Novadniece Sniedze Laivacuma kura ir infektoloģe un hepatoloģe ar medicīnas zinātnes doktores grādu, strādā medicīnas centrā “ARS”, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Stradiņa universitātē, atsaucās “Dzirksteles” aicinājumam pastāstīt, ko šobrīd zinātne saka par Covid-19. S.Laivacuma atgādina, ka Covid-19 skar visus.
“Ja sākumā likās, ka tā nav mūsu problēma, ka tas ir tur Ķīnā, kur tie dīvainie tirgi, vai Itālijā, kur sasveicinoties visi sabučojas, vai pansionātos, jo tur jau visi tāpat slimi, tad tagad zinām, ka Covid-19 skar visus un visās pasaules vietās, lai arī cik dažādi mēs būtu. Ja sākumā šķita, ka slimo un mirst tikai cilvēki gados un tie, kuriem daudz blakusslimību, tad tagad zinām, ka saslimt var katrs no mums, ka arī jauniem cilvēkiem var rasties nopietnas komplikācijas un viņi var nomirt,” stāsta ārste. Galvenā vīrusa izplatība notiek aerosola ceļā. “Lai gan sākumā šķita, ka būtisks riska faktors ir virsmas un dažādi priekšmeti. Tomēr jāatceras, ka rokas mazgāt ir būtiski, un rokasspiediens varbūt nav labākais sasveicināšanās veids,” saka S.Laivacuma.
Zināms arī tas, ka daļai pacientu infekcija var noritēt bez simptomiem, bet viņi tik un tā var izplatīt vīrusu, to pat nezinot, un, vienkārši sarunājoties, var nodot infekciju apkārtējiem. “Vīruss nepazudīs tikai tādēļ, ka ārā ir silts. Piemēram, pirms tam mēs visi labi zinājām, ka ir vīrusi kā gripa, kam var vērot izteiktu sezonalitāti, un uz brīdi šķita, ka pienāks vasara un tas viss beigsies, bet redzam, ka tas tā nebūt nav. Galvenais infekcijas ierobežošanas paņēmiens ir mūsu pašu uzvedība un ieradumi,” stāsta S.Laivacuma.
Balstvakcinācijai noteikti ir jēga
Ārste uzsver, ka masku lietošana tiešām strādā. “Protams, maskas ir dažādas un aizsardzības līmeņi ir dažādi, bet reizēm arī neliela aizsardzība ir būtiska un labāka nekā pavisam nekas. Tomēr jāizvēlas labākais no pieejamā,” viņa uzsver.
Dzīvojot pandēmijas laikā, redzam, ka diemžēl mirst arī vakcinētie pret Covid-19. S.Laivacuma skaidro, kāpēc tā. “Taisnība, nomirt no Covid-19 var ikviens, jo nevaram paredzēt, kā katram imunitāte reaģēs uz infekcijas esamību. Bet lielā mērā varam teikt, ka tie vakcinētie, kas mirst, ir ar dažādām blakusslimībām, un viņu nāvē būtiska ir ne tikai pati infekcija, bet nozīmīgs komponents ir arī blakusslimību dekompensēšanās. Savukārt nevakcinētie mirst tieši no paša Covid-19, un bieži vien “stipra imunitāte” nebūt nav mūsu draugs,” skaidro S.Laivacuma.
Viņa arī uzsver, ka balstvakcinācijai noteikti ir jēga, jo “šajā rudenī un joprojām redzam, ka atkarībā no vakcīnas veida imunitāte pēc kāda laika sāk pasliktināties un mums ir nepieciešams imūnajai sistēmai atgādināt par vīrusu”. Viņa arī skaidro, ka šobrīd ir pietiekams datu daudzums, lai secinātu, ka, piemēram, vakcīnas “Moderna” gadījumā pietiek ar pusi devas, kuru saņem pamatvakcinācijas laikā, jo “efekts ir tikpat labs kā no pilnas devas”.
Latvijā ir sākusies arī bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcinācija pret Covid-19, bet kopumā tā jaunākajiem bērniem rit gausi. S.Laivacuma uzskata, ka šobrīd tā būtu vissvarīgākā tieši bērniem, kuriem jau ir kādas hroniskas slimības.
Izvērtēti aptuveni 300 iesniegumi
Kopš oktobra iedzīvotājus, kuri medicīnisku iemeslu dēļ nevar saņemt vakcīnu pret Covid-19, ģimenes ārsti var nosūtīt uz ārstu konsiliju atbilstoša lēmuma saņemšanai. “Mēs, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, esam izvērtējuši aptuveni 300 iesniegumus no ģimenes ārstiem par dažādiem pacientiem un tikai 26 gadījumos esam ieteikuši vakcināciju pret Covid-19 atlikt, bet ne nevakcinēties vispār! Piemēram, līdz brīdim, kad notiek kādas citas slimības stabilizācija vai ir iziets kāds specifisku zāļu kurss. Bet būtiski ir saprast, ka tagad, kad esam pandēmijas vidū, vakcinācija ir viens no būtiskākajiem komponentiem, kas to ļaus ātrāk apturēt. Vakcīna pret Covid-19 ir specifiski izveidota, lai radītu aizsardzību pret SARS-CoV-2 vīrusu,” skaidro S.Laivacuma.
Vai pastāv bažas, ka mutācijas var samazināt potenciālo vakcīnu efektivitāti? Ārste norāda, ka šobrīd par to nav daudz datu, bet varētu būt, ka šobrīd izmantoto vakcīnu efektivitāte būs nedaudz mazāka. “Tomēr nevar teikt, ka tās nepasargās vispār. Ir dati, ka aizsardzība pret jauno variantu “Omicron” palielinās, ja ir veikta balstvakcinācija ar “Comirnaty” (“Pfizer”) vai “Spikevax” (“Moderna”),” norāda S.Laivacuma.
Ņemot vērā, ka omikrona variants ir parādījies nesen, pagaidām nav ļoti daudz datu. Bet pēc novērojumiem šobrīd, kā stāsta S.Laivacuma, jaunais variants ir aptuveni četras reizes lipīgāks par delta variantu, bet tajā pašā laikā izskatās, ka izraisa vieglāku slimības gaitu un, iespējams, mazāk būs nepieciešama hospitalizācija. “Bet laiks rādīs, jo Covid-19 mums visu laiku sagādā pārsteigumus,” saka ārste.
Interesējoties, vai ir iespēja kaut kā apstādināt vai ierobežot mutācijas procesu, viņa atbild: “Tā ir vīrusu un citu mikroorganismu daba – pielāgoties mainīgiem apstākļiem, lai izdzīvotu, un dažādas mutācijas notiek nepārtraukti, bet lielā daļā gadījumu šīs mutācijas ir minimālas un mēs būtiskas izmaiņas vīrusa pārnesē vai tā izraisītajos simptomos nejūtam. Bet, lai apturētu mutāciju veidošanos, mums ir pēc iespējas jāsamazina vīrusa izplatība, jo, vīrusam vairāk izplatoties, attiecīgi palielinās mutāciju veidošanās iespēja, līdz ar to visi profilaktiskie pasākumi ir būtiski – gan vakcinācija, gan nevajadzīgu savstarpējo kontaktu ierobežošana, gan masku nēsāšana, gan roku higiēna un tā tālāk,” atgādina S.Laivacuma.
– Inita Savicka
