecu gadu laikā tika izlaisti 4110
vardulēni. 1995. – 1999. gados gandrīz 2000 kokvardēni uzsāka
dzīvi dabā netālu no Ēdoles. Šobrīd nav drošu ziņu par to,
cik lielu teritoriju apdzīvo savulaik izlaisto abinieku pēcnācēji,
taču jau gadsimtu mijā skaļā kokvaržu krekstēšana skanēja
dīķos Bunkā, Vecpilī, Kalvenē, Vaiņodē un daudzviet citur,
visai tālu no izlaišanas vietas. Nu pienācis laiks
“inventarizācijai”, lai saprastu, kāds šajos 30 gados ir bijis
ņiprās kokvardītes atgriešanās ceļš Latvijā. Pamanīt šo
zaļo tikai dažus centimetrus lielo un labi maskēto abinieku garā
zālē, avenājos vai uz zemāku krūmu lapām ir teju neiespējami,
tāpēc visvienkāršāk tos meklēt maijā, kad nelielos nārsta
dīķos kokvaržu tēvi rīko ļoti skaļus un tālu dzirdamus
“koncertus”. Rīgas zoodārza speciālisti būs ļoti pateicīgi
katram, kurš atsūtīs ziņu par šādu dīķu atrašanās vietām.
Plašāk par Eiropas kokvardes reintrodukcijas projektu: http://www.rigazoo.lv/lv/sugu-saglabasana/eiropas-kokvardes-reintrodukcija-latvija
Laipni aicināti piedalīties – klausīties un pastāstīt mums ar!
