Vasara ir laiks, kad strauji pieaug bērnu traumatisms. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka skolās un interešu izglītības iestādēs sākušās brīvdienas. Kamēr vecāki darbā, bērni un jaunieši dienas lielākoties pavada bez pieaugušo klātbūtnes. Lai vasaras sauli neaizēnotu skumju un bēdu mākoņi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī atbildīgie dienesti aicina ģimenēs pārrunāt drošības jautājumus.
Visefektīvāk strādā paša piemērs
“Vasarā dienas ir garākas, laika vairāk, bērni kļūst aktīvāki – tie arī ir galvenie iemesli, kādēļ pieaug traumatisms,” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Upīte-Zavjalova.
Biežākie negadījumi, kuros bērniem un pusaudžiem nepieciešama glābēju palīdzība, saistīti ar sadzīviskām situācijām, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa. To skaitā ir rotaļlaukumu elementos iesprūdušas kājas, nedroša atpūta pie ūdens, piemēram, bērns uz piepūšamās rotaļlietas vai matrača iepeldējis dziļi ezerā vai jūrā. Tāpat gadās izsaukumi, kad laivojot bērni sabīstas no krācēm un nav ar mieru turpināt ceļu.
Lai novērstu apdraudējumu skolēnu veselībai un dzīvībai, brīvlaika sākumā derētu atgādināt par drošību uz ielām un ceļiem, ūdens un elektrības tuvumā, par piesardzības pasākumiem sabiedriskās vietās, mājās un internetā, atgādina IZM Komunikācijas daļa. Par to, kā vecākiem vai vecvecākiem runāt ar bērniem un pusaudžiem par šiem jautājumiem, lai viņi teikto tiešām sadzirdētu, S.Vējiņa saka – pats galvenais ir pieaugušajiem pašiem rādīt pareizu piemēru. Ja bērniem stāstām, ka nedrīkst lēkt uz galvas ūdenī, jo tā iespējams traumēt mugurkaulu, arī pašiem to nevajadzētu darīt. Pretējā gadījumā rodas jautājums – kāpēc tētis var, bet es ne?!
Neviena manta nav dzīvības vērta
Tieši peldēšana un cita veida atpūta pie ūdeņiem vasarā ir viens no biežākajiem nelaimju cēloņiem. No kāda vecuma tad ir droši bērnus laist baudīt ūdens priekus bez pieaugušo klātbūtnes?
S.Vējiņa skaidro – katrs gadījums ir individuāls un izvērtējams ģimenē. Taču katrā ziņā bērniem vajadzētu atgādināt, ka nedrīkst doties peldēt vienatnē un ka svarīgi citam citu pieskatīt. “Un nevajag vērtēt tikai skaitļus!” brīdina speciāliste. Ja strauji paaugstinās gaisa temperatūra un cilvēks uzkarsis ielec aukstā ūdenī, muskuļus var saraut krampis.
Apdraudējumu veselībai un dzīvībai bieži rada arī piepūšamie peldlīdzekļi. Speciāliste norāda, ka pret tiem vairāk vajadzētu attiekties kā pret rotaļlietām un izmantot pie krasta, nevis dziļumā. Mēdz būt situācijas, kad, piemēram, piepūšamā matrača materiāls saulē uzkarst un saskarē ar aukstu ūdeni pārplīst. Katru gadu peldvietās novērojami arī gadījumi, kad cilvēki peldus steidzas pēc dziļumā iepūstas vestes, bumbas vai citas rotaļlietas. Šāda rīcība ir strikti jāizvērtē, jo var gadīties, ka straume vai vējš mantu nes aizvien tālāk un glābējam pietrūkst spēka to sasniegt vai atgriezties krastā. Neviena rotaļlieta nav dzīvības vērta – to VUGD pārstāve aicina saviem bērniem iemācīt.
Tāpat der pastāstīt, ka slīkstošs cilvēks nespēj saukt pēc palīdzības un vicināties ar rokām, kā rāda filmās. Redzot šādu nelaimi, vispirms vajadzētu zvanīt glābējiem un tad pasviest kādu lietu, pie kuras nelaimē nonākušajam cilvēkam pieķerties, lai izkļūtu krastā. Tā var būt arī plastmasas pudele, aukla vai koka zars. Pašam steigties slīcēju glābt vajadzētu tikai tajā gadījumā, ja ir pārliecība par savām peldēšanas prasmēm. Cilvēks, kura dzīvība ir apdraudēta, var rīkoties neadekvāti un paraut otru zem ūdens. “Glābējiem tomēr ir speciāls aprīkojums, apģērbs, un viņi šādām situācijām ir apmācīti,” uzsver S.Vējiņa.
Vispirms – zvans glābējiem
Vēl svarīgi izvērtēt sava bērna ikdienu – kādas elektroiekārtas atrodas mājās un kuras no tām viņš izmantos, iesaka S.Vējiņa. Ja paredzēts, ka pats gatavos vai sildīs sev ēdienu, vismaz pirmoreiz plīti vai mikroviļņu krāsni vajadzētu izmantot kopā. Tāpat būtiski pārrunāt, kā pareizi rīkoties, ja mājoklī nostrādā dūmu detektors, sāk kūpēt dators, televizors, mobilais telefons vai kāda cita iekārta.
“Šādās situācijās nevajag mēģināt pašam kaut ko glābt un dzēst. Tā vietā nepieciešams uzreiz iet ārā no mājas un zvanīt 112, nevis mammai,” skaidro VUGD pārstāve. Glābēju pieredze gan rāda, ka pat pieaugušie vispirms sazinās ar dzīvesbiedru, radiniekiem, kaimiņiem un tikai tad zvana ugunsdzēsējiem. Bet tikmēr liesmas izplatās pa visu māju.
Var izmēģināt arī rīcību krīzes situācijās, piemēram, rosināt bērnu ar aizvērtām acīm aizrāpot no savas istabas līdz durvīm. Apdraudējuma brīdī, kad cilvēki bieži nespēj loģiski domāt, var nostrādāt reflekss, un dzīvība būs glābta. Vecākiem vajadzētu padomāt arī par to, kā rīkoties ar durvju slēgšanu, izejot no mājām. Nekad nedrīkst atstāt bērnu ieslēgtu bez atslēgām. Tām vajadzētu atrasties slēdzenē vai vismaz durvju tuvumā. Šajā gadījumā var izspēlēt situāciju, kad steidzami jāatslēdz durvis. Skaidrs, ka stresa situācijā tas var neizdoties raiti, tādēļ to var imitēt, liekot uzdevumu paveikt pēc iespējas ātrāk.
Nevis kontrolei, bet skaidrībai
Ne tikai mazākiem bērniem, bet arī pusaudžiem vajadzētu iemācīt, ka vecākiem jāpasaka, kad dodas ārā, ar ko būs kopā, kur plānots uzturēties un cik ilgi. Turklāt svarīgi paskaidrot, ka tas nav tādēļ, lai viņus kontrolētu, bet zinātu, kur atvase atrodas. Tas var palīdzēt gan nelaimes brīdī operatīvāk sniegt palīdzību, gan tad, ja pašiem nepieciešams ātri sazināties.
Dodoties uz vasaras nometni, ciemos pie vecvecākiem vai uz pludmali, svarīgi noskaidrot konkrētās vietas adresi. Tas palīdzēs izvairīties no situācijām, kad tiek saukti glābēji, bet vienīgais, ko bērns par savu lokāciju var pateikt: atrodas laukos pie omes. “Kad vadījām informācijas dienu kādā skolā, secinājām, ka deviņdesmit procenti no bērniem, kas atradās stadionā, nespēj nosaukt vietas adresi,” aizdomāties rosina S.Vējiņa.
Un vēl būtiski bērniem skaidrot, ka neviens nedusmosies, ja kaut kas noticis ne tā, kā vajag. Pretējā gadījumā var rasties situācijas, kad bailēs no vecāku soda draugs tiek atstāts nelaimē vai ugunsgrēks mājās – pašplūsmā.
- Ilze Šķietniece
Bērnu pieskatīšana
/ Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērnus līdz 7 gadu vecumam drīkst pieskatīt personas, kas sasniegušas vismaz 13 gadu vecumu.
Ēst gatavošana
/ Ja plānots, ka bērns pats sev gatavos vai sildīs ēdienu, sākumā šo procesu vajadzētu veikt pieaugušo uzraudzībā.
/ Bērniem jāzina, kā rīkoties situācijā, kad aizdegusies eļļa. To nedrīkst mēģināt slāpēt ar ūdeni.
Atpūta pie ūdens
/ Pieaugušajiem atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs. Pat uz minūti novēršot uzmanību, var notikt liela nelaime.
/ Vislielāko risku bērniem rada piemājas dīķi un pagalmā uzstādīti piepūšamie baseini.
/ Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās. Par to liecina zīme “Peldēties atļauts”. Ja tuvumā nav šādu vietu, tad tādās ūdenstilpēs, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem.
/ Bērniem var ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem, peldēt tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā piesteigties palīgā.
/ Visdrošāk, ja pieskatītājs atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu.
/ Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, obligāti jāvelk glābšanas veste.
/ Izglītojošos nolūkos kopā ar bērniem var noskatīties filmiņu no VUGD cikla “Bīstamā robeža”. Arī biedrība “Peldēt droši” un Latvijas Peldēšanas federācija ir sagatavojušas četras dažādiem vecumiem piemērotas bezmaksas video nodarbības par drošu uzvedību pie un uz ūdens. Tās atrodamas vietnē “Peldet.lv”.
Pamestas ēkas un būvlaukumi
/ Ļoti bīstami ir par pastaigu un rotaļu vietu izvēlēties pamestas jaunceltnes un ēkas. Pastāv risks nokrist no liela augstuma vai iekrist bedrē ar būvgružiem.
/ Tāpat risku veselībai un dzīvībai var radīt kāpšana uz ēku jumtiem.
/ Reizēm jaunieši ar šādām izklaidēm mēdz nodarboties, ja ir sastrīdējušies vai saderējuši. Taču vecākiem vajadzētu atgādināt, ka šādā veidā nevienam neko nevajag pierādīt.
Covid-19
/ Lai gan Covid-19 izplatība ir zema un iespējami samazināti visi ierobežojumi, tomēr svarīgi atcerēties, ka risks inficēties ar Covid-19 joprojām pastāv.
/ Joprojām ir svarīgi ievērot pamata drošības pasākumus, tajā skaitā – savstarpējo distancēšanos publiskās vietās, regulāru roku mazgāšanu, nedošanos ārpus mājas, ja ir elpceļu saslimšanas.
- Avots: VUGD un IZM
/ 2021.gadā ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, no kuriem 19 bija bērni, bet izglābti tika 388 cilvēki, kuru skaitā 52 bija bērni.
/ Pagājušajā gadā atpūta pie ūdens vasaras mēnešos traģiski beidzās 51 cilvēkam. Šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 25 miruši cilvēki.
/ Pērn pastaiga mežā nelāgi beidzās 81 cilvēkam, no kuriem 2 bija bērni – viņi apmaldījās un pašu spēkiem nevarēja izkļūt ārā no meža.
- Avots: VUGD
