Kā lai jūtas saimnieks, no rīta savā lauku sētā ieraugot vilku posta darbus – trīs līdz nāvei saplosītas aitas? Viena aiz pirts, otra ceļā malā, trešā grāvī. Par savām sajūtām galgausnietis Andis Dzenis “Dzirkstelei” nestāsta. Vien bilst – vilku nogalināto aitu fotogrāfijas laikrakstam nerādīšot, jo skats nav no patīkamajiem. Notikušo fiksēt A.Dzenis paaicinājis vietējā medību kolektīva vadītāju, kā arī Valsts meža dienesta pārstāvi. Tas apskatījies un teicis: “100 procentu, ka vainīgi ir vilka zobi.”
Suns nerēja, nobijies paslēpās
Zinātāji esot secinājuši – vainīgi ir migrējošie vilki. “Kā saka, caurskrienot viss noticis. Jo vairāk tādu uzbrukumu mājdzīvniekiem te nav bijis, jāspļauj pār kreiso plecu,” saka A.Dzenis.
Šis notikums ir bijis 3.oktobrī. “Tepat pie mājām viss…” nopūšas A.Dzenis. Saplosītās aitas dzīvotājas nebija. “Ja vilku bars uzbrūk, tur ir viss, beigas,” teic saimnieks. Viņš arī piebilst, ka mājas sargs – suns – saimniekiem nav devis ziņu par vilku uzbrukumu – nobijies un paslēpies. A.Dzenis saprot – ja suns rietu, visticamāk, vilki saplosītu arī viņu. Tāpēc arī saimnieks neko nav dzirdējis, kas naktī notiek viņa sētā. Vilki savu posta darbu pastrādājuši klusi.
Tagad A.Dzenis spriež – saimniecībai apkārt ir krūmi, sevišķi vienā stūrī. Un tas vilkiem ir pa prātam. Ja būtu tikai klajums visapkārt, diezin vai vilki riskētu tik tuvu pienākt viņa īpašumam. Kā turpmāk tikt galā ar vilkiem, kā nosargāt savu aitu ganāmpulku? “Ja pašam medību bises nav, tad nekā. Vienīgi skaidrs, ka pa nakti aitas ārā atstāt nevar, ir jālaiž iekšā kūtī,” saka A.Dzenis.
Nevis klaiņojoši suņi, bet vilki
A.Dzenis saka – ir dzirdējis baumas, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas, tātad 2020.gadā, ir bijis tā, ka mājdzīvniekus plosa klaiņojošu suņu bari. “Tie bijuši liela auguma suņi, kuri uzvedas mežonīgi. Mednieki ilgi viņus nedabūja rokā, jo tie mukuši pat iekšā mājā, lauku sētā. Taču šis pēdējais gadījums manā saimniecībā attiecas tieši uz vilkiem. To apstiprināja zinātāji,” viņš saka. A.Dzenis uzskata – tāpat kā cilvēki bēg no bīstamām teritorijām, piemēram, kara Ukrainā, to dara arī meža zvēri. Un viņiem robežas neeksistē. Atradīs veidu, kā nokļūt mierīgākā vietā. Tāpat, pēc A.Dzeņa domām, mežu ugunsgrēki ir iemesls dzīvnieku migrācijai.
Teorijai par migrējošiem vilkiem piekrīt arī Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis, kurš pats kā vietējā mednieku kluba biedrs ir piedalījies dzinējmedībās, kad tika nošauts vilks. Tas noticis, sākoties dzinējmedību sezonai (ar 1.oktobri). Mērķis nav bijis nošaut tieši vilku, “Dzirkstelei” saka J.Graumanis. Tas bijis jauns dzīvnieks. Dzinējmedību laikā ticis ielenkts un izskrējis ārā tāpat kā citi meža zvēri. Druvēnieši nav sūdzējušies par vilku uzbrukumiem mājdzīvniekiem, tomēr vilkus redzējuši. J.Graumanis saka: “Ir teikuši, ka redzēti vilki staigājam garām ganāmpulkam. Uzbrukuši nav.”
Saceļas Aitu audzētāju asociācija
Atsaucoties Latvijas Aitu audzētāju asociācijas iesniegumam par pieaugošo vilku uzbrukumu skaitu mājdzīvniekiem, 19.oktobrī Valsts meža dienests organizēja darba grupas sanāksmi – “Dzirksteli” informē dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Pavziniuka.
Sarunas tēma bija par iespējamām vilku nomedīšanas apjoma izmaiņām 2022./2023.gada medību sezonā. Tāpat arī par valsts atbalsta nepieciešamību vilku postījumu prevencijas pasākumiem un zaudējumu kompensācijām, kā tas jau notiek Lietuvā un Igaunijā. Svarīgi ir arī rīkoties atbilstoši pelēkā vilka sugas aizsardzības plāna nosacījumiem.
Dienests plāno izskatīt iespēju palielināt vilku nomedīšanas apjomu. Vienlaikus tiek vērsta uzmanību uz to, ka vilks ir dabas sastāvdaļa ar savu vietu Latvijas faunā un ekosistēmā, tādēļ ir nepieciešams veicināt līdzāspastāvēšanu ar vilku populāciju. Tāpat Valsts meža dienests atgādina, ka plēsēju saglabāšana ne vienmēr nozīmē stingru aizsardzības režīmu. Ilgtspējīga savvaļas sugu izmantošana medībās nav pretrunā ar to aizsardzību.
– Diāna Odumiņa
Fakti
* 2022. gada septembrī Eiropas Lielo plēsēju iniciatīvas grupa (LCIE) ir sagatavojusi ziņojumu “Vilka (Canis lupus) aizsardzības statusa vērtējums Eiropā”, kas paredzēts Bernes konvencijas pastāvīgās komitejas sanāksmei.
* Saskaņā ar LCIE ziņojumu vilki pašlaik mitinās visās Eiropas kontinentālās daļas valstīs, un pēdējo 10 gadu laikā vilku izplatība Eiropā pieaugusi vismaz par 25 procentiem. Tiek vērtēts, ka Eiropas Savienības valstīs kopā dzīvo ap 19 000 vilku, kas ir būtisks šo dzīvnieku skaita pieaugums pēdējo piecu gadu laikā.
* Tikai trīs valstis no Balkānu reģiona ziņo par vilku skaita samazināšanos. Eiropas sabiedrībā ir sākušies procesi, kas rosina mainīt Eiropas likumdošanu, tostarp piemērojot elastīgākus izņēmumus vilka īpaši aizsargājamam statusam vai arī mainot šo statusu uz mazāk striktu.
* Latvijā vilku populācijas vērtējumus veic Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava” savā pastāvīgajā pētījumā “Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē” un Valsts meža dienests. Saskaņā ar šiem vērtējumiem vilku populācija Latvijā ir stabila, nepasliktinās un pat vērtējama kā augoša. Arī LCIE ziņojumā sacīts, ka vilku populācijas stāvokļa tendence Latvijā novērtējama kā stabila.
* Valsts meža dienests 2022.gadā ir saņēmis 64 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem Latvijā, kur cietuši 439 mājdzīvnieki. Salīdzinājumam – 2021. gadā tika saņemts 51 ziņojums par vilku uzbrukumiem, kuros cieta 182 mājdzīvnieki – aitas, govis, kazas, suņi.
* Gulbenes novadā 2022.gada 3.oktobrī vilki nogalinājuši 3 aitas, 2021.gada 2.septembrī – arī 3 aitas.
* Vilku medību kārtējā sezona sākās 2022.gada 15.jūlijā. Valsts meža dienests arī 2022./2023. gada medību sezonā noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu – 280 dzīvnieki, paturot tiesības samazināt vai palielināt šo skaitu atbilstoši medību sezonas laikā iegūtajiem datiem par vilku populācijas stāvokli. Vilku medību sezona ilgs līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2023.gada 31.martam.
* 2022./2023.gada medību sezonā līdz 19.oktobrim Latvijā jau bija nomedīti 193 vilki.
* Nomedīti vilki Latvijā: 2021./2022.gadā – 281; 2020./2021.gadā – 281; 2019./2020.gadā – 280.
- Avots: Valsts meža dienests
