Ir dārzeņi, kuri tīri labi pārcieš mīnusus un par kuru novākšanu var arī īpaši neraizēties. Dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte atklāj trīs izturīgās kultūras, kuras ir arī izcili veselīgas.
Lapu kāposti
Nekādi “keili” vai “kale” kāposti, bet latviski vienkārši – lapu kāposti. Pēdējos gados iemantojuši varenu popularitāti, tāpēc arī šķirnes nopērkamas dažādas, piemēram, ar robainām lapu malām, kruzuļaini, violeti. Tie pieņemas varenumā tieši rudenī, kad vēsāks un mitrāks. Atstājiet tos augam un plūciet svaigus vismaz līdz mīnus pieciem septiņiem grādiem.
Puravi
Ja vien iestādīta salizturīga šķirne, tie var arī pārziemot ārā uz lauka. Šķirnes ar druknu, īsu kātu sala tā nebaidās, bet tām ar tieviem, gariem augumiem gan cerības izturēt aukstumu mazas. Taču kā tu puravu ar kuplu sakņu pušķi dabūsi no dobes ārā, kad zeme būs ragā sasalusi? Tāpēc daudz ērtāk ir tos uz ziemu pierakt siltumnīcā. Tur zeme pēc siltummīļu izvākšanas droši vien nav laistīta – tāpēc tik stipri nesasalst.
Var, protams, atstāt uz lauka un gaidīt atkusni, bet te drošu garantiju, ka pavasarī būs, ko rakt, diemžēl nav.
Ir mēģināts glabāt pagrabā kūdras kastēs, bet jāatzīst, ka pareizo mitruma līmeni uzturēt ir teju neiespējami: pārāk sausā pagrabā tie ātri sažūst, pārāk slapjā kūdrā – sāk pūt.
Rožkāposti
Kāds varbūt sarauks degunu, jo šī nav latviešu iemīļotākā ēdamlieta, bet Briseles kāposti jeb rožkāposti ir īsti aukstā laika dārzeņi, par kuru novākšanu galva nav jālauza. Tos tāpat pirms gatavošanas mēdz sasaldēt, lai mazinātu sīvumu. Tāpēc atstājam tos augt un droši plūcam pat ziemā. Starp citu, to audzēšana nav grūta, turklāt, gardi pagatavoti, tie nav “vē, kāposti”. Briseles kāpostus svarīgi nepārvārīt. Ēdam tos blanšētus (ātras karstā un aukstā ūdens peldes), smalki saēvelētus svaigus vai ceptus sviestā, saglabājot nelielu kraukšķi.
Valstīs, kur maigākas ziemas (mēģināts arī Liepājas pusē), uz lauka, piesegtus ar salmiem, mēdz glabāt arī burkānus. Te vairāk jāraizējas par kārumniekiem grauzējiem un meža zvēriem nekā iespējamiem sala bojājumiem.
Pērn izdevās pārziemināt arī spinātus, turklāt nepiesegtus. Izrādās, vāciešiem esot tāda spinātu audzēšanas metode – sasēj vēlu rudenī, pa ziemu tie sadīgst un pavasarī priecē ar savām lapām. Taču, vai tas vienmēr izdosies Latvijā, grūti spriest, ziemas aizvien mēdz pārsteigt.
Ko darīt un nedarīt ar ogu krūmiem?
Dārza darbu apjomam sarūkot, zaļie īkšķīši steidz pēc grieznēm, lai savestu kārtībā ogulājus? Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa gan iesaka ar uzpošanas darbiem nesteigt.
Īstais brīdis apgriezt rudens avenes
Tiklīdz iestājas pirmais nopietnākais sals (mīnus četri pieci grādi), rudens aveņu noražojušie dzinumi vai nu jānopļauj, vai jānogriež līdz ar zemi.
Ja kāds vēl ir aizkavējies, tad tieši tas pats jāizdara ar vasaras avenēm. Arī tām izgriežami noražojošie dzinumi un – jo zemāk, jo labāk. Vajadzētu apskatīt arī vasarā izaugušos dzinumus, vai tiem nav izveidojušies tādi kā paresninājumi. Tajos mīt pangodiņš – garā attīstības cikla dēļ grūti izķerams lidonis. Paresninājumā tas ziemo un bojā dzinumus, kuri šajās vietās var lūzt.
Pamatīgi vasaras avenes retināt nevajag. Kad ziema būs beigusies, sāksies pumpuru plaukšana, tad varēs novērtēt, kas izdzīvojis, kas aizgājis bojā. Galīgā retināšana veicama tieši pavasarī, un to nevajadzētu aizmirst, jo ļoti biezi aveņu stādījumi (vairāk nekā 10 dzinumi no cera) ir labs slimību perēklis, un arī raža nebūs bagātīga – galvenokārt tā veidosies tikai galotnēs, un ogas ātrāk bojāsies.
Galotnes bija jāapgriež septembrī, jo tā veicina dzinumu nobriešanu. Šajā laikā tam vairs nav jēgas. Galotnes saīsina pavasarī apmēram par 10–15 centimetriem, bet, ja dzinumi ir ļoti gari, tos īsina, ražošanai atstājot 1,8 metrus garu dzinuma daļu.
Stādījumus, tajā skaitā rudens avenes, tagad piesegt nav vajadzības, jo līdz mīnus 12 grādiem nopietna kaitējuma saknēm nebūs. Stiprākā kailsalā jāsargā saknes ar aptuveni 20 centimetru biezu salmu vai 10–15 centimetru neitralizētas kūdras kārtu. Var uzsegt arī biezo agrotīklu, taču jāatceras laikus to noņemt.
Nogrieztos dzinumus nepieciešams aizvākt, jo tie ir infekciju, galvenokārt dažādu sēņu izraisītu slimību, perēklis.
Šobrīd avenes mēslot vairs nevajag, šis darbs lai paliek pavasarim.
Novērtējam, bet negriežam
Upenēm, jāņogām (arī zelta) un ērkšķogām nu jau ir iestājies miera periods, un krūmu veidošanas darbus labāk atstāt uz pavasari, kad jūt, ka lielie sali jau ir garām. Tas, atkarībā, protams, no katra gada specifiskajiem laikapstākļiem, var būt jau pats marta sākums.
Jauno, rudenī stādīto krūmu dzinumus, ja tas nav jau izdarīts uzreiz pēc stādīšanas, pavisam agri pavasarī pirms plaukšanas vajadzēs saīsināt, atstājot virs zemes kādus trīs pumpurus. Īpaši tas svarīgs kailsakņu stādiem, lai tie labāk iesakņotos un tiem būtu daudz skaistu dzinumu, krūms labāk sakuplotu. Šobrīd griezt nevajadzētu, jo lielas griezuma brūces var veicināt papildus sala bojājumus.
Arī retināt vecos krūmus ziemā ir visai riskanti, jo te uznāk siltākas dienas, te atgriežas bargāks sals.
Vecāki krūmi (upenēm tie būs pieci gadi, jāņogām un ērkšķogām aptuveni astoņi) ir rūpīgi jānovērtē, atceroties, ka vislielākās un visskaistākās ogas ir uz iepriekšējā vasarā izaugušajiem pieaugumiem. Tāpēc krūmus rūpīgi kopj un mēslo, bet sausās vasarās arī laista, lai viengadīgie pieaugumi būtu spēcīgi un pietiekami gari. Ja krūmam ļauj novecot, tam nav spēka šos pieaugumus izaudzēt. Novecojušo zaru izgriešana veicina krūmu atjaunošanos. Ērkšķogām un jāņogām vēl uz otrā trešā gada dzinumiem veidojas pietiekami lielas ogas, bet upenēm jaunais pieaugums ir īpaši svarīgs.
Sačervelējušies, ķērpjaini zari ar vāju pieaugumu jāgriež līdz zemei. Upenēm var palūkot, vai nav kāds skaists sāna zars izaudzis – tad nogriež līdz tam.
Uz lapām sezonas laikā noteikti ir bijusi plankumainība, tāpēc, ja ir vēlme, lai tās ātrāk sadalās un nākamajā sezonā ir mazāk infekcijas, var nosmidzināt ar karbamīdu jeb urīnvielu.
Upenēm un arī jāņogām jau šobrīd iespējams novērtēt, vai nav saviesusies pumpuru ērce – tā mitinās resnos, uzbriedušos pumpuros, kuri pavasarī top vēl lielāki, bet beigās pārsprāgst gluži kā tādi kāposti. Šos pumpurus (jāņogām gan tie nav tik izteikti) var nolasīt jau tagad, bet, ja krūms pavisam invadēts, var nogriezt to līdz zemei. Ērces lien ārā no pumpuriem īsi pirms ziedēšanas, kad temperatūra ir ap trīspadsmit grādiem. Tad ar vēju tās tiek pārnestas uz citiem krūmiem. Šos pumpurus un nogrieztos zarus vajadzētu iznīcināt, piemēram, sadedzinot.
Arī ķirši šobrīd jau pie miera, turklāt atšķirībā no ogu krūmiem tiem veidošana veicama vasarā, jo pavasarī pastiprināti izplatās to slimības. Savukārt krūmmellenes noteikti jāsargā no meža zvēriem, kuriem šī auga atvases ļoti garšo.
Stādāmlaiks jau garām
Upenes, jāņogas, ērkšķogas un vasaras avenes stāda rudenī, taču ieteicamais laiks ir apmēram līdz 20. oktobrim. Rudens avenes gan jāstāda pavasarī, jo tās līdz vēlam rudenim vēl aktīvi uzkrāj barības vielas, līdz ar to, vēlu pārstādot, sliktāk pārziemo.
Ja stādīšanai izvēlas pavasari, tad tas darāms, tiklīdz var ieiet dārzā un zeme daudzmaz ir tāda, ka var ko stādīt. Jo plaukšanas laiks ir ļoti agrs, piemēram, upenēm citkārt tas ir jau marta beigās. Šis gan attiecināms uz kailsakņu stādiem, konteineros augušos var stādīt visu sezonu.
Garšīgas odziņas
Jautājam Sarmītei Strautiņai pēc gardām un saldām ogu šķirnēm:
Upenes: ‘Karina’ – vietējā šķirne ar lielām ogām un izturīga pret slimībām; ļoti salda krievu šķirne ‘Ļentjai’; šķirne ar saldākām ogām ‘Ritmo’; šķirne ar lielākām ogām un labu izturību pret slimībām ‘Domino’; garšīgas ogas ir arī lietuviešu šķirnēm ‘Gagatai’, ‘Joņinai’, ‘Tauriai’ un igauņu šķirnei ‘Almo’.
Jāņogas: garda un skaista klasika ‘Vīksnes Sarkanās’; ‘Asja’; ‘Ņiva’; pavēla, bet salda un garda balto jāņogu šķirne ‘Bajana’.
Ērkšķogas: ražīga, garda ar zaļām ogām, bet durstīga ‘Maija’; šķirne ar sarkanām un palielām ogām ‘Krasnoslovjanskij’.
Vasaras avenes: agra, garda, bet ne tik lielām ogām ‘Meteors’; ar dzeltenām ogām ‘Dita’; ja kāds vēl audzē, tad veca un garšīga šķirne ‘Bulgarskij Rubin’. Daudz Latvijā audzē ‘Glen Ample’, kurai piemīt izcila tirgus kvalitāte, bet garša ir diezgan viduvēja.
No rudens avenēm izturīga pret slimībām, t. sk. vīrusu, ir ‘Polana’; ar agrāku ogu ienākšanos un garšīgākām ogām šķirne ‘Polka’, taču tā nav izturīga pret vīrusu slimībām. No jaunākām ļoti kvalitatīvas ogas ir šķirnei ‘Polonez’.
- Kristīne Sēnele
