Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sadarbībā ar Stāmerienas pili un Gulbenes novada pašvaldību 20. un 21. maijā organizēja divu dienu radošo rezidenci, kas veltīta Stāmerienas pils attīstībai.
Kultūras akadēmijas studenti kopā ar pasniedzējiem radošās un pētnieciskās aktivitātēs izstrādāja projektu ieceres, kas būtu īstenojamas, plānojot Stāmerienas pils kā nozīmīgas Latvijas un Eiropas kultūrtelpas attīstību, pozicionējot pili kā unikālu tūrisma objektu.
Vēstules – pamats jauniem projektiem
Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna norāda, ka sadarbību ar LKA sāka veidot pirms pusotra gada; pirms gada maijā Gulbenes novada vadība sēdās pie viena galda Stāmerienas pilī, lai izrunātu kopīgās ieceres; augustā un oktobrī pilī un Bānīša svētkos jau darbojās laikmetīgās dejas studenti, bet šī gada janvārī LKA mācībspēki kopā ar pils darbiniekiem divās dienās iezīmēja tēmas un ieceres konferences “ZInātMāksla” radošajai rezidencei Stāmerienā. Tās noslēgumā aizvadītajā sestdienā astoņas studentu grupas prezentēja paveikto.
Vērtēšanas komisija, kurā bija Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne, pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Simona Sniķe un Gulbenes novada domes priekšsēdētāja padomnieks attīstības, projektu un būvniecības jautājumos Jānis Barinskis, atzina, ka visas grupas ir strādājušas godam, ar skatu no malas ļaujot saskatīt to, kas ikdienā paliek nepamanīts.
Šoreiz pašvaldības balvu – 1000 eiro – saņēma Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras pasniedzējas Luīze Frančeska Dakša un Signe Bahšteina kopā ar saviem studentiem, kas tulkoja itāļu rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas un vācbaltiešu psihoanalītiķes Aleksandras Alises fon Volfas vēstules. Sarakste bijusi daudzu gadu garumā, kurā ir apmēram 400 vēstules, bet no itāļu, vācu un franču valodas tulkota neliela to daļa. Iztulkotās vēstules ir paredzēts publicēt, nodot akadēmijas drāmas un teksta studijas specialitātes studentiem, lai izmantotu dramatizēšanai un citos veidos.
“Paredzam, ka nākamgad uz Stāmerienu brauks arī jaunie dramaturgi, režisori, kultūras mantojuma pētnieki, audio vizuālās mākslas studenti, starpkultūru sakaru studenti un tie, kas studē kultūras menedžmentu un mārketingu. Esam priecīgi un pateicīgi, ka mūsu sadarbība “sāk iegriezties”, ka studenti iedegušies attīstīt mūsu kultūrvietu un strādāt tās labā savos prakses, projektu un kursa darbos,” atzīst E.Siļķēna.
Piedāvā idejas pils ekspozīcijai
Kultūras mantojuma pārvaldības un komunikācijas maģistrantūras 2.kursa studenti un programmas vadītāja Elīna Vikmane sadarbībā ar pils interjera pētniecības grupu radījusi potenciālās ekspozīcijas ideju. Tā paredz atklāt pils pēdējās baroneses dzīves no vienas puses un Sicīlijas prinča dzīves līkločus no otras puses, rosinot pils apmeklētājus drosmīgi pieņemt lēmumus un izmaiņas, kā arī sajust īpašo piederību savai vietai, dzimtai un saviem cilvēkiem. Aleksandra bijusi pārliecināta: “Viss ir iespējams. Galvenais ir neļaut sevi iebaidīt.”
Projekta iecere paredz apdzīvot septiņas telpas, Stāmerienai kļūstot par svarīgu krustpunktu – abu laulāto dzīves datu glabātāju un vietu, kurai ir visas tiesības nostāties līdzās Berlīnei, Palermo, Londonai, Romai vai Pēterburgai, jo Tomazi rakstīja, ka Stāmerienā ir tikpat viegli nokļūt, kā doties uz kādu no šīm pilsētām. Parasti runā par “Gepardu”, kas ir tulkots 12 valodās un iemūžināts filmā, bet aizmirst Aleksandras profesionālos sasniegumus. Viņa ir studējusi gan Berlīnē, gan Vīnē, kļūstot par pirmo sievieti psihoanalītiķi visā Eiropā. Pēc studijām 1927.gadā viņa atgriezās Stāmerienā un savu psihoanalīzes kabinetu iekārtoja pils telpās. Tajā bijušas Luija XVI stila mēbeles un psihoanalīzes bibliotēka ar Freida portretu. LKA studentu ideja paredz dot iespēju pils apmeklētājiem atpazīt un tulkot savus sapņus. Pils Austrumu terase ir vieta, kas nošķir un savieno divas atšķirīgās abu laulāto pasaules. Baronu tornī, iespējams, atradās Tomazi kabinets.
“Studentu idejas ir pirmie meklējumi un priekšlikumi, bet vispirms ir vajadzīga pils iekštelpu renovācija un restaurācija. Ekspozīcijas veidošana ir nākamais solis, turklāt piedāvājums ir ļoti labs, bet nevar teikt, ka viss tieši tā arī būs,” saka E.Siļķēna.
Skatītājs līdzdarbojas
LKA topošie režisori Elmāra Seņkova vadībā pētīja Džuzepes Tomazi di Lampedūzas iedvesmas avotus, kā arī vēlējās iejusties romāna un filmas “Gepards” varoņu tēlos, meklējot vidi un vietas, kas spēj iedvesmot nākotnes projektiem un vīzijām.
“Teātris ir ceļojums laikā un telpā. Gribam radīt kaut ko tādu, kas būtu dirižablis ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī citiem. Bija svarīgi atrast ko tādu, kas ļautu teātriem elpot un dzīvot mūsdienās, turklāt pielāgoties konkrētai videi – šai pilij, ļaut skatītājiem piedzīvot neparastas izjūtas ar kādu no mums – māksliniekiem,” stāsta E.Seņkovs.
Tādu iespēju dod imersīvais jeb iekļaujošais teātris. Skatītājs tajā līdzdarbojas, var komunicēt ar aktieriem. Tā ir viņa izvēle, iesaistīties vai ne. “Šis teātris ļaus pils apmeklētājiem izdzīvot stāstus 19. vai 20.gadsimta lugā, iejusties to atmosfērā un runāt ar lugas tēliem. Tā ir iespēja padzīvot citā realitātē, atrodoties kopā ar aktieriem,” skaidro režisors.
Vēlas saglabāt pili mainībā
Kultūras un mākslu bakalauru studiju 1.kursa studentu grupa kopā ar pasniedzēju Raimondu Briedi centusies atbildēt uz jautājumu – kas spēj piesaistīt jaunu cilvēku uzmanību Stāmerienā? Studenti secinājuši, ka svarīgi ir jaunos cilvēkus iesaistīt izziņas procesā. Plānojot, kā paplašināt Stāmerienas pils apmeklētāju loku un piesaistīt vairāk tūristu, meklējot Stāmerienas zelta podu, Kultūras socioloģijas un menedžmenta un Radošo industriju studenti kopā ar pasniedzējām Andu Laķi un Agnesi Hermani iesaka darbdienās un nesezonā ieinteresēt pils apskatē vidusskolēnus un seniorus. “Gribētos, lai Stāmerienas pils nav viena no daudzām, bet vieta, kur brauc izjust telpu un vidi. Sapnis ir saglabāt pils mainību, dzīvību un veicināt attīstību,” akcentē prorektore zinātniskajā darbā A.Laķe.
Vai ceļosim utopijā jau vasarā?
Jau šovasar ir paredzēts īstenot LKA un Mākslas akadēmijas studentu kopprojektu “Ceļojums uz utopiju”. Tiesa, tas būs iespējams, ja projekts saņems finansējumu vismaz vienā no diviem konkursiem, kuros tas ir iesniegts. Iecere paredz radīt mākslas objektus vidē, kas radīti, iedvesmojoties no bijušā stāmerenieša Eduarda Liedskalniņa Koraļļu pils (atrodas ASV), kurā viņš patvērās no dzīves īstenības. Ir zināmas astoņas jaunās mākslinieces, kas aicinātas veidot savu utopijas pili, mākslas instalāciju, kas tad varētu rast vietu pils parkā. Kultūras socioloģijas un menedžmenta un Radošo industriju studenti vēlas veidot sadarbību ar vairākiem Gulbenes novada uzņēmējiem, kuri piekrituši gādāt par materiālu sagādi vides objektiem.
Augusta beigās plānota Sicīlijas diena Stāmerienas pilī un tās teritorijā, lai reālāk saprastu Stāmerienas pils bijušo īpašnieku Volfu saistību ar Sicīliju. Iespējams, ka būs pārsteigumi, sagādāti ar Itālijas vēstniecības un Gulbenes novada pašvaldības sadarbības partnera – Palma di Montekjaro pašvaldības – palīdzību.
– Mārīte Dzene
