Ausma Zīlīte no Rankas ada dzīvespriecīgi košas un raibu raibas zeķes un cimdus. Viņa ir ļoti čakla adītāja, un par radošuma dzirksti Ausma noteikti nevar sūdzēties. Arī kad “Dzirkstele” ierodas ciemos pie Ausmas, viņa ada zeķi. “Esmu izaugusi deviņu bērnu ģimenē. Mamma jau no mazotnes mācīja adīt. Man patika. Es adu visu ko, ne tikai cimdus un zeķes, arī džemperus un jakas, bet tagad gan lielos darbus vairs neadu. Rokām tas par grūtu. Tik lielus gabalus vairs nevaru noadīt. Tagad – cimdus, zeķes, un, ja mazbērni grib, tad arī – cepures un šalles,” stāsta Ausma.
Ja citiem patīk adīt vienkrāsainas vai baltas zeķes, tad Ausmai – rakstainas un krāsainas. Viņai jau sen ir speciāli nopirkta grāmata “Latviešu rakstainie cimdi”, lai gūtu iedvesmu un uzadītu skaistus rakstus, kas viņai arī lieliski izdodas. “Ir noadīti visi raksti, kuri grāmatā parādīti, un to ir ļoti daudz!” saka Ausma.
Viņa nav skaitījusi, cik laika gaitā ir noadīts zeķu un cimdu, bet to ir milzum daudz. Viņa ir adījusi zeķītes kāda Rīgas bērnudārza bērniem – kopā 30 pārus, lai mazajām kājiņām nesalst. Ja Ausma cītīgi ada, tad dienā var noadīt vienu zeķi, bet viņa tā nedara. “Pirms ķeros klāt adīt zeķi, izdomāju, kāds raksts tajā būs. Vecākā meita Aiga teica, lai vienkāršas zeķes neadu, jo cilvēkiem nepatīk vienkāršas zeķes, vairāk patīk raibas un krāsainas. Nu tad tādas arī adu,” smaida Ausma.
Viņai sarūpēts pilns maiss ar dziju – ar to viņa ir nodrošinājusies. Dziju Ausma iegādājas pie kādas sievietes, kura tur 600 aitas. “Es braucu speciāli pie viņas, lai nopirktu dziju. Tīra dzija, nav piejaukuma. Veikalā es dziju nepērku. No īstas dzijas arī cits siltums kājām un rokām, jo nav sintētikas klāt. No viena kilograma dzijas var noadīt desmit pārus zeķu vai cimdu. Man patīk dzirkstošas krāsas, nevis tumšie un pelēkie toņi. Gluži kā Lembergam (Aivars Lembergs – red.),” smejas Ausma un turpina stāstīt, ka vissiltākās tomēr ir suņa vilnas zeķes. “Mums bija divi Kaukāza autu šķirnes suņi. Tas bija milzīgs darbs viņus izķemmēt, bet kādas ir zeķes! Pat sniegā stāvot, kājas nesals! Man ir vēl suņu dzija, bet es to ļoti taupu,” saka Ausma.
Viņa zina, lai jebkurš darbs izdotos, vajag tikai gribēt to darīt. Tieši tāpat ir arī ar zeķu adīšanu. “Vajag tikai gribēt!” saka Ausma. Adīšanā svarīga ir koncentrēšanās, pacietība un arī laba redze. “Brilles man vēl nevajag,” saka adītāja. Viņas košie adījumi tiek ģimenei, radiem, draugiem, reizēm izdodas tos pārdot arī tirdziņos. Arī “Dzirkstelei” viņa uzdāvināja rakstainu cimdu pārus.
– Inita Savicka
