Lizuma pagastā ceļ gaismā skaistākās tradīcijas, un viena no tām ir lāpu gājiens no Velēnas draudzes skolas uz Pirmajā pasaules karā kritušo Latvijas brīvības cīnītāju atdusas vietu Gaujas kapos Velēnā.
Lizuma novadpētniecības muzeja vadītāja Vaira Briede “Dzirkstelei” stāsta, ka Latvijas brīvvalsts laikā 18.novembrī no Velēnas draudzes skolas uz kapiem tika organizēts lāpu gājiens. To darīja skolas pārzinis Jānis Bumbērs un pagasta valde. Tie bija 20.gadi, un tas nebija tāds viens gājiens. “Šo tradīciju gribam atjaunot. Kultūras nama vadītāja Elita Dūte ir uzņēmusies iniciatīvu. Atbalsta jaunsargi un skola,” saka V.Briede.
Lizuma pagasta kultūras nama vadītāja E.Dūte uzsver, ka tā ir visu lizumniešu ideja. “Es to īstenoju. Mēs esam par to domājuši jau pirms “kovida” laika, kad bijām iecerējuši doties lāpu gājienā. Tikai toreiz pandēmija patraucēja, bet šogad vēlamies atdzīvināt šo tradīciju,” saka E.Dūte.
“www.karavirukapi.blogspot.com”. Foto: Elita Dūte
Plāno labiekārtot atdusas vietas
Mājaslapā “www.karavirukapi.blogspot.com” lasāma informācija, ka Lizuma pagasta Velēnas Gaujas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Viktors Sviklis. Pie kapa, domājams, tuvinieku uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa attēlojumam iekalts teksts: “Sviklis Viktors 26. VIII 1899. – 12. VIII 1986. Leontīne DZ. Hiršs 13. XII 1900. – 17. I 1988.” 1992.gada 12.jūlijā uz viņa kapa atklāta otra piemiņas plāksne, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990.gadā uzsāka ar Alūksni saistīto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma lasāms: “Viktors Sviklis Kaprālis 26.aug. 1899. – † 12.aug. 1986.”
Viktors Sviklis dzimis 1899.gada 26.augustā Gaujienas pagastā. Beidzis piecas klases reālskolā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 17.jūnijā Lejasciemā, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Paaugstināts par kaprāli. Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920.gada 17.janvārī Latgalē dižkareivis Sviklis ar izlūku nodaļu “tuvojās stipri nocietinātajai Piškovas sādžai, spēcīgā ugunī veica izlūkošanu un ieguva precīzas ziņas par pretinieka dislokāciju. Pēc tam mūsējo uzbrukuma laikā tiem pievienojās, pirmais ielauzās sādžā, kuru pulks pēc tam ieņēma un noturēja”. Atvaļināts 1922.gada 18.martā. Tirgotājs toreizējā Sinoles pagastā, piešķirta jaunsaimniecība Mālumuižā.
V.Briede apliecina, ka Gaujas kapos Velēnā V.Sviklim ir individuāls apbedījums un ir arī piemineklis.
Kapos ir atdusas vieta arī citiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. “Arī Eduards Sebris ir apglabāts Velēnā, bet viņam nav tāda skaista piemiņas vieta. Atrast var, bet vieta ir necila. Par Eduardu Saltupu neesmu pārliecināta, vai ir Velēnā. Arvīds Knape ir apglabāts Velēnā, viņš bija skolotājs Rīdužu skolā,” zina teikt V.Briede.
Lielu varonību kaujās izrādīja lizumnietis Jānis Sproģis, kurš arī ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. V.Briede “Dzirkstelei” parādīja vēsturisku dokumentu, kurā 1920.gadā tobrīd pulkvedis Jānis Apinis informē bataljona komandieri, ka virsleitnants J.Sproģis ņēmis dalību kaujās pie Daugavas forsēšanas un Katlakalna baznīcas 1919.gada 14. un 15.oktobrī pie Zolitūdes, Šampētera, Zasulauka, Torņakalna, izrādīdams lielu varonību un drošsirdību. Neskatoties uz to, ka viņš tika ievainots, palika rotā un vadīja savu daļu tālāk, un tikai pēc kaujas beigām atļāva sevi vest uz lazareti. Pulkvedis Apinis dokumenta beigās uzsver, ka J.Sproģi uzskata par vienu no priekšzīmīgākajiem virsniekiem. J.Sproģis ir apglabāts Meža kapos Rīgā.
V.Briede saka, ka ir doma labiekārtot atdusas vietas, kā arī noskaidrot arhīvos vairāk informācijas par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Savukārt E.Dūte uzsver, ka gan V.Briede, gan Aiva Kraukle ir vēsturnieces, kuras pēta vēsturi, pievērš uzmanību nozīmīgiem vēstures faktiem. “Viņas tāpat kā citi lizumnieši ir mūsu vērtības,” uzsver E.Dūte.
11.novembrī, Lāčplēša dienā, pulksten 17.00 pie Lizuma pamatskolas būs arī “Melnās kafijas vakars” un Viestura Kairiša filmas “Janvāris” brīvdabas seanss.
E.Dūte stāsta, ka Lāčplēša dienas pasākums tapis sadarbībā ar V.Briedi, A.Kraukli, Lizuma pamatskolas direktori Inesi Dambi, Lizuma pagasta pārvaldes vadītāju Uģi Aigaru un Velēnas iedzīvotāju patiesu ieinteresētību un atbalstu.
– Inita Savicka
Fakti
Lizumnieši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Aleksandrs Laucis (1890-1970),
Eduards Saltups (1897-1963),
Alfrēds Rupais (1896-1966),
Jānis Sproģis (1888-1938),
Eduards Sebris,
Ludvigs Sproģis (par atbrīvošanas cīņām piešķirti “Oši” 15,6 ha),
Arvīds Knape.
Avots: Lizuma novadpētniecības muzejs
Velēnas kapos apglabāti cīnītāji, kas atdevuši dzīvības brīvības cīņās: G.Nesamdinovs, N.Vasiļjevs, A.Andruks, P.Blažēvics, F.Dārziņš, J.Forsiks, K.Freivalds, A.Gaide, J.Grots, K.Jansons, A.Ramma, A.Staune.
Avots: Lizuma novadpētniecības muzejs
