Šonedēļ Stradu pagastā Kaļņa ezera apkārtnē norisinājās Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona, kurš izvietots Stāmerienā, militārās mācības, lai stiprinātu vienības kaujas spējas. “Dzirkstele” bija lieciniece tam, ka militāro mācību laikā Kaļņa ezera apkārtnē pārvietojas karavīri formās ar ieročiem.
Leitnants Jānis Milaknis “Dzirkstelei” stāsta, ka Kaļņa ezera apkārtnē notiek prettanku vada nodaļas apmācības, kurās tiek trenētas lauka kaujas iemaņas – pozīciju izlūkošana, ieņemšana, atkāpšanās ar kauju un bez kaujas. Prettanku vads ir kājnieku vads, kas ir specializējies pretinieka tehnikas iznīcināšanai un veiksmīgi apgūst tādus modernus un jaudīgus ieročus kā prettanku raķešu sistēmas “Spike”.
Nodod savu pieredzi
Šajās apmācībās piedalās septiņi karavīri. “Vada seržants Alvis Mednis ir ar lielu pieredzi prettanku jomā. Viņš savu pieredzi, ko ir guvis Ādažos, tagad nodot tālāk, efektīvi apmācot karavīrus tieši prettanku specialitātē. Kaļņa ezera apkārtne mācībām ir labi piemērota, jo te ir gan klajāki, gan kalnaināki apvidi. Teritorija ir diezgan plaša, kas pieder “Latvijas valsts mežiem”, un mēs to arī mēģinām izmantot pēc iespējas maksimāli vairāk,” saka J.Milaknis.
Viņš nesen pabeidzis Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un kopš februāra dien Stāmerienā. “Pats esmu no Jēkabpils. Darbdienās esmu Stāmerienā un mājās dodos nedēļas nogalēs. Skolas laikā biju jaunsargs. Mani tas interesēja, un pēc vidusskolas beigšanas iestājos aizsardzības akadēmijā, to absolvēju un nonācu šeit, Stāmerienā. Biju pārsteigts, cik Stāmeriena ir skaista vieta, jo pirms tam te nebiju bijis,” stāsta J.Milaknis.
Lai kļūtu kaujas spējīgāki
Mācībās piedalās arī kaprālis Kristaps Kozilans, kurš uzskata, lai būtu karavīrs, tam morāli jābūt gatavam, jābūt gatavam, piemēram, arī aukstā ziemā dzīvot mežā. Jebkurš to nevarētu, jo karavīra lielākais izaicinājums ir cīņa pašam ar sevi. Esot karavīram, tiek gūts gan fizisks, gan mentāls rūdījums. “Šīs ir ikdienas mācības, kurās mēs pilnveidojam savas taktiskās iemaņas, lai kļūtu labāki un kaujas spējīgāki,” uzsver K.Kozilans.
Viņš dienestā ir divus gadus. Ar savu profesijas izvēli – būt karavīram viņš ir ļoti apmierināts. “Karavīrs – tas ir aktīvs dzīvesveids, katra diena – atšķirīga. Ir labi. Tad, kad Stāmerienā veidojās šis kaujas atbalsta bataljons, man daudzi draugi, kuri dien kājniekos Ādažos, ieteica: sāc dienēt! Pats esmu no Alūksnes, aizbraucu uz Gulbeni, pieteicos, tad pabeidzu militāro pamatapmācību Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē un uzreiz pēc tam arī sāku dienēt Stāmerienā. Esmu kaujas atbalsta bataljonā Stāmerienā no tā pašiem pirmsākumiem un redzu, kā tas attīstās. Kuram vēl gan ir tāda iespēja redzēt, kā bataljons aug!” uzsver K.Kozilans.
Arī dižkareivis Gatis Lūsis, kurš jau bērnībā gribēja būt karavīrs, Stāmerienā dien gandrīz divus gadus. “Prettanki – tā ir mana izvēle, un ar to esmu apmierināts. Mācībās apgūstam jaunas iemaņas, jo karavīram sevi visu laiku ir jāpilnveido, lai būtu spējīgs sasniegt vairāk, kā arī jāmāk strādāt komandā,” uzsver G.Lūsis.
Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku, arī Zemessardzes, kaujas spējas, kurām vienmēr jābūt nemainīgi augstā līmenī, lai tie vienmēr būtu gatavi savlaicīgi reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem un garantētu Latvijas drošību.
Arī Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Raivo Jaunslavietis “Dzirkstelei” uzsver, ka regulāri treniņi un apmācība paaugstina kaujas spējas – tiek gūta pārliecība, kā arī taktiskās iemaņas tiek atstrādātas līdz tā saucamajam “autopilotam”. “Mēs esam profesionālā dienesta vienība, un karavīri ir profesionāļi savās specialitātēs, līdz ar to nav šaubu, ka nemitīgs apmācību process ir pamats profesionalitātei,” norāda R.Jaunslavietis.
– Inita Savicka
