18.novembrī pulksten 17.00 Gulbenē notiks vides objekta “Goda bibliotēka” svinīga papildināšana. Plauktos tiks ieliktas vēl četras grāmatas, uz kurām iegravēti novadnieku vārdi – “Dzirksteli” informē pašvaldības kultūras komisijas vadītāja Sandra Dikmane.
Tādējādi vēl tiks izcelti novadnieki: Edīte Ķikuste (21.04.1953. – 16.10.2019.) – deju kolektīvu “Rūsiņš”, “Zelta Rūsiņš” un citu vadītāja, Gulbenes novada ģimnāzijas skolotāja; Anna Ķerzuma (02.07.1921. – 23.03.2008.) – Lizuma vidusskolas skolotāja; Austra Dagmāra Brūvere (07.04.1934 – 18.02.2017) – Gulbenes novada bibliotēkas darbiniece; Oskars Priedītis (1874.-1941.) – Gulbenes fotogrāfs.
E.Ķikustei deja bija viena no pašām nozīmīgākajām šķautnēm viņas personības izpausmēs, kam veltīta lielākā daļa darba mūža 45 gadu garumā. Kad uz vidusskolas bāzes 1995.gadā tika izveidota Gulbenes novada ģimnāzija, Edīte kļuva par ģimnāzijas skolotāju un viņai līdzi atnāca arī gandrīz visi viņas dejotāji. Ar 1998.gadu Edītei tika uzticēti arī direktora vietnieces pienākumi ārpusklases darbā. 1996.gadā tapa deju kolektīvs “Rūsiņš”, bet pēc 13 gadiem, “Rūsiņa” vecbiedriem nodaloties, izveidojās slavenais “Zelta Rūsiņš”, kura mākslinieciskais sniegums augstu tika novērtēts daudzās valsts skatēs, līdz 2017.gadam tas ieguva pašu labāko rezultātu Latvijā starp B grupas jauniešu tautisko deju kolektīviem. E.Ķikustes pedagoģiskajā pūrā ir ne tikai skolēnu un jauniešu deju kolektīvi, bet arī darbs ar vidējās paaudzes deju kolektīvu “Apinītis”un senioru deju kolektīvu “Vērdiņš”. Edīti atceras Lejasciema “Unces” un senioru deju grupas “Reveranss” dejotāji, kā virsvadītāju arī daudzi Gulbenes novada skolēnu deju kolektīvi.
A.Ķerzuma (dzimusi Mazkalniņa) visu mūžu vadījusi Lizumā. Viņai piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīme (1997). Anna 1942.gadā uzsāka darbu Lizuma skolā, vēl nezinot, ka tā taps par viņas vienīgo darbavietu, ka te sastaps savu dzīvesbiedru Kārli Ķerzumu. Mazajās klasītēs viņa pasniedza visus priekšmetus, izņemot matemātiku, lielākajās klasēs zīmēšanu, fizkultūru un dziedāšanu. Bija audzinātāja. Vēlāk mācīja ģeogrāfiju, latviešu valodu, mākslas vēsturi. 25 gadus veica mācību pārzines pienākumus. Vadīja ansambļus un korus, kopā ar skolēniem iestudēja izrādes. Blakus tiešajiem skolotājas pienākumiem A.Ķerzuma vienmēr ir pildījusi dažādus sabiedriskos pienākumus, savā laikā dibinājusi Tautas universitāti.
Bibliotekāre A.D.Brūvere 57 savas profesionālās dzīves gadus saistīja ar bibliotēku, ar grāmatu un cilvēkiem. Kopš 1991.gada vadīja novadpētniecības lasītavas darbu, dodot nenovērtējamu ieguldījumu novadpētniecības materiālu krāšanā un sistematizēšanā. Mapēs gūla materiāli par ievērojamākajiem, plašāk zināmajiem novadniekiem: literātiem, izglītības darbiniekiem, mediķiem, aktieriem, māksliniekiem un citiem, kas devuši savu artavu ne tikai novada, bet arī visas Latvijas kultūras vēsturē.
No Jaungulbenes puses nākušais fotogrāfs O.Priedītis ir viens no pirmajiem sava aroda meistariem mūsu novadā Latvijas fotogrāfijas rītausmā. Viņa pirmie foto tapuši jau 19.gs. beigās, bet aktīvais darbības laiks šajā jomā aptver pagājušā gadsimta pirmos 40 gadus. Vecāko gulbeniešu mājās vēl šodien var atrast fotogrāfijas ar Oskara Priedīša zīmogu un datumu. Viņš darinājis ne tikai respektablus salona foto, bet iemūžinājis arī nozīmīgus notikumus, sadzīves un dabas skatus, sabiedriskās celtnes, baronu pilis, pirmos vilcienu sastāvus Vecgulbenes stacijā un daudz ko citu.
Vides objekta vizuālo ideju izstrādājis Druvienas pusē dzimušais tēlnieks Ivars Drulle. Viņa uztverē katrs no mums raksta savu mūža grāmatu. 2017.gada vasarā Novadnieku dienās šis vides objekts tika atklāts ar pirmajām grāmatām. Pakāpeniski vides objekts tiek papildināts, iemūžinot uz grāmatām vēl novada sabiedrībai nozīmīgu cilvēku vārdus.
– Diāna Odumiņa
