Gulbenietis Elviss Ozols ir vispusīgu interešu cilvēks, tāds, kurš vienmēr visur atrod draugus, ar kuriem kopā paveikt kaut ko labu, noderīgu sabiedrībai. Viņš noteikti nav no tiem, kas dzīvo rutīnā, kam ir tikai darbs un mājas. Viņš jau ir aktīvi iesaistījies vietējā dzīvē, bet jūtas gatavs arvien jauniem izaicinājumiem.
Elviss ir sevi pieteicis lielajā politikā. Viņš kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās no politiskās partijas “Republika”. Ievēlēts netika, taču gūto pieredzi uzskata par vērtīgu. Iepriekš ir bijis saistīts ar partiju “KPV LV”. Pats saka – iet politikā viņu pamudinājusi Linda Liepiņa, kura agrāk arī bija iepriekš minētās partijas pārstāve, bet tagad 14.Saeima iekļuvusi no partijas “Latvija pirmajā vietā”.
“Dzirkstelei” Elviss saka – vēlas būt sabiedriski aktīvs, viņam nav vienalga, kas notiek Latvijā. Piemin arī, ka vēro politiķus, mācās no labajiem un sliktajiem piemēriem. Arī no pretrunīgi vērtētā Artusa Kaimiņa, kurš tagad ir prom no politikas, saņēmis apbalvojumu no Valsts prezidenta Egila Levita rokām un darbojas Jaunajā Rīgas teātrī. “Viņš ir labs aktieris,” saka Elviss. Un piebilst, ka ir apbrīnojis viņa noslīpēto uzstāšanās prasmi, runas veidu. “No tiem, kas ir uz pasaules skatuves kāpuši, pat ja cilvēks nepatīk, ir ko pamācīties. Kā viņš domā, kā runā, kā elpo,” saka Elviss. Un tomēr tas nav galvenais politikā, viņš saka. Galvenais ir tas, par ko iestājas partija un tas biedri. “Republika” iestājas “arī par valsts iekšējo, nevis tikai ārējo drošību”, skaidro Elviss. Viņš domā, ka operatīvie un palīdzības dienesti ir tie, uz kuru rēķina valstij nevajadzētu taupīt. Viņš ir par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta posteņu saglabāšanu, par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības saglabāšanu.
Arī vietējā dzīve un politika ir tā, par kuru Elviss domā un viņam ir viedoklis. Kā gulbenietis viņš uzskata – pilsētā beidzot ir jāsakārto primārais. Ar to viņš domā visu ēku pieslēgumu centrālajam ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem. Otra pati svarīgākā joma, viņaprāt, ir sociālie jautājumi. Tā ir ne tikai atbalsta sniegšana mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, bet arī sociālie dzīvokļi un īres dzīvokļu namu celtniecība. “Ekonomikas ministrija taču tika solījusi atbalstīt Gulbeni. Nebūtu slikti uzcelt kaut vai vienu māju ar īres dzīvokļiem. Tā būtu iespēja Gulbenei piesaistīt jaunos speciālistus,” saka Elviss.
Vienmēr ir bijis darbaholiķis
Lai arī viņš strādā Tieslietu ministrijai piederošajā SIA “Tiesu namu aģentūra”, Elviss nav valsts amatpersona, viņam nav nekādu šķēršļu iet politikā. Taču tā ir tikai viena no jomām, kurai Elviss ir veltījis savus spēkus un domas. Protams, tiešais darbs viņam ir pirmajā vietā. Vai Elviss uzskata sevi par karjeristu? Šo jautājumu viņš komentē tā: “Drīzāk man ir svarīga pašizaugsme, vajadzība mācīties un apgūt kaut ko jaunu.”
Gulbenes novadu un tās centru par savām mājām Elviss sauc jau 16 gadus. Sākumā viņa darbs bijis saistīts ar Rankas pagastu, ar “Lācītēm”. Bijis atpūtas parka vadītājs un darbojies kopā ar 10 cilvēku lielu kolektīvu. Kopā tika pārciesta 2008.gada krīze. Jau tad Elviss meklējis atbalstu vietējā pašvaldībā, pēc tam – bankā. “Tie nebija viegli laiki, bet mēs… izvilkām. Pēc tam nomainījās vadība un manas darba attiecības “Lācītēs” beidzās. Taču priecājos, ka tur viss ir un turpinās pie jaunajiem īpašniekiem. “Lācītes” bija mana sirdslieta. To saku bez rūgtuma,” saka Elviss.
Viņš piemin arī, ka tolaik sadraudzējies ar citiem tūrisma nozares pārstāvjiem novadā un izveidojusies laba sadarbība ar tūrisma jomas attīstības tā laika galveno cilvēku novadā Ivetu Kovtuņenko. “Es biju līdzautors tam, ka Gulbenes novads ieguva tūrisma aģentūru,” piebilst Elviss. Tagad viņa darba pienākumos ir pārvaldīt Tieslietu ministrijas nekustamos īpašumus visā Vidzemē, kā arī vēl tiesu namu Balvos. Neņemot vērā šodienas neparastos apstākļus, tiesu namā Gulbenē nupat ir lielajā zālē ir pabeigts kosmētiskais remonts.
Elviss atzīst – vienmēr ir bijis darbaholiķis. Bet patīk arī mācīties! Tagad izbaudot to, cik vērtīgi ir studēt augstskolā, kaut ir pārsniedzis 40 gadu vecumu. Viņš izvēlējies studēt biznesa psiholoģijas virzienu, kas pašu ļoti interesē. Šī ir viņa otrā atgriešanās studenta dzīvē. Pirmoreiz Elviss iesāka un pēdējā kursā nepabeidza apgūt zinības ekonomikā. Pats saka – tagad studē daudz pamatīgāk. Viņa secinājums: “Vecums nav šķērslis. Visu mūžu var mācīties un apgūt kaut ko jaunu. Ja ir iespēja, es ieteiktu katram turpināt izglītoties.”
Pirmajā vietā – cilvēciskās vērtības
Domāt, palīdzēt, rūpēties ne tikai par sevi un tuviniekiem, bet arī par kaimiņiem un cilvēka mazajiem brāļiem – uz to ikvienu gribētu aicināt Elviss. Viņam pašam tas ir pašsaprotami. Viņš ir no tiem cilvēkiem, kurš zinās atbildi, ja kāds pavaicās: “Nu kam tev tie suņi?! Pilsētā! Dzīvoklī!” Bet neviens jau neiedomājas izteikt tādus pārmetumus. Varbūt tāpēc, ka Elviss ar savu sirsnību, atbildīgo attieksmi, labestību prot mainīt un ievirzīt sarunu tā, ka visas pārgudrās pamācības izgaist. Elviss ar laipnām acīm skatās cilvēkos, kuri dzīvo blakus. Viņš sveicinās un ir gatavs atsaukties, ja kādam vajadzīga palīdzība. Covid-19 pandēmijas laikā patiešām labu kaimiņu atbalsts noderēja daudziem, un to zina ikviens, kurš bija saslimis un atradās pašizolācijā. Palīdzību vajadzēja kaut vai tāpēc, lai atnestu maizi un pienu no veikala. Elviss šādu atbalstu uzskata par pašsaprotamu un ir gatavs atsaukties, ja vien kādam no kaimiņiem var palīdzēt. “Pirmajā vietā man ir cilvēciskās vērtības,” viņš saka.
Elviss stāsta – īrē dzīvokli Gulbenē, kura īpašniekam nav pretenziju pret to, ka tur mitinās arī divi suņi seniori. Nav tā, ka Elviss speciāli vēlējās kļūt par šo divu dzīvnieku saimnieku. Tā vienkārši sagadījās. Tā kā viņam ir mīksta sirds, viss ir noticis tieši tā, kā tam bija jānotiek. Starp citu, abiem suņu puikām, kuri ir brāļi, dzimšanas diena ir tieši novembrī, kad svinam valsts svētkus.
Elviss kopā ar savu draugu ģimeni braucis kucēna raudzībās šai ģimenei. Un tur viens no kucēniem – melns kā maza oglīte – uzreiz pienācis klāt un licis saprast, ka Elviss būs viņa saimnieks. Suns pats tā izvēlējās. “Un es nodomāju – nu labi. Tāpat es dzīvoju viens, kāpēc ne,” stāsta Elviss. Nosaucis savējo par Marčello. Draugu ģimene izvēlējās sev dzeltenu kucēnu, ko nosaukuši par Odiju, bet apmēram pēc gada viņi lūguši, lai Elviss pieskata suni, kamēr viņu mājā notiek remonts. Tā arī Odijs ir palicis Gulbenē pavisam. Elviss pats šodien sapratis – dvēseliskā saikne starp suni un cilvēku ir īpaša. Un to var slāpēt tikai dzīves beigas. Suns nav un nevar cilvēkam būt dzīves jēga, bet, pateicoties sunim, dzīve iegūst īpašu nozīmi.
Tur ir arī maģijas klātbūtne
Par Odiju saimnieks saka – šis suns ir “mākslinieciska dvēsele”, brīvdomātājs, patīk vēja zvanu skaņa, patīk uz sevi skatīties spogulī. Marčello arī. Melnītis esot racionāla prāta suns. Viņam par visu jābūt lietas kursā. Viņš vienmēr stāvot uz vakts. Abi suņi ir jauktenīši, lai gan Odijs izskatās pēc zelta retrīvera. Patiesībā viņš ir labradora sunītes bērns. Marčello vairāk līdzinās labradoram.
Elviss atzīst, ka, protams, dzīvnieku draugs viņš ir bijis jau no bērnu dienām. Tā ir īpašība, kas parasti cilvēkā neatklājas pēkšņi. Bērnību Elviss pavadījis laukos Garkalnē. Viņš no mazām dienām mācīts tā, kā dainās rakstīts: “Ne sunīša kājām spert, ne guntiņas pagalītes.”
Lieliem suņiem vajadzīgas lielas pastaigas. Elviss ar Marčello un Odiju regulāri izbrauc uz valsts mežu, lai tur izbaudītu dabas takas. Satiekot arī citus suņus un viņu saimniekus. Ar daudziem jau esot sapazinušies, ar dažiem jau gadoties arī pastaigāties kompānijā. “Ir mums savs pulciņš,” saka Elviss un piebilst, ka visu laiku ir jāpiestrādā pie suņu paklausības, tāpēc arī vajag saimniekam kabatā paglabāt kādu našķi. Un Marčello ar Odiju patiešām klausot. “Viņi ir mācīti, bet palaikam pie tā ir jāatgriežas,” uzsver saimnieks.
Elviss atzīst, ka dzīvnieki savā ziņā ir arī skolotāji. “Es viņus uzskatu kā ģimenes locekļus, kā bērnus. Varu pats varbūt nepaēst, bet viņi ir jāpaēdina, jāizstaidzina,” saka Elviss. Viņam suņu puikām jāpateicas par skaistu, maģisku brīdi savā dzīvē – par to, ka ir iepazinies ar savu topošo dzīvesbiedri Sintiju, kura veterinārārste. Nākamgad būšot kāzas. Bet pirms tam pagājis gads, kamēr abi norunājuši pirmo randiņu.
Elviss saka – mīlestība viņus abus ar Sintiju pārsteigusi un satuvinājusi, speciāli to nemeklējot. Elviss tobrīd bija šķīries no iepriekšējām attiecībām, kurās ir meita Kristiāna. Meita šodien – jau pieaugusi. Bet līdz tam viņš bija centies būt vislabākais tētis, kāds vien var būt. Bijis blakus meitai viņas skolas gaitās, interešu pulciņos. Elviss darbojies vecāku komitejā. Kopā ar meitiņu svinēti svētki. Katru brīvlaiku Kristiāna pavadījusi Gulbenē. Arī tagad meitas un tēva saikne esot spēcīga. Elviss priecājas, ka viņiem visiem trim, mīļoto Sintiju ieskaitot, ir izveidojies kopīgs vaļasprieks – pļavu golfs. Visi trīs mēdz kopā trenēties. Un aizraušanās ar šo sporta veidu šobrīd Elvisam ir ļoti būtiska.
Starp citu, tieši sakarā ar pļavu golfu un meitas Kristiānas iniciatīvu Elviss pirmo un pagaidām vienīgo reizi mūžā ir kļuvis par spēlfilmas aktieri. Meita bija izlasījusi, ka lomai filmā tiek meklēts cilvēks, kurš prot spēlēt pļavu golfu. Kristiāna, tētim pašam nezinot, pieteikusi viņu lomai. Toreiz Elviss pie filmēšanās vēl netika. Taču viņa portfolio palika apritē. Un liels bija pārsteigums, kad saņēma uzaicinājumu filmēties seriāla “Sisi” otrajā sezonā Latvijā. Elviss uzaicināts tēlot ungāru fermeri. Bijis pat jāizrunā viens teikums ungāriski. Filmas režisors Svens Bohse esot izvēlējies latviešu puisi šai lomai. Pratis tik labi visu izskaidrot, ka Elviss lomā iejuties ātri. Pats saka – filmēšana nav bijusi traucēklis ne darbam, ne mājas dzīvei, jo sākās pēc pulksten 18.00, reizēm turpinājusies līdz 4.00. Suņi mājās, iepriekš kārtīgi izstaidzināti, gulēja un no rīta sagaidīja saimnieku pārbraucam. Seriālu “Sisi” uzņem vācu kompānija “Story House Pictures GmbH”. Elviss gaida, kad varēs noskatīties otrās sezonas sērijas. Pagaidām vēl pats sevi filmā nav redzējis.
Gribētu Gulbenē sajūtu taku suņiem
Elviss saka – ļoti maldās tie, kuri uzskata par pietiekamu, ja suns ir pie ķēdes, voljerā vai aiz sētas. Viņš uzskata, ka ikvienu suni saimniekam regulāri ir jāved pastaigās. Tā ir savstarpēja komunikācija un arī suņa socializēšanās. Elviss pats to ievēro pastāvīgi. Jo suņi kļūst vecāki, jo vairāk viņš domā, kā paildzināt savu mīluļu dzīvi. “Pamazām pārejam uz svaigēšanu. Ir tāds “Ķepa raw food” – svaigbarības koncepta veikals Ogrē. Tas ir latviešu uzņēmums. Tā ir sabalansēta pārtika sasaldētā veidā. Atsaldē un dod sunim!” stāsta Elviss.
Tieši kopā ar Sintiju Elviss tik daudz ir iemācījies un sapratis par suņu veselības uzturēšanu. Pēc Sintijas ieceres viņi Ogrē izveidojuši sajūtu taku suņiem, kur ir arī puķu dobe ar smaržām, kas piesaista suņus, kā arī apraksts, ko šāda taka dod suņa ķepai un maņām kopumā. Elviss labprāt šādu taku un pastaigu un treniņu laukumu gribētu redzēt Gulbenē, taču ne Gulbīšu parkā. Viņaprāt, vajadzētu atsevišķu vietu citur. Elviss labprāt konsultētu un piedalītos šāda objekta izveidē.
Elviss un Sintija ir pāris, kuram dzīvnieki ir sirdslieta. “Tāds tādu atrod,” smaidot saka Elviss. “Mēs cenšamies Latvijā popularizēt un skaidrot, kas ir suņu fizioterapija. Tā vajadzīga ne tikai pēc operācijām, lai atveseļotos ātrāk, bet arī senioriem. Vajag pamanīt, ja sunim ir sāpes. Palaikam vajadzētu izmasēt locītavas, vajadzētu suni mudināt vingrot. Tālab vajadzīga piemērota vide mājās. Arī sportojot suņiem tāpat kā cilvēkiem svarīga ir gan iesildīšanās, gan atsildīšanās. Tāpat arī darba suņiem, kuri strādā kopā ar policistiem, robežsargiem, ar fizioterapiju un vingrinājumiem var paildzināt dzīvnieka darba stāžu. Ir tāda biedrība “Teodors”, kurā apmāca suņus, lai tie kļūtu par palīgiem neredzīgajiem cilvēkiem. Arī ar šo biedrību mēs sadarbojamies. Tāpat arī ar daudzām dzīvnieku aizsardzības biedrībām,” stāsta Elviss.
– Diāna Odumiņa
Vizītkarte
Elviss Ozols:
* 42 gadus vecs, dzimis Garkalnē, Gulbenes novadā dzīvo 16 gadus, tieši Gulbenē – 14 gadus.
* Ir strādājis Rankas “Lācītēs” un tagad jau vairākus gadus ir SIA “Tiesu namu aģentūra” Vidzemes nekustamo īpašumu daļas pārvaldnieks.
* Studējis ekonomiku RISEBA, tagad raksta bakalaura darbu biznesa psiholoģijā.
* Ir Kristiānas tētis, kura Rīgā pabeigusi ģimnāziju un sākusi pastāvīgas dzīves un darba gaitas.
* Vairs nav brīvs vīrietis, jo ir saderinājies ar savu mīļoto Sintiju.
* Ir politiskās partijas “Republika” valdes loceklis.
* Hobijs: pļavu golfs.
