Gulbenes novada bibliotēkā līdz 16.martam var aplūkot Gulbenes mākslas
skolas audzēkņu darbu izstādi “Uz skatuves” (scenogrāfam
Ludolfam Libertam – 125).
Izstādē “Uz skatuves. Ludolfam Libertam – 125” redzami Gulbenes
mākslas skolas audzēkņu darbi – mākslinieka Ludolfa Liberta
(1895-1959) dekorāciju metu interpretācijas, kurās audzēkņi
mēģina apjaust scenogrāfijas vērienu un operas kostīmu
tēlainību.
Scenogrāfijas un kostīmu meti ir viena no spožākajām
mākslinieka L.Liberta dailŗades lappusēm. Drīz pēc Latvijas
Nacionālās operas dibināšanas 1919. gadā, operdziedātājs un
Nacionālās operas režisors Pēteris (Pjotrs) Meļņikovs aicināja
Ludolfu Libertu uzņemties operas scenogrāfa pienākumus.
“Latvijas Nacionālajā operā dekorators un režisors Ludolfs
Liberts nostrādāja 13 gadus – no 1924. līdz 1937. gadam. Varētu
teikt – tieši kā scenogrāfs Ludolfs Liberts sasniedza savas
mākslas augstākās virsotnes. Viņa dekorāciju varenā “uguņošana”
apžilbināja skatītājus, ievedot tos teju narkotiskā transā, un
kļuva par autonomu izrādes vērtību. Dekorācijas pauda teiksmainu
realitāti mažorā vitalitātē. To patoss cēla publiku starojošā
pilnības pasaulē. Bet kostīmu eksotiski dekadentiskais
mākslinieciskums “art deco” garā daudzkārt pārspēja
pat lielmeistara Leona Baksta prototipus. Ludolfs Liberts paspēja
inscenēt apmēram 70 operu, baleta un operešu izrāžu. Tostarp ar
viņa māksliniecisko ieguldījumu izcēlās V. A. Mocarta “Bēgšana
no seraja”; A. Kalniņa “Salinieki”; J. Mediņa
“Sprīdītis”; P. Čaikovska balets “Riekstkodis”.
Liberta triumfs pildīja gan mūsu Nacionālo operu un Liepājas
operu, gan Nacionālo teātri un arī operas namus Dānijā,
Zviedrijā (tur meistaru godināja ar Ziemeļu zvaigznes ordeni),
Lietuvā, Bulgārijā, Horvātijā (tolaik – Dienvidslāvijā),
Somijā, kur latvju dekorators tika uzaicināts kā pasaules klases
autoritāte,” raksta mākslas vēsturnieks Jānis Borgs.
Izstādes darbi tapuši laikā no 2014. līdz 2015. gadam,
vairāki to autori jau absolvējuši Gulbenes mākslas skolu. Izstādē
apskatāms arī Gulbenes mākslas skolas pedagoģes Mairitas
Ķuzes-Nakoskinas filcējums un tekstilmozaīkas tehnikā darinātais
“Liberta apmetnis” (šuvēja Ārija Medne), kura vadmotīvu veido
Gulbenes novada svētku Tirzā apmeklētāju kopīgi gleznotā pasaku
pils (zīmējuma autors Ģirts Jogurs).
