“Mazgadīgi pirmsskolas vecuma bērni spēlējas rotaļlaukumā bez vecāku klātbūtnes. Nezināmu iemeslu dēļ starp diviem bērniem ir konflikta situācija, kā rezultātā viens bērns it kā sasit otra bērna aifonu. Lai gan pieaugušo klāt nav bijis un katram no konfliktā iesaistītajiem ir sava versija par notikušo, tomēr, nenoliedzami, ir radušies materiālie zaudējumi beigtā telefona dēļ. Kā risināt šādu situāciju?” “Dzirkstelei” jautā kāds lasītājs.
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards skaidro, ka šāds konflikts vecākiem jārisina savā starpā. Tas, kura bērnam salauzts telefons, iet pie otra bērna vecākiem un mēģina savā starpā sarunāt. “Ja nevar paši vienoties, var jau iet uz Valsts policiju rakstīt iesniegumu par mantas bojāšanu, taču tas viss var beigties bez rezultāta,” saka M.Didrihsons-Linards.
Skaidrojumu “Dzirkstelei” sniedz arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Bukša: “Šādas situācijās par mantas bojāšanu personas var vērsties policijā, taču šajā konkrētajā situācijā jāsaprot, ka atbildība (gan admnistratīvā, gan kriminālatbildība) neiestājas bērniem līdz 14 gadiem. Gadījumā, ja iespējamā vainīgā persona ir no 14 gadiem, tad, lai sauktu personu pie atbildības, ir jāpierāda subjektīvā puse, respektīvi, ka telefons ir saplēsts tīši. Personas, kam nodarīti materiālie zaudējumi, var mēģināt vienoties savā starpā ar iesaistītā bērna vecākiem par tālāku rīcibu. Var sadzīvot ar notikumu, tāpat arī var mēģināt vērsties tiesā ar iesniegumu civiltiesiskajā kārtā, bet pierādīšanas nasta gulstas uz pašu iesniedzēju.”
– Diāna Odumiņa
