Pagājušajā sestdienā 9.politiski represēto salidojumā Ikšķilē piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš aicināja salidojuma dalībniekus izdot vairāk publikāciju par saviem pārdzīvojumiem izsūtījumā.
“Pirmo reizi, kopš notiek salidojumi, ar savu klātbūtni mūs pagodināja Valsts prezidents. Mūsu rajona politiski represēto vārdā pasniedzu prezidentam sarkanbaltsarkanas neļķes un pateicos, ka atrada laiku šim pasākumam. Man ļoti patika viņa vēlējums – esiet stipri,” stāsta Alūksnes rajona politiski represēto apvienības “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika.
V.Zatlers atzina, ka valstij, protams, ir pienākums rūpēties par politiski represētajiem, tomēr dažreiz šis atbalsts nav pietiekams. Viņš uzskata, ka tikties ar politiski represētajiem ir viņa morāls pienākums.
Salidojuma dalībniekus uzrunāja arī partijas “Jaunais laiks” Saeimas deputāte Sandra Kalniete. Komunistiskā režīma represiju izzinātājs Ilmārs Knaģis informēja par braucienu uz Vašingtonu, kur atklāja piemiņas vietu totalitārisma režīmā cietušajiem Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem.
“Salidojumā tika pieņemta rezolūcija Latvijas politiski represēto vārdā nosūtīt pateicību Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Džordžam Bušam par šādas piemiņas vietas izveidošanu. Diemžēl Latvijā tādas joprojām nav,” norāda Dz.Mazika.
Salidojumā varēja iegādāties grāmatu “Akmenī iecirstā sāpe”. Tajā ir apkopotas piemiņas vietas politiski represētajiem Latvijā.
Salidojumā piedalījās gandrīz 40 politiski represētās personas no Alūksnes, Jaunalūksnes, Malienas, Jaunannas, Alsviķiem, Trapenes, Gaujienas, Veclaicenes un Virešiem.
Dz.Mazika atzīst, ka braucēju būtu vēl vairāk, ja salidojums nebūtu vienā laikā ar Alūksnes Pilsētas svētkiem un kapu svētkiem. Visi varēja braukt ar autobusu, kuru finansēja Alūksnes rajona padome.
“Salidojumā reizi gadā likteņbiedri var satikties. Ar brīvā mikrofona palīdzību varam meklēt tos, ar kuriem vēl nav bijis lemts tikties,” atzīst Dz.Mazika.
Viņa tiekas ar tiem, ar kuriem kopā bērnībā bija Sibīrijas sādžā. Tagad tie dzīvo dažādās vietās: Alūksnē, Cēsīs, Siguldā, Saulkrastos, Rīgā, Jēkabpilī, Saldus rajonā, Daugavpilī, bet salidojumā sabrauc no visurienes.
“Ikšķile mums ir kā meka. Skumji ir vienīgi tas, ka ar katru gadu mūsu paliek mazāk. Tomēr esam nolēmuši, kamēr vien varēsim, tikmēr tiksimies. Nākamvasar būs desmitais salidojums,” norāda Dz.Mazika.
