Gulbenes novadā brīvprātīgo ugunsdzēsēju aprīkojums un cilvēki, kuri prot ar šo aprīkojumu rīkoties, ir minimāli saglabājušies Druvienā un Stāmerienā. Tas ir mantojums un pieredze no seniem laikiem.
“Ir vēl palikuši entuziasti. Agrāk brīvprātīgos ugunsdzēsējus uzturēja kopsaimniecības. Vēlāk – atsevišķos pagastos saprata, ka iedzīvotāju drošībai vajag saglabāt aprīkojumu un autovadītāju. Latvijā, kur pie varas ir saprātīgi, atbildīgi saimnieki, dažviet joprojām tā ir. Ja deputāti nolemj, tad finansē brīvprātīgos ugunsdzēsējus – piemēram, sākot no 3000 eiro un beidzot pat līdz 20 000 eiro gadā. Šīs brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas ir apmācītas biedrības “Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība” (LBUBA) mācību centra pasniedzēju vadībā. Apmācība notiek saskaņā ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības programmu. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandās darbojas arī esošie un bijušie profesionālie ugunsdzēsēji,” “Dzirkstelei” stāsta LBUBA valdes priekšsēdētājs Vijārs Griķis.
Gaida Iekšlietu ministrijas atbalstu
Viņš saka, ka visvairāk brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu ir saglabājies atsevišķos Vidzemes novados, Rīgas tuvumā, Zemgales novados, tur ir savas tradīcijas, kas liecina – ir šajos novados saimnieki, kuri domā par iedzīvotāju un uzņēmēju drošību. Un arī uzņēmēji saprot, ka tas ir nepieciešams, un finansiāli atbalsta vienības. “Izvēlas piešķirt finansējumu, jo zina: ja izcelsies ugunsgrēks ražotnē, brīvprātīgie ugunsdzēsēji būs klāt piecu minūšu laikā, jo viņi ir tuvu un zina vietējos apstākļus,” saka V.Griķis.
Gulbenes novadā ražotnes “Avoti” īpašnieks tālredzīgi ir iegādājies ugunsdzēsības autocisternu un izveidojis brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu, kura palīdz ugunsnelaimēs arī apkārtējiem iedzīvotājiem. Bet, piemēram, Tērvetē lauksaimnieki uzrakstījuši projektu, dabūjuši finansējumu jaunas autocisternas iegādei, izveidojuši savu nelielu depo, apmācīja cilvēkus, lai varētu reaģēt, ja aizdegas lauksaimniecības tehnika, lauki, ēkas, ražotnes vai citi objekti.
V.Griķis redz iespēju nostiprināt Latvijā civilo aizsardzību, atjaunojot un pilnveidojot valstī šo brīvprātīgo ugunsdzēsēju/glābēju kustību. Viņaprāt, brīvprātīgo ugunsdzēsēju aprīkojumam un apmācītiem cilvēkiem vajadzētu būt katra pagasta centrā. Tieši šie speciāli apmācītie cilvēki varētu iedzīvotajiem sniegt reālu palīdzību ārkārtas situācijās, arī militāru uzbrukumu gadījumā.
“Mūsu apvienība veic cilvēku sākotnējo pamata apmācību, lai viņi spēj strādāt ugunsgrēkā ar stobriem, spiedvadiem, sūcvadiem un citu autocisternas aprīkojumu. Mācām taktikas pamatus un drošību. Nesen Liepājas pusē apmācījām 40 ugunsdzēsējus,” saka V.Griķis.
Eiropas attīstītajās valstīs, piemēram, Vācijā, brīvprātīgie ugunsdzēsēji veido apmēram 98 % no kopējā glābēju skaita, jo šis modelis ir piecreiz lētāks, efektīvāks, uz sabiedrību un patriotismu vērsts. Īsā laika posmā tiek mobilizēti tūkstošiem brīvprātīgo ugunsdzēsēju ar glābšanas tehniku, kuri spējīgi glābt cilvēkus, dzīvniekus jebkurās ārkārtas situācijās. Šajās valstīs ir secinājuši, ka sabiedrība iegūst augstu pievienoto vērtību, drošību un vienotības sajūtu, ja nedēļu nogalēs apmāca brīvprātīgos ugunsdzēsējus glābējus. Protams, tam tiek iedalīti līdzekļi. Un tās ir arī bērnu un jauniešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas. Tas vajadzīgs, domājot par pēctecību. Tiek uzcelti mazi, kompakti moduļveida ugunsdzēsēju depo. Tiek atrasta nauda ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, ekipējumam. Tiek piešķirti dažādi bonusi, nodokļu atvieglojumi.
V.Griķis cer, ka Latvijas civilās aizsardzības jomā varbūt nopietnus soļus varētu spert jaunais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Ar viņa priekštečiem V.Griķis regulāri ir ticies, bet, izņemot solījumus, nekādi nopietni soļi finansējuma piešķiršanā un normatīvo dokumentu sakārtošanā nav pavirzījušies, jo 13.Saeimas darbības laikā nomainījās trīs iekšlietu ministri.
“Kā humorā – ar vienu tiekamies, izrunājam redzējumu, koncepciju, viņš demisionē, un tā trīs reizes,” stāsta V.Griķis.
Viņš uzskata, ka ir jāmaina iekšlietu sistēmas modelis kopumā, “jo valstī jau vairāk nekā 30 gadus ir ierēdņu saglabāta postpadomju sistēma, to palaikam papildinot ar pašu izdomātiem “grābekļiem”, uz kuriem regulāri uzkāp, ko pompozi nosauc par reformām”.
“Šādā senā, izpuvušā silē liet līdzekļus ir muļķīgi un bezperspektīvi. Kaimiņi igauņi jau 1991.gadā pārņēma Somijas modeli, leišiem tuvāki bija Polijas un Vācijas modeļi, kuri ir laika gaitā pārbaudīti, efektīvi un vērsti uz valsts iekšējās drošības, civilās aizsardzības stiprināšanu. Mums vēl nav bijis neviena tāda valstsvīra, kurš drosmīgi mainītu un ieviestu jau pārbaudītu Eiropas valstu efektīvu, mūsdienīgu, modeli. Tādēļ kaimiņvalstis ir vairāk nekā 20 gadus attīstībā mums priekšā un līdzekļus tērē saimnieciski, pārdomāti. Skumji, ka Latvijas politiķi, ierēdņi līdzekļus tērē dažnedažādiem mērķiem, tādiem, par kuriem citur pat aizdomāties nevar, turklāt lielas summas. Bet būtu jāiegulda valsts lielākajā vērtībā – iedzīvotājos, viņu un viņu īpašumu drošībā. Un tas būtu ilgtermiņa ieguldījums,” saka V.Griķis.
Civilās aizsardzības plāns jāpārstrādā
Pagājuša gada nogalē, piedaloties Gulbenes novada domes civilās aizsardzības komisijas organizētajās galda mācībās, V.Griķis vēlreiz ir pārliecinājies, ka esam tālu no pilnības. Viņš akcentē, ka sakarā ar karu Ukrainā tas ir un būs aktuāli arī 2023.gadā.
“Civilās aizsardzības plāns, kas izstrādāts ārkārtas situācijām miera apstākļos, efektivitātes ziņā varētu būt puslīdz derīgs, taču hibrīdkara, kara apstākļos tas nebūs efektīvs un reāli nestrādās. Jāsaprot, ka neviens mums neatbrauks palīgā no blakus esošajiem novadiem – ne mediķi, ne ugunsdzēsēji, ne policisti, jo arī tur situācija būtu tāda pati vai vēl kritiskāka. Jāiztiek būtu tikai ar saviem resursiem, kādi ir savlaicīgi sagatavoti uz vietas. Jāsaprot, ka dzīvojam pierobežā. Un, lai mēs un mūsu līdzcilvēki varētu izdzīvot šāda konflikta gadījumā, mums pašiem ir jābūt tam savlaicīgi sagatavotiem, valsts un pašvaldības iestādēm savi resursi, privātmāju un daudzdzīvokļu īpašniekiem savi pieejamie resursi, kuri ir jāapkopo un īsā laika posmā jāmāk pielietot. Ārkārtas situācijas gadījumā tas jau būs par vēlu, rezultāts būs bēdīgs. Noder Somijas piemērs. Ir jāspēj māju pagrabus īsā laikā piemērot kā patvērumus, kur cilvēki var paslēpties un atrasties nedēļu. Tas nozīmē, ka pagrabos jābūt nodrošinātam pašam nepieciešamākajam: tualetei, ūdenim, medikamentiem, uzturam, siltumam, neatkarīgam elektroenerģijas avotam. Mums ir šis Somijas piemērs, kas ir pārbaudīts darbībā. Tas nozīmē, ka jauns velosipēds nav jāizdomā, kas diemžēl mūsu daudziem ierēdņiem ir raksturīgi, līdzekļi iztērēti, rezultāts – nulle,” saka V.Griķis.
Atgādinājums: dūmeņi jāpārbauda laikus
Vēl viena brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbības joma ir sabiedrības izglītošana ugunsdrošības jautājumos, ugunsdzēsības aparātu, hidrantu, dažādu uguns aizsardzības, automātikas, zibens aizsardzības sistēmu pārbaudes, apkures ierīču un ventilācijas apsekošana, pārbaudes aktu sastādīšana un citi. Arī profesionālu skursteņslauķu piesaiste.
V.Griķis saka – daudzi iedzīvotāji par vēlu attopas, ka jātīra dūmenis. “Tur tā lieta, ka, beidzoties apkures sezonai, ir jāpārbauda apkures ierīču un dūmvadu drošums, tie ir jāiztīra, ja nepieciešams, jāremontē. Realitātē tā nenotiek, jo negaidīti pēkšņi, sākoties jaunajai apkures sezonai, visa Latvija pamostas un vēlas, lai dūmeņi būtu iztīrīti viena mēneša laikā. Tas fiziski nav iespējams! Nav tik daudz tādu speciālistu. Un tad zvana un saka: glābiet – apkures ierīce nestrādā, dūmenis nevelk, telpās ir dūmi, kāpēc tāda rinda pie skursteņslauķa, visi vainīgi. Bet kur saimnieks bija agrāk? Visu vasaru skursteņslauķi varēja strādāt un varbūt nebija pietiekami noslogoti. Un vasarā arī var drošāk kāpt uz jumta, nevis tad, kad ir sācies lietus, sniegs, apledojums,” saka V.Griķis.
Viņš uzsver – skursteņslauķa darbs ir fiziski smags un ne katram tāds ir pa spēkam, taču pamazām arī šajā profesijā esot vērojama paaudžu maiņa. Palīgā nākot arī jaunās tehnoloģijas.
– Diāna Odumiņa
Uzziņa
Hibrīdkarš ir kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus — sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
Avots: “www.tezaurs.lv”
Biedrība “Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība”
* Ir dibināta 2003.gadā Rīgā.
* Darbības mērķis – apvienot Latvijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un citas ugunsdzēsības/ugunsdrošības organizācijas un juridiskās personas, kuru darbības mērķi ir vērsti uz ugunsdrošības veicināšanu; koordinēt šo organizāciju darbību; turpināt vēsturiski izveidojušās brīvprātīgo ugunsdzēsēju tradīcijas.
* Izpildinstitūcijā darbojas pieci cilvēki, valdes priekšsēdētājs ir Vijārs Griķis.
Avots: “Lursoft”
Uzziņa
Gulbenes novada pašvaldības civilās aizsardzības komisijas sastāvs (saskaņā ar 29.12.2022. novada domes sēdes lēmumu):
* komisijas priekšsēdētājs – Andis Caunītis, novada domes priekšsēdētājs;
* komisijas priekšsēdētāja vietnieks – Arturs Birznieks, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris;
* komisijas sekretāre – Vita Baškere, novada pašvaldības Kancelejas nodaļas kancelejas pārzine;
* komisijas locekļi:
– Valda Gibala-Lesiņa, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa priekšniece;
– Indra Tomiņa, Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja;
– Aija Supe, Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas Madonas sektora galvenā inspektore;
– Aivars Melecis, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Gulbenes nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs;
– Kristaps Dauksts, novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs;
– Jānis Naglis, AS “Sadales tīkls” Austrumu tīklu nodaļas vadītājs;
– Gints Āboliņš, Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs;
– Iveta Zurkova, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centra Gulbenē vadītāja;
– Vladimirs Bistrovs, Zemessardzes 26. kājnieku bataljona komandieris;
– Sigita Drubiņa, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Gulbenes struktūrvienības galvenā ārste;
– Vijārs Griķis, biedrības “Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības” valdes priekšsēdētājs;
– Jana Igaviņa, novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste;
– Pēteris Drozdovs, Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos.
Avots: Gulbenes novada dome
