Labi kaimiņi un labas kaimiņu attiecības ir zelta vērtas, bet ne vienmēr visiem tā paveicas ar kaimiņiem. Aiga no Gulbenes savas bēdas uztic “Dzirkstelei” ar domu, ka varbūt tomēr cilvēki, kuri viens otram dzīvo kaimiņos, aizdomāsies, spēs cienīt cits citu un dzīvos bez pārmetumiem un aizvainojumiem.
“Jau sāku nožēlot, ka atgriezos no Vācijas šeit, Gulbenē. Esmu medmāsa un ļoti mīlu savu darbu. Vēlos te arī strādāt,” sarunu iesāk Aiga un uzsver, ka viņa ir par to, ka ikviens ievēro noteikumus, kārtību un vispārpieņemtās normas. “Un es negribu klusēt. Neesmu arī skandāliste, bet varbūt lai cilvēki aizdomājas. Esmu iegādājusies īpašumu, bet notiek neglītas lietas no kaimiņu puses. Centos runāt ar kaimiņiem, bet tādu attieksmi, kādu saņēmu un izjūtu te, nekad neesmu piedzīvojusi, dzīvojot un strādājot Vācijā,” saka Aiga.
Viņa vēlas dzīvot sakoptā un tīrā Latvijā, bet to nekādi nevarot attiecināt uz vietu, kur viņa iegādājusies īpašumu, jo kaimiņam esot citādākas domas par kompostu un atkritumu šķirošanu. “Otrā pusē aiz sētas ir atkritumu kaudze. Sagāztas vairākas mašīnas piekabes ar ābolu čagām. Kā te smirdēja! Te ved arī lapas un ber savā teritorijā. Ja cilvēki nesaprot, ka tā darīt nevar, protams, vērsos pašvaldībā. Uzrakstīju iesniegumu, jo nevēlos dzīvot tādos apstākļos, kur pēc tam būs grauzēji un viss smird,” stāsta Aiga.
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” apstiprina, kas patiešām pašvaldības policija ir bijusi pie šiem cilvēkiem un ir zinoša par konkrēto situāciju. “Ir iesniegums. Lieta ir pie inspektoriem, un darbības notiek. Runa ir par kompostu. Pats savus kompostējamos atkritumus var kompostēt savā privātajā teritorijā, bet, ja kāds tos vēl ved klāt, tad – nē. Jāvērtē un jāskatās. Te tāds komplicētāks un ilgāks tas process,” skaidro pašvaldības policijas priekšnieks.
Pašvaldības policija samērā bieži saņem izsaukumus, kad jādodas risināt kaimiņu strīdus. Iemesli strīdiem ir visdažādākie – skaidas, kuras traucē, kad kaimiņš zāģējis koku; traucējošs koka zars kaimiņa pusē; nepatīk kaimiņa suns, kurš rej vai gaudo; kaimiņam par skaļu soļi. “Kaimiņu strīdi ir visnepatīkamākie. Kaimiņi cits citu apvaino, nespēj savā starpā izrunāties, birst apvainojumi. Mēs runājam ar vieniem un otriem. Esam kā starpnieki un liekam saprast, ka bieži vien nav pārkāpuma un konkrēto situāciju kaimiņu starpā nemaz nevar atrisināt policija, jo nav, par ko sodīt. Ja ir pavisam traki un nevar rast savā starp kompromisu, tad jādodas uz tiesu,” saka M.Didrihsons-Linards.
– Inita Savicka
