Gulbenes novada pašvaldības 2022.gada budžetā, salīdzinot ar pagājušo gadu, lielāki plānoti gan ieņēmumi, gan izdevumi. Ieņēmumiem šogad jābūt par 3,6 miljoniem eiro lielākiem nekā pagājušajā gadā, izdevumiem – par 6,5 miljoniem eiro lielākiem. Kopumā, kā liecina pašvaldības publiskotā informācija, šogad plānotie izdevumi ir 43,1 miljons eiro un tie pārsniegs ieņēmumus, kas plānoti 33,6 miljoni eiro. Tas ir saistīts ar realizējamajiem projektiem.
Novada domes 27.janvāra sēdē, kurā tika apstiprināts pašvaldības šāgada budžets, vairākkārt izskanēja – šis būs projektu gads. Otrs lielais notikums – ar šā gada 1.jūliju stāsies spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas paredz veidot jaunu, motivējošu pašvaldības darbinieku atlīdzības sistēmu. Mērķis – pakāpeniski tuvināties
atlīdzībai privātajā sektorā.
“Akcents šogad ir uz lielajiem projektiem,” “Dzirkstelei” sacīja novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis (LRA). Publisko iepirkumu procesu gaitā varēšot redzēt, vai izdodas ietaupīt finanses. Ja tā, pēc tam šo naudu varēs novirzīt citiem mērķiem. A.Caunītis uzskaita svarīgākos projektus: Brīvības ielas tālāka rekonstrukcija, kur līgums ar būvnieku ir parakstīts; Vidus ielas projekts; darbi Skolas ielas kvartālā un sporta laukumā; Lizuma industriālā parka projekta sekmīga virzība. “Te ir uzlikts akcents, un uz to mēs ejam!” teica A.Caunītis. Tajā pašā laikā šogad paveicami darbi, kuriem jau bija jābūt izdarītiem. Tas attiecas, piemēram, uz Druvienas pils jumta nomaiņu. Taču, kā norāda A.Caunītis, projektētājs nepildīja līgumsaistības, tāpēc pašvaldība līdz reālai būvniecībai netika.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika (JKP) no “Dzirksteles” neslēpa: “Šajā gadā ir daudz nezināmā sakarā ar energoresursu krīzi. Esam plānojuši, ka sakarā ar elektrības cenas kāpumu būs šādu izmaksu palielinājums par 30 procentiem.” Viņa pieļauj, ka būs arī neplānotu sadārdzinājumu pozīcijas, tāpēc būšot stingri jāseko visam līdzi.
Budžets kā budžets, varēs piekoriģēt
Deputāte Mudīte Motivāne (ZZS) laikrakstam stāstīja, ka esot bijusi personiski parunāt ar pašvaldības Grāmatvedības nodaļas vadītāju Aiju Kļaviņu. “Vai tie plānotie ienākumi būs? Izdevumus jau varēs piekoriģēt,” prātoja M.Motivāne. Viņa atzinīgi vērtē projektu ieceres. Piemēram, par īres dzīvokļu mājas būvniecības ideju Gulbenē. Tas piesaistīšot gados jaunos cilvēkus. “Ja mēs uz perspektīvu ejam, ir kaut kas jādara,” teica M.Motivāne.
Deputāts Ainārs Brezinskis (LRA) “Dzirkstelei” sacīja, ka – “budžets kā budžets”. Strādādams par pagasta pārvaldes vadītāju Stāmerienā 12 gadus, viņš ir izpratis un vairākkārt piedzīvojis pašvaldības budžeta veidošanas procesu. “Protams, ka visiem gribas, lai naudas būtu vairāk, taču ir tik, cik ir,” akcentēja A.Brezinskis. Viņš uzskata – ir jāspēj iztikt. Tajā pašā laikā A.Brezinskis saprot, ka katrai iestādei ir sava vajadzība. “Vajadzību ir ļoti daudz. Jāvirzās uz priekšu ir pamazām. Visu laiku kaut kas arī mainās. Droši vien ir jākļūst lielākām algām. Kaut kas būs jāsamazina pašvaldībā, kaut kas jāapvieno. Un jātaupa visu laiku būs,” viņš teica.
Deputāts Aivars Circens (LA) laikrakstam sacīja – viņam ir grūti izprast budžeta veidošanu, jo sākumā bijis viens uzmetums, bet beigās jau tapis kas cits. Bažas radot arī tas, vai godīgs būs pašvaldības finansējuma sadalījums starp pagastu pārvaldēm. Izsekot tam būšot grūti, jo finansējumu paredzēts dalīt saskaņā ar faktisko tēriņu. A.Circens arī uzsvēra, ka viņš ir novada deputāts pirmo sasaukumu, tāpēc dalība pašvaldības budžeta veidošanā viņam ir pilnīgi jauna pieredze.
Deputāts Intars Liepiņš (JV) “Dzirkstelei” teica: “Par budžetu ir tā – tur ir cipari, kodi. Tas ir tāds, kā likums prasa. Pēc tam to griezīs, lāpīs, šķels un dalīs. Budžets, kā saka, nav akmenī iekalts. Bažas? Ir par daudz ko. Naudas jau nekad nepietiek. Bet tas, kas, manuprāt, ir aktuāls un par ko es arī iestāšos – atalgojums zemākos amatos strādājošajiem ir kļuvis smieklīgi mazs. Tam noteikti ir jāparedz finansējums izdevumu sadaļā pašvaldības budžetā.”
Anatolijs Savickis (NA) laikrakstam sacīja: “Budžetu pašvaldībā pieņemam katru gadu, un bažas par atsevišķām pozīcijām arī ir ik gadu. Budžeta grozījumos parasti tiek veiktas korekcijas. Piemēram, energoresursu cenu izmaiņas var būt ievērojamas, lielo projektu realizāciju var ietekmēt dažādi ārējie faktori utt. Domāju, ka liela uzmanība jāpievērš ražošanas/noliktavas ēkas ar biroja telpām būvniecībai Lizumā.”
Tomēr ir bažas par vairākām pozīcijām
Deputāte Guna Pūcīte (NA) “Dzirkstelei” pauda: “Jā, man ir bažas par vairākām pozīcijām. Šogad uzsvaru esam likuši uz projektiem, precīzāk, uz to sagatavošanai nepieciešamajām izmaksām (piemēram, projektēšanas izdevumiem), un šī darba augļi nemaz tik drīz nebūs redzami izpildīti dzīvē. Tomēr šīs prioritātes dēļ ikdienas tēriņiem var nepietikt. Mēs visi vēlamies, lai pilsēta un pagastu ciemi būtu gan sakopti, gan skaisti izrotāti uz svētkiem, taču šim mērķim iedalītais budžets ir ļoti mazs. Tāpat iesāktajiem projektiem (piemēram, līdzdalības budžetēšanas) ir paredzams būvniecības izmaksu sadārdzinājums – vai pietiks, lai sadārdzinājumu kompensētu? Vēl viens rūpju bērns ir zemais atalgojums. Pašvaldība kā darba devējs nav konkurētspējīga, jo, kā bija redzams budžeta prezentācijā, mūsu novadā vidējā alga vispārējā valdības sektorā strādājošajiem pēdējo gadu laikā ir samazinājusies.”
Arī deputāts Normunds Audzišs (ZZS) nebūt neuzskata, ka viss pašvaldības šāgada budžetā ir gludi. Viņš komentēja: “Bažas rada tās pašas pozīcijas, par kurām runāju 27.janvāra domes sēdē. Projekti, kas šogad tiek realizēti, ir ļoti apjomīgi, neradās pārliecība par finanšu pietiekamību. Nav zināmi ceļu fonda līdzekļu atlikumi pagastos uz gada beigām. Kādi katram pagastam tie bija, nav ziņu. Prognozēju, ka trīs mēnešu laikā vai ātrāk būs nepieciešams veikt budžeta grozījumus, pēc kuriem varēs secināt, kā izdevās salikt gada budžetu, un būs redzamas pozīcijas, kas nav precīzi izvērtētas.”
Deputāts Gunārs Ciglis (LA) laikrakstam pauda – viņu uztrauc, kāda būs novada attīstība kopumā. Viņš minēja konkrētu piemēru – Beļavas pili. “Var spriest, cik ir vai nav lietderīgi uzturēt šo īpašumu… Mēs šim objektam nevaram gadā atrast 20 000 vai 30 000 eiro, bet tajā pašā laikā kādai citai projektēšanai mēs varam atrast 300 000 vai 500 000 eiro un iezīmējam budžetā. Bet Beļavas pili par šādu summu mēs varētu uzturēt 10 vai 15 gadus, un tā būtu saglabāta nākamajām paaudzēm. Kāpēc to uzsveru? Tāpēc, ka Beļavas pils ir par gadiem 100 vai vairāk senāka nekā Stāmerienas pils,” sacīja G.Ciglis. Viņa uzskats – pašvaldības budžetam ir jābūt sabalansētam, lai kultūras pieminekļu aizsardzība būtu nodrošināta nevis dažos pagastos, bet visa novada teritorijā. Pēc G.Cigļa domām, ja šo jomu pārraudzīt un aizstāvēt nav īsti jēgas uzticēt pagastu pārvaldēm, varbūt to var uzņemties novada vēstures un mākslas muzejs. Viņš arī norādīja, ka mūsdienu jaunbūves nevar uzskatīt par šedevriem, kas nododami nākamajām paaudzēm. G.Ciglis arī pauda pesimistisku atziņu – ņemot vēra straujo dzimstības lejupslīdi novadā, nav izslēgts, ka 2030.gadā te dzīvos vairs tikai kādi 12 000 vai augstākais 14 000 cilvēku. Viņaprāt, valstiski uz to būs jāreaģē. Visticamāk, Latvija kļūs arvien pievilcīgāka iebraucējiem, kuri te gribēs strādāt un dzīvot. Tas nozīmē, ka jāattīsta ražošana reģionos, lai varētu ieinteresēt darbaspēka pieplūdumu.
– Diāna Odumiņa
Fakti
* Ar vienas deputāta balss pārsvaru apstiprināts Gulbenes novada pašvaldības 2022.gada budžets. Tas notika domes 27.janvāra sēdē, kura ritēja attālinātā režīmā. Deputāti diskutēja vairākas stundas, detalizēti iztaujājot Grāmatvedības nodaļas vadītāju Aiju Kļaviņu.
* Balsojot visi astoņi koalīcijas deputāti atbalstīja sagatavoto pašvaldības 2022.gada budžetu, pret balsoja septiņi opozīcijas deputāti.
Par projektu iecerēm
* Pagājušajā gadā Gulbenes novadā pabeigti būvniecības darbi pie vairākiem deinstitucionalizācijas projektiem, bet 2022.gadā ir jāuzsāk veiksmīga pakalpojumu ieviešana dzīvē šo realizēto projektu ietvaros. Grupu dzīvokļi Tirzā, dienas centrs un specializētās darbnīcas Gulbenē, ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi bērniem Stāķos. Šo pakalpojumu ieviešana sākotnēji prasīs papildu finansējumu.
* Ir ieplānotas lielas investīcijas un uzsākti ielu remontdarbi Gulbenes pilsētā – Skolas ielas dzīvojamo māju kvartālā, Vidus ielas posms, Brīvības ielas posms, kā arī paredzēts uzsākt tehniskā projekta izstrādi Litenes ielai un Gulbīšu parka rekonstrukcijai. Turpināsies ielas remontdarbi uzņēmējdarbības atbalstam Stradu pagasta Šķieneros.
* Turpināsies ražošanas ēkas būvniecība Lizumā. Plānota tehniskā projektēšana ražošanas ēkas celtniecībai arī Gulbenē.
* Ir plānots turpināt labiekārtot Spārītes un Emzes parkus un to teritoriju kopšanu.
* Turpināsies investīciju projekti izglītības iestādēs un paredzēts izstrādāt vairākus tehniskos projektus ēku siltināšanai – energoefektivitātes uzlabošanai, lai iesniegtu projektu pieteikumus.
* Ir ieplānota līdzfinansējuma daļa kredītam, lai varētu uzsākt tehniskā projekta izstrādi vieglatlētikas manēžai Gulbenē pēc 2021.gada metu konkursa rezultātiem un Sarkanās pils rekonstrukcijas projekta izstrādei.
Avots: Anda Caunīša Paskaidrojuma raksts pašvaldības 2022.gada budžetam
