Beļavas pagastā esošā “Lukstiņu drava”, kur saimnieko Rolands Krevics, bioloģisko produktu saimei pievienojusi vēl piecus jaunus produktus, kas sevī apvieno krēmveida medus konsistenci un Latvijas ogu un augu garšas un krāsas. “Lukstiņu dravas” medu iecienījuši ne tikai vietējie, to bauda arī Īrijā, Vācijā un citviet. R.Krevics atzīst, ka visu laiku tiek domāts par jauniem produktiem, jo no jau esošajiem ir tādi, kas ir mazāk pieprasīti, un “ir produkti, kas atkal ir ilgdzīvotāji”, kuri cilvēkiem tiešām patīk, piemēram, medus maisījums ar dažādiem riekstiem, sēkliņām, žāvētām ogām. “Tas gan garšo, gan arī izskatās labi. Arī valrieksti medū ir pircēju iecienīts produkts,” saka R.Krevics.
Ļoti iecienīts ir medus ar piparmētru garšu
Stāstot par jaunajiem produkcijas veidiem, viņam, darbojoties bioloģiskajā biškopībā, bija svarīgi radīt jaunus bioloģiski sertificētus produktus. “Piemēram, rieksti medū mums nav bioloģiski sertificēti, kaut gan medus ir iegūts ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm un ir arī sertificēts, savukārt pārējās izejvielas – nav, līdz ar to mēs gatavo produktu nevaram sertificēt kā bioloģisko. Tad mēs nu jau pagājušajā gadā sākām ražot piecus jaunus produktus, kurus varējām arī sertificēt kā bioloģiskos, jo arī izejvielas, kuras iepērkam no citiem piegādātājiem, ir bioloģiski sertificētas. Iepērkam ogu, piparmētru, rabarberu pulveri, kuru tad tālāk speciālā procedūrā sajaucot ar krēmveida medu iegūstam produktu – krēmveida medu ar dažādu ogu garšu, kas varbūt cilvēkiem, kuri medu neēd, jo tas varbūt šķiet par saldu vai nepatīk kādas citas garšas nianses, bet, pievienojot ogas, tas jau šķiet tīkams. No jaunajiem produktiem ļoti iecienīts ir medus ar piparmētru garšu. Nogaršojot mūsu jauno produkciju, iespējams, cilvēkam rodas jaunas garšas izpratnes uz pašu medu. Jaunie produkti paver iespējas baudīt medu tiem, kuriem medus neiet pie sirds, bet ar kaut kādu garšu jau ir baudāms. Piemēram, aveņu medus ir rozā krāsā, tas ir krēmveidīgs, to var smērēt uz maizes, tas nav ciets. Protams, ja turēs aukstā telpā, tas paliks ciets. Citi liek pie tējas, un, piemēram, medum ar piparmētru ir ļoti izteikta piparmētras garša. Daudzi ir atzinuši, ka tas ļoti labi der pie tējām – tēja garšo pēc piparmētrām, savukārt medus dod saldumu. Ir, kas šādu medu liek tikai siltā ūdenī un tā lieto. Par to, ka šis medus ir bioloģiski sertificēts, liecina speciāls simbols uz etiķetes. Tas ir kā apliecinājums tam, ka produkts simtprocentīgi ir iegūts Latvijā. Pircējs, redzot šo marķējumu, zina, ka tas ir eko produkts. Es kā patērētājs, veikalā redzot divus vienādus produktus, no kuriem, viens ir bio, bet otrs – ne, un cena būs līdzīga vai nedaudz augstāka bio produktam, sliekšos vairāk tomēr izvēlēties bio produktu. Tas vairāk paša labumam, zinot, ko iegādājos,” stāsta R.Krevics.
Savukārt ķiploku medu, kas jau ir bijis produkcijas klāstā, pircēji joprojām uzlūko ļoti uzmanīgi. Ir, kas saka, ka ķiploku medus noteikti negaršos, bet kad nogaršo, tad domas maina. “Atšķirība ir tajā, ka cilvēks iedomājas – medus nebūs sajūtams, jutīs tikai ķiploku, bet var just gan medu, gan ķiploku, un tā ir pavisam jauna garša. Nav tā, ka ķiploks ir ļoti uzbāzīgs. Attiecīgi sajauktā veidā garša ir citādāka, un nav tik traki, kā varbūt tas nosaukums vedina domāt. Līdzīgi arī ar ingveru, kurš pats par sevi ir intensīvs – ja ingvers negaršo, tad varbūt ar medu tā garšā liksies maigāka. Taču ja nu vispār ingvers negaršo, tad arī šis produkts varbūt neies pie sirds, tāpēc arī piedāvājam izvēlēties garšas, kas iet pie sirds,” saka R.Krevics.
Grūtākais – paredzēt tirgus tendences
Domājot par jaunu produktu ražošanu, R.Krevics atzīst, ka sarežģītākais šajā procesā ir paredzēt tirgus tendences. Proti, kuri produkti būs pieprasīti un kuri savukārt ne, lai nesanāk situācija, ka saražo vairāk, nekā ir nepieciešams, bet pēc tam nezini, ko iesākt ar pāri palikušajiem produktiem.
“Protams, var ražot vēl jaunas garšas, tikai Latvijā nav tik daudz pieejamas šīs bioloģiskās izejvielas, bet ir iespējams, piemēram, medus ar brūklenēm, dzērvenēm, ar nātrēm. Jāskatās, kā tas viss attīstīsies, vai tas būs pieprasīts. Pašreiz jau liekas, ka mums ir gana plašs produkcijas klāsts -aptuveni 40 dažādi produkti. Tas ir ļoti daudz! Līdz ar to mums produkcijas klāstu īsti palielināt nav vairs vajadzības, bet varbūt vairāk jādomā par realizācijas vietām. Ziemassvētku laikā, kā jau visiem biškopjiem, pieprasījums ir lielāks, jo medu iegādājas kā dāvanu, notiek tirdziņi, pircēji mūs atrod arī caur sociālajiem tīkliem, kā arī paši atbrauc uz “Lukstiņu dravu”. Ir arī veikali, kur ikdienā ir nopērkama mūsu ražotā produkcija. Mums vairāk ir jādomā par plašāku vietu skaitu, kur produkciju realizēt,” stāsta R.Krevics.
Covid-19 laiks atstājis savu neizdzēšamu zīmogu uz produkcijas pārdošanas apjomiem. Ir bijis mazāk pasākumu, tirdziņu, cilvēku pieplūdums tirdzniecības vietās mazāks, līdz ar to pārdošanas procents, kā norāda R.Krevics, ir uz pusi mazāks nekā pirms pandēmijas. “Ir jāmēģina kaut kā pielāgoties un arī attālināti tirgot savu preci,” saka R.Krevics.
Pavasaris izskatās cerīgs
Runājot par bišu pārziemošanu, biškopis atzīst, ka bitēm šoziem viss ir labi. “Arī aprunājoties ar citiem biškopjiem, jāsaka, ka laika apstākļi ir labvēlīgi bitēm, lai pārziemotu. Nelielas bažas gan raisa, dzirdot pašreizējās laika prognozes – atkusnis, tad atkal neliels sals. Tās ir svārstības, kas it kā par labu nenāk, bet pagaidām viss izskatās labi. Ja tā tas saglabāsies, tad pavasaris izskatās gana cerīgs,” saka R.Krevics.
Bites pirmās siltās pavasara dienas gaida visu ziemu un jau pie plus 8-10 grādiem veic savu pirmo lidojumu, iztīrot zarnās uzkrāto saturu visas ziemas garumā. “Reizēm pirmais izlidojums ir bijis februāra vidū, ir bijis marta sākumā, arī marta vidū,” stāsta R.Krevics.
Pēc šī izlidojuma bites atgriežas savās mājās. “Tās var sākt savu attīstību un gatavoties jaunajai sezonai. Biškopim visā šajā procesā jāseko līdzi. Jāpievērš uzmanība, lai pa ziemu netraucē caunas, dzeņi, peles un zīlītes negrabinās, kas traucē bišu mieru ziemā. Ir gadījies, ka peles un caunas diezgan bieži izgrauž caurumu un ielien stropā, un tad saime aiziet bojā. Ir arī noķertas caunas šādā veidā. Peles pērn diezgan daudz pastrādāja un papostīja. Arī lāči šajā ziemā ir ciemojušies, bet ne pie manis. Daukstu pagastā lācis šajā ziemā vairākas reizes izpostīja bišu dravu. Mazāk viņu nepaliek, un katru gadu postījumu skaits tikai palielinās. Lāči Latvijā ir, un ar to mums jāprot sadzīvot,” saka R.Krevics.
– Inita Savicka
