“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Gulbenes novada pašvaldībā ir tapis projekts “Zivju resursu aizsardzības pasākumu uzlabošana Gulbenes novada ezeros”. No tā kopējām izmaksām gandrīz 90 % atmaksā Zivju fonds, bet par to, kā veicies līdz šim, laikrakstam stāsta Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards.
Drons palīdz arī citām problēmām
“Jā, šis projekts ir apstiprināts gan pašvaldībā, gan Zivju fondā un cerams, ka drīz tiks īstenots. Mūsu rīcībā būs novērošanas videokameras, atbilstošs tērps mūsu darbiniekam un, cerams, arī piepūšamā gumijas laiva ar motoru. Iepriekš iegādātais aprīkojums ir nepietiekams, un, tikai darbojoties ar to, saproti, kā vēl trūkst. Nav jau tā, ka to izmanto tikai zivju resursu saglabāšanai. Piemēram, dronu mēs izmantojām krasta līnijas un piekļuves vietu noteikšanai, taču tas ļoti palīdz arī nekopto īpašumu, it sevišķi latvāņu audžu, apzināšanā. Šovasar tas tika izmantots arī mežā, purvainā apvidū meklējot nomaldījušos cilvēku. Ūdenstilpju apsekošana mūsu pārziņā ir kopš 2020.gada 1.jūlija, taču pastiprināti ūdenstilpes tiek kontrolētas pēdējo pusgadu, kopš mūsu struktūrā darbu ir sācis Dāvis Žuks, kurš nav zivju, bet gan pašvaldības policijas inspektors,” skaidro M.Didrihsons-Linards.
Viņš piebilst, ka šo darbu var veikt jebkurš inspektors, taču, tā kā šī joma ir ļoti specifiska, vajadzēja cilvēku, kuram ir zināšanas un vēlme darboties tieši šajā jomā.
D.Žuka pārziņā ir ne tikai makšķerēšanas un zvejniecības noteikumu ievērošanas pārbaude, bet arī jūrniecības likumu ievērošana. “Tas nozīmē, ka viņš pārbauda arī drošības līdzekļu esamību kuģošanas līdzekļos, vadīšanas tiesības gadījumos, kad tādas nepieciešamas, un pat alkohola testu, ja pārvietojas ar motorizētiem līdzekļiem. Sākumā mēs lielāku uzmanību pievērsām publiskajām ūdenstilpēm, taču nu jau aktīvi darbojamies arī privātajās, kuras ir pašvaldību pārziņā. Netiek aizmirstas arī upes, kurām gan ir apgrūtināta piekļuve, taču šim nolūkam mums šobrīd ir kvadricikls, kurš tiek izmantots šādos nolūkos,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Situāciju uzlabot var videokameras
Ne viens vien makšķernieks ir aci pret aci sastapies ar pašvaldības policijas darbinieku D.Žuku.
“Sākumā bija preventīvi darbi, kuru ietvaros makšķernieki tika cauri ar brīdinājumu. Tie, kuriem nebija makšķerēšanas kartes, varēja tās iegādāties mūsu darbinieka klātbūtnē. Agrāk zivju tīkotāji bija pārsteigti, redzot pašvaldības policijas darbinieku uz ūdens. Tagad pie tā ir jau pierasts un pārkāpēju vairs gandrīz nav. Likumi ir jāievēro visiem, un par pārkāpumu ir jāsaņem sods. Tas attiecas arī uz licencētās zvejas pārkāpumiem, kad kaut kas nav kārtībā ar marķējumu vai termiņu ievērošanu. Nesen tika konstatēts pārkāpums licencētās nozvejas jomā, kā rezultātā tīkli tika izņemti un lieta nodota izskatīšanai Vidzemes reģionālajai vides pārvaldei. Nemarķētie tīkli tiek vienkārši izņemti, tajos esošās zivis tiek atlaistas un tīkli utilizēti, jo pieķert šādus maluzvejniekus pie rokas ir ļoti grūti. Iespējams, ka šī situācija uzlabosies pēc novērošanas videokameru iegādes, bet to izmantošana un darbības principi netiek izpausti, jo šī informācija ir konfidenciāla,” saka M.Didrihsons-Linards.
D.Žuks “Dzirkstelei” saka, ka šobrīd jau ir apjausts darba apjoms un primārie darbi, kas jāveic zivju resursu saglabāšanā. Lai arī sabiedrība kopumā kļūst apzinīgāka, saglabājot dabas resursus un ievērojot likumus, darāmā vēl ir daudz.
“Mani pārsteidza tas, cik maz ir piekļuves vietu publiskajām ūdenstilpēm. Jau pats nosaukums saka, ka tās ir publiskas, bet klāt tiek vien zinātājs vai tas, kurš ir pieguļošā privātīpašuma īpašnieka draugs. Atrisināt šo situāciju var, vien cieši sadarbojoties ar pašvaldību un ieguldot šīs problēmas risinājumā zināmus līdzekļus. Tas atvieglotu gan atpūtnieku, gan makšķernieku ikdienu, kā arī kontrolējošo iestāžu darbu, jo šobrīd tas ir stipri apgrūtināts. Kas attiecas uz pārkāpēju ķeršanu, tad jāteic, ka grēko gan makšķernieki, gan zvejnieki. Nevar jau visiem piemērot vienu mērauklu. Katrs gadījums ir individuāls. Kādam pietiek ar brīdinājumu vai situācijas izskaidrošanu, bet kādam ir jāuzliek arī sods. Ir bijušas visādas situācijas, un esmu pārliecinājies, ka reidos vajadzētu doties divatā. Pašvaldības policijas resursi ir tādi, kādi ir, un būtu labi, ja tiktu rasta iespēja piesaistīt vēl vienu darbinieku tieši šai jomai, jo mūsu klātbūtne uz ūdens veido ne tikai kārtības, bet arī drošības sajūtu,” uzsver D.Žuks.
– Gatis Bogdanovs
“Dzirkstele” jau rakstīja ŠEIT
