Ar svaigām rudens avenēm tikko paņemtām no krūma var mieloties pat tad, kad uzsnidzis sniegs. Nelielas salnas tās nebiedē, taču sals vairāk par mīnus 4 grādiem tām gan ir postošs.
Beļavas pagasta “Andzēnos” rudens avenes var lasīt ikviens. Māju saimnieki Jānis un Lūcija Tilgasi atļauj tās lasīt pašiem, protams, par samaksu. Arī “Dzirkstele” izmantoja iespēju salasīt gardās, lielās un sulīgās ogas. Zari liecas no bagātīgās aveņu ražas. Rudens avenes nebojā ne sīkas vaboles, ne kāpuri. Un, tā kā rudens ir laiks, kad vairs nav tik liela ogu bagātība kā vasarā, rudens avenes iegūst pavisam citu vērtību. Tās var ēst svaigas uzreiz vai arī sagatavot ziemai – vārīt ievārījumu, gatavot kompotu, saldēt.
Bija nojume, kur turēti teļi
“Lietainajās dienās, kas bija, tās tā ir nogatavojušās! Pilni ķekari sarkanām ogām. Gatavās ogas jālasa nost, lai ir spēks gatavoties nākamajām,” saka Lūcija un piebilst, ka avenes rudenī var būt ilgi – viss atkarīgs no laika apstākļiem. “Ja mīnus 4 grādi, tad gan viss nosalst, bet līdz mīnus 4 grādiem, ja arī ir bijušas nelielas salnas, tās atdzīvojas, un viss notiek,” stāsta Lūcija.
Viņa priecājas, ka viss, ko iestāda un par ko rūpējas vīrs, aug. “Katram augam viņš māk atrast vislabāko un piemērotāko vietu,” uzsver Lūcija. Tam kā apliecinājums vēl tagad dārzā turpat netālu no rudens aveņu lauka zied rozes. Šogad tās ar ziediem priecē jau vairākkārt un arī tagad vēl nebeidz ziedēt.
Arī rudens avenēm atrasta vispiemērotākā vieta. Uz jautājumu, kā var tik pie tik bagātīgas aveņu ražas, Lūcija stāsta, ka pirms tam vietā, kur tagad aug avenes, bija nojume, kur turēti teļi. Starp sarkanajām avenēm ir arī dzeltenās rudens avenes, bet to nav daudz. “Dzeltenās avenes ir vēlākas, otrkārt, tai veidojas daudz dzinumu,” saka Jānis. “Tās ražo katru gadu, tikai – cik Dieviņš ilgi atļauj tās vākt. Ražot tās var arī vēl pēc mēneša, jo zaļo ogu vēl daudz un tās visas vēl nāks gatavas.” Savukārt pirmās ogas parasti ienākas vasaras nogalē.
Pēc laika atkal viss sarkans
Jānis spriež, ka avenes saaugušas par biezu un cita citu nomāc. “Un izkonkurē. Tāpat kā cilvēki – kurš spēcīgāks un stingrāks, tas ņem virsroku,” saka Jānis.
Cilvēki esot samērā kūtri uz ogu pašlasīšanu, dodot priekšroku aiziet uz tirgu vai veikalu un nopirkt jau salasītas, bet ir kas tomēr labprāt pats atbrauc un ogas salasa. “Brauc, lasa, un liekas, ka ogu vairs nebūs, bet pēc laika atkal viss ir sarkans. Tās nogatavojas pakāpeniski,” saka Lūcija.
Lai rudens aveņu raža ienāktos arī nākamajā gadā, noražojušie dzinumi jānogriež vai jānopļauj līdz zemei tūlīt pēc ražas novākšanas rudenī. Jaunie dzinumi ataug pavasarī un atkal dod ražu rudenī. “Cits slinkuma, cits nezināšanas pēc nenogriež,” saka Jānis un piebilst, ka ir bijuši gadi, kad noražojušos dzinumus sanācis griezt tad, kad jau uzsnidzis sniegs. “Tepat netālu uztaisu ugunskuru un sadedzinu,” stāsta Jānis.
- Inita Savicka
Uzziņai
– Avenes ir labs gaistošo antibiotiku avots, kurām piemīt antiseptiskas īpašības pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanu ārstēšanas un lieliski noder kā profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanos.
– Sastāvā esošās šķiedrvielas veicina labāku zarnu peristaltiku.
– Sastāvā esošais kumarīns normalizē asinsrades procesus, samazina protrombīna līmeni.
– Ogās ir atklātas vielas – sterīni, kas aizkavē aterosklerozes attīstīšanos.
– Ogu sēklās ir taukskābes.
– Sastāvā esošā folijskābe uzlabo asinsriti, pasargā no mazasinības un leikēmijas.
– Lieliskais hematogēno mikroelementu sastāvs (dzelzs, varš un folijskābe) ir lielisks mazasinības gadījumā.
– Ogas saglabā dziednieciskās vērtības arī sasaldētā veidā.
- Avots: “www.fitoterapija.lv”
