Sabiedrībā ir salīdzinoši neliela izpratne un zināšanas par nolēmumu izpildi un zvērināta tiesu izpildītāja institūtu. Bieži vien zvērināts tiesu izpildītājs un viņa darbības tiek jauktas ar ārpustiesas parādu piedzinējiem un viņu darbu. Līdz ar to iesaistītās personas nereti ir neizpratnē par to, ko kuras personas var vai nevar darīt. Skaidrību tiesu izpildītāja darbības nolēmumu izpildē vieš Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes direktores pienākumu izpildītāja Elīna Avota.
Visbiežāk tiesu izpildītāji veic darbības, lai izpildītu nolēmumus par parāda piedziņu, personu un mantas izlikšanu no telpām un noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam.
Augstas prasības
Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus. “Lai kļūtu par zvērinātu tiesu izpildītāju personai izvirzītas augstas prasības, tajā skaitā, jābūt iegūtai otrā līmeņa augstākai profesionālai izglītībai tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijai vai maģistra grādam tiesību zinātnē, jābūt noteiktai darba pieredzei juridiskajā specialitātē, personai arī jānokārto zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens,” skaidro E. Avota, papildus norādot, ka par tiesu izpildītājiem nevar būt personas, kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem vai kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā un tamlīdzīgi.
Praksē zvērināti tiesu izpildītāji veic amata darbības, lai izpildītu tiesas, citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus. “Visbiežāk tiesu izpildītāji veic darbības, lai izpildītu nolēmumus par parāda piedziņu, personu un mantas izlikšanu no telpām, noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā,” zvērināta tiesu izpildītāja institūtu skaidro padomes pārstāve.
Parāda piedziņas process
Kā notiek parāda piedziņas process? Sākotnēji persona “S” aizdod naudu personai “A”. Persona “A” noteiktajā termiņā naudu neatdod. Līdz ar to persona “S” vēršas tiesā ar prasību par parāda piedziņu no personas “A”. Tiesa var apmierināt personas “S” prasību par naudas un tiesāšanās izdevumu piedziņu no personas “A”. Šādā gadījumā personai “A” ir tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī ir iespēja bez tiesu izpildītāja iesaistīšanās samaksāt parādu un tiesāšanās izdevumus personai “S” tiesas noteiktajā labprātīgas izpildes termiņā. Pēc pārsūdzības termiņa beigām tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā. Izpildu raksts ir pieejams tiešsaistes sistēmā piespiedu izpildei pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās. Zvērināts tiesu izpildītājs, saņemot izpildu rakstu, reģistrē izpildu lietu un uzsāk piespiedu procesu, lai atgūtu no personas “A” parādu un tiesāšanas izdevumus valstij.
“Vēršoties pie tiesu izpildītāja, persona “S” pieteikumā norāda piespiedu izpildes līdzekļus, ko piemērot tiesu izpildītājam, lai piedzītu parādu. Līdzekļi var būt dažādi – piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksa, tai pielīdzinātie maksājumi, citi parādnieka ienākumi, noguldījumi kredītiestādēs), kā arī piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu un kustamo mantu, tās pārdodot,” skaidro E. Avota.
Jāņem vērā, ka pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, parādniekam ir pienākums maksāt sprieduma izpildes izdevumus zvērinātam tiesu izpildītājam. Sprieduma izpildes izdevumu apmērs ir konkrēti noteikts likumā.
Nav noilguma
Piespiedu izpildes procesā vispirms parādniekam tiek nosūtīts paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu. “Tajā norāda termiņu, kādā parādniekam jāsamaksā parāda un sprieduma izpildes izdevumu summa. Ja parādnieks savas saistības nokārto norādītajā termiņā, tad viņam maksājamai fiksētajai amata atlīdzības taksei (daļai no sprieduma izpildes izdevumiem) tiek piemērots koeficients 0,5. Savukārt, ja parāds izpildu lietā par parāda piedziņu nav segts gada laikā no izpildu lietas ievešanas dienas, fiksētajai amata atlīdzības taksei piemēro koeficientu 1,5. Tādējādi parādniekam jārēķinās – ja ilgāk parāds netiks samaksāts, jo vairāk pieaugs sprieduma izpildes izdevumu summa.
Svarīgi zināt, ka izpildu lietām par parāda piedziņu nav piespiedu izpildes noilguma. “Tas nozīmē – ja šobrīd parādniekam nav ienākumu un mantas, uz ko vērst piedziņu, tad nākotnē ieturējumus tāpat varēs veikt no viņa vecuma pensijas, dažādiem pabalstiem un parādniekam piederošu mantu,” skaidro amatpersona.
Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var apķīlāt parādnieka mantu (piemēram, naudas līdzekļus kredītiestādē), kā arī lūgt, lai zemesgrāmatā vai citā publiskā reģistrā reģistrētai parādnieka mantai tiek reģistrēta atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma atzīme. Šādu darbību mērķis ir nodrošināt, ka parādnieks apzināti nevarēs izvairīties no savu parādsaistību, ko atzinusi tiesa vai cita institūcija, nokārtošanas.
Neatstāj bez naudas līdzekļiem
Veicot piespiedu izpildi, tiesu izpildītājs ievēro piedzinēja lūgtos piespiedu izpildes līdzekļus un veic nepieciešamās darbības, lai pēc iespējas ātrāk tiktu atgūta parāda summa. “Vispirms ieturējumus veic no parādnieka darba samaksas, vecuma pensijas un dažādiem citiem naudas līdzekļiem. Ja to nav, tikai tad piedziņu vērš uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu,” skaidro E. Avota.
Viņa norāda, ka tiesiskā valstī cilvēks netiek un netiks atstāts pilnībā bez naudas līdzekļiem. Proti, ja veic ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai vecuma pensijas, tad to dara noteiktā procentuālā apmērā un jebkurā gadījumā parādniekam tiek saglabāti naudas līdzekļi minimālās algas vai pusi no minimālās algas.
“Dzīvē var būt dažādas situācijas, kad personai nav iespējams konkrētā termiņā nokārtot savas parādsaistības. Tomēr jāņem vērā, ka nenokārtotās saistības nekur nepazudīs, tās tāpat būs jānokārto,” uzsver amatpersona.
Gadījumos, kad ir iesaistīts tiesu izpildītājs, personai pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar konkrēto tiesu izpildītāju. “Tiesu izpildītājs ir jāinformē par saviem ienākumiem un mantu, uz ko varētu vērst piedziņu. Tāpat personai ir jādara zināmas summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, jo tiesu izpildītājam nav pieejama šāda informācija. Tikai paša interesēs ir pēc iespējas ātrāk nokārtot savas parādsaistības,” saka E. Avota.
Vairāk darba – Madonas un Gulbenes novados
Amatpersona skaidro, ka nav precīzas statistikas par nolēmumu izpildi konkrētos novados. Saskaņā ar likumā noteikto regulējumu tiesu izpildītājam ir tiesības pieņemt izpildu dokumentu, ja parādnieka dzīvesvieta vai juridiskajām personām — juridiskā adrese, mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītājam piekritīgās apgabaltiesas teritorijā. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja parādnieka dzīvesvieta ir Alūksnes vai Gulbenes novadā, ikviens tiesu izpildītājs, kurš praktizē Vidzemes apgabaltiesas teritorijā, ir tiesīgs pieņemt konkrēto izpildu dokumentu.
“Tiesu izpildītājam, kuram piekritīgā teritorija ir Alūksnes novads un daļa Smiltenes novada, šajā teritorijā darbība notiekot salīdzinoši maz. Vairāk darba ir Madonas un Gulbenes novadu teritorijās,” stāsta E. Avota.
Uzziņai
Šobrīd Latvijā ir 94 zvērināti tiesu izpildītāji, no tiem 12 Vidzemes apgabaltiesas teritorijā.
Statistika par nolēmumu izpildi 2021. gadā visā Latvijas teritorijā
Aizskartās puses labā kopā atgūti – 321,5 miljoni eiro
No tiem:
292,85 miljoni eiro atgūti naudas līdzekļi civillietās,
10,6 miljoni eiro – administratīvo pārkāpumu lietās,
3,5 miljoni eiro – krimināllietās,
14,57 miljoni eiro – uzturlīdzekļu piedziņas lietās,
2021. gadā izpildei tiesu izpildītājiem tika iesniegti 154 053 izpildu dokumenti.
Der zināt!
► Informācija par tiesu izpildītājiem pieejama Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes interneta vietnē – http://www.lzti.lv/zverinati-tiesu-izpilditaji/
► Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir izstrādājusi “Parādnieka tiesību rokasgrāmatu”, kas var noderēt ikvienai personai, kura iesaistīta nolēmumu izpildes procesā. Tā pieejama Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome Facebook vietnē.
- Sandra Apine
