Pagājušajā gadā tika paveikti labiekārtošanas darbi par Latvijas brīvību kritušo karavīru kapavietā Gulbenes Vecajos kapos, un tieši Lāčplēša dienā tur piemiņai, izrādot cieņu tiem, kas atdevuši dzīvības, tika iedegtas sveces.
Pērn “Dzirkstele” novēroja, ka cilvēku, kuri atceras un piemin par Latvijas brīvību kritušos karavīrus Vecajos kapos, nebija daudz. Laikraksts interesējās Gulbenes novada Kultūras pārvaldē, vai tomēr šai vietai nevajadzētu pievērst vairāk uzmanības un iekļaut šo vietu arī piemiņas pasākumu programmā, tā veicinot lielāku sabiedrības izpratni par vēstures notikumiem.
Kultūras pārvaldes vadītājs Atis Barinskis “Dzirkstelei” saka: “Par kapavietu Neatkarības karā kritušajiem karavīriem: šogad nav plānota atsevišķa publiska aktivitāte, kurā sabiedrība tiktu aicināta uz pulcēšanos šajā vietā. Uzmanība tiks vērsta 11.novembra vakarā pie pieminekļa, kad sabiedrībai tiks atgādināts arī par šo vēsturisko notikumu, kopš kura Gulbenē atjaunoja Lāčplēša dienas svētku un piemiņas pasākuma tradīciju.”
Ieguva lielāku sabiedrības uzmanību
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) kritušie karavīri guldīti vairākās Gulbenes novada kapsētās – Gulbenes Vecajos kapos, Velēnas Gaujas kapsētā, Tirzas Kancēna kapsētā. Tomēr tikai karavīru kapavieta Gulbenes Vecajos kapos jau ar pirmajiem Latvijas neatkarības gadiem ieguva lielāku sabiedrības uzmanību. Pirmās brīvvalsts laikā Gulbenes atbrīvotāju piemiņai par tradīciju kļuva gājiens un pulcēšanās šajā kritušo Latvijas brīvības cīnītāju apbedījuma vietā.
Gulbenes Vecajos kapos Jāņa kalniņā apglabāti Ziemeļlatvijas armijas 1. (vēlāk 4.) Valmieras kājnieku pulka karavīri, kas krituši Gulbenē 1919.gada vasaras sākumā. Diemžēl nav ziņu par kapavietā guldīto karavīru skaitu. 1926.gadā par šo vietu sāka rūpēties Gulbenes dziedāšanas biedrības “Dziesmu vara” dziedātājas. Tomēr ar pastāvīgu apbedījuma vietas uzturēšanu īsti nesekmējās, jo jau pēc dažiem gadiem vietējais preses izdevums vēstīja, ka kapu kopiņas aizaug.
1930.gados par apbedījuma vietu rūpējās Gulbenes pilsētas aizsardzes. Šajā laikā Gulbenes atbrīvošanas svētki atzīmēti visplašāk – svinīgie pasākumi un piemiņas pasākumi kritušajiem karavīriem rīkoti divu dienu garumā.
Gatavojoties Gulbenes atbrīvošanas 15 gadu svinībām un kritušo karavīru piemiņai 1934.gadā, ar aizsardžu gādību tika uzsākta Jāņa kalna karavīru apbedījuma vietas labiekārtošana.
Par ziedojumos savāktajiem līdzekļiem uzstādīja piemiņas akmeni, kuru 1934.gada 26.maijā svinīgi atklāja Latvijas armijas ģenerālis Krišjānis Berķis. Piemiņas akmens atklāšanā vainagu nolika un klātesošos uzrunāja Latvijas iekšlietu ministra biedrs Alfrēds Bērziņš. Šajā granīta piemineklī iekalts teksts: “Kritušiem par Latvijas brīvību. Jūsu vārdi lai ir sirdīs un tautas – karogos rakstīti, Jūsu spēcīgais gars vienmēr lai – piemājo mums. 1934.g. 31.maijā.” Paraksts uz pieminekļa liecina, ka tas darināts Kārļa Rapa akmeņu apstrādāšanas darbnīcā. Zināms, ka šī akmeņkaļa darbnīca atradās pie Gulbenes Vecajiem kapiem – Miera ielā 5.
Okupācija liedza
Latvijas okupācija 1940.gadā liedza cilvēkiem gandrīz 50 gadus atklāti atzīmēt 1919.gada Gulbenes atbrīvošanas svētkus un rīkot piemiņas pasākumus. Karavīru kapavieta Gulbenes Vecajos kapos aizauga, tomēr tā palika nenopostīta.
Plašāku sabiedrības uzmanību Latvijas Neatkarības kara karavīru kapavietai Gulbenes Vecajos kapos izdevās atgriezt 1988.gadā, kad vietas sakopšanu uzsāka Latvijas Kultūras fonda aktīvisti. Vietas sakopšanu 1989.gada talkā turpināja Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas kultūras darbinieki – septiņu cilvēku grupa. Gulbenieši atjaunoja Lāčplēša dienas svētku un piemiņas pasākuma tradīciju. Piemiņas pasākumus organizēja gan Gulbenes Vecajos kapos pie šīs karavīru apbedījuma vietas, gan bijušā pieminekļa vietā pretī Gulbenes evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Tomēr pēc pieminekļa “Par Latvijas brīvību kritušiem Gulbenes draudzes varoņiem” atjaunošanas 1992.gadā karavīru kapavieta Gulbenes Vecajos kapos piemiņas pasākumiem vairs netika izmantota.
Pagājušajā gadā Nacionālā apvienības un tās Gulbenes nodaļas biedri, atbalstītāji saziedoja līdzekļus un labiekārtoja par Latvijas brīvību kritušo karavīru kapavietu Gulbenes Vecajos kapos.
– Inita Savicka
