Rankas ģimenes ārstes Baibas Baķes lielākais balsts un ieguvums ir ārsta palīdze Maija CirceneRankas pagastā darbu sākusi ģimenes ārste Baiba Baķe, notiek pacientu pārreģistrēšanās pie ģimenes ārstes. “2.janvārī esam pārreģistrējuši 102 pacientus. Tie ir vietējie cilvēki – pamatā Rankā, Rēveļos. Nedaudz interesējas no Cesvaines puses, jo tur ģimenes ārste ir devusies mūžībā,” saka B.Baķe.
Ģimenes ārste spriež, ka maksimums viņas praksē varētu būt aptuveni 1500 pacientu. No Nacionālā veselības dienesta puses ārstei 9 mēnešu laikā jāsavāc 600 pacienti, lai dienests turpinātu līgumu.
“Kad sākumā paskatījos, cik Gulbenes novadā ģimenes ārstiem ir pacientu, tad man likās – ko es te darīšu, kam es te darbu ņemšu nost? Pēc tam gan mani nomierināja, ka ir, kuriem jābrauc pie ģimenes ārsta 20 vai 30 kilometri, tas būs iemesls, kāpēc tie vietējie nāks,” saka B.Baķe. Un nāk gan vietējie, gan arī ukraiņi, kuri dzīvo Rankā. Par to pārliecinājās arī “Dzirkstele” – dienu pirms prakses atvēršanas pēc palīdzības pie ārstes vērsās kāda ukraiņu sieviete ar bērnu.
Pietrūka klusuma un savas dzīves
Doties no Jelgavas, kur pirms tam B.Baķei bija prakse, dzīvot uz laukiem – tā tomēr ir kardināla izšķiršanās, bet ārste ar izdarīto izvēli ir apmierināta.
“Man mamma 55 gados gatavoja runu, kad viņa gāja pensijā. Viņa bija skolotāja. Es 55 gados paspēju sākt kaut ko pilnīgi jaunu. Domāju, ka ir labi. Pirms tam biju ģimenes ārste Jelgavā, tagad dzīvoju Jaunpiebalgā un strādāju Rankā. Sākumā es atnācu uz laukiem, un tad Ranka atnāca pie manis. Atnācu uz laukiem, jo pilsētai, īpaši lielai, ir savi mīnusi. Prakse Jelgavā man noteikti bija trīs reizes par lielu, līdz ar to tikpat atbilstoši lielā mērā man pietrūka klusuma un savas dzīves. Tas bija iemesls, kāpēc ar vīru pārvācāmies uz laukiem. Sākotnēji tā doma bija tāda, ka pat domāt negribēju par medicīnu. Biju gatava puķu veikalā strādāt. Bet tad dēls smējās, ka pazīst mani visilgāk. Viņš teica, ka jau pēc diviem mēnešiem sākšu dīdīties un meklēt kādu, ko ārstēt. Visi pārējie teica, ka tam būs vajadzīgs aptuveni pusgads. Bet sanāca tā, ka pēc pusotra mēneša sarunāju, ka varēšu te nākt un strādāt. Patīk man būt kontaktā ar pacientu un mēģināt viņam palīdzēt,” atzīst ārste.
Vietējie īsti līdz galam nespēj noticēt
Darbu Rankā B.Baķe uzsākusi, sadarbojoties ar pašvaldību. “Pašvaldība ir ļoti pretimnākoša – nobruģēja doktorāta pagalmu, uztaisīja uzbrauktuvi. Šī man ir jauna pieredze, jo līdz šim nebiju strādājusi sadarbībā ar pašvaldību. Pirms tam viss bija privātā kārtā – ja kaut ko vajag, sarunā, noslēdz līgumu un ir. Tagad birokrātija lielāka, ilgāks process,” stāsta B.Baķe un uzsver, ka viņas lielākais balsts un ieguvums ir ārsta palīdze Maija Circene, kura ilgus gadus strādāja Rankas feldšeru-vecmāšu punktā.
“Vietējie ir priecīgi – patīkamas pārmaiņas. Mums tagad ir gan aptieka, gan ārsts. Astoņus gadus te nebija ģimenes ārsta. Bija, kas braukāja. Tad atbrauca, tad atkal ne. Es viena pati strādāju,” stāsta M.Circene.
Vietējie vēl īsti līdz galam nav noticējuši, ka tagad Rankā ir pašiem savs ģimenes ārsts. “Dzirdu, ka cilvēki runā: bet vai tad neaizmuks? Viņi tiešām netic. Nāk un man jautā: jūs te visu laiku būsiet? Un katru dienu te kāds būs? Atbildu: jā, katru dienu būs,” smaida B.Baķe.
Pacienti reizēm vēlas visu atrisināt attālināti
B.Baķe ar saviem pacientiem komunicē ne tikai klātienē, bet arī “Facebook” un “WhatsApp”. “Facebook” izveidots Rankas doktorāta profils, kur ir informācija par aktualitātēm. “Man liekas, ka ir muļķīgi šajos laikos to neizmantot,” saka ārste un tajā pašā laikā piebilst, ka pacienti reizēm vēlas visu atrisināt attālināti. “Es viņus tomēr gribu arī redzēt. Vienmēr saku – šī vieta nav interneta veikals. Tas nav tā, ka pacients pats izdomās, ko viņam vajag. Pēc tam vienmēr vainīgs būs ārsts, nevis “māte gūgle”. Ja pacients izvēlas ārstēties ar “gūgles” palīdzību vai vēl citādi, tā ir viņa paša atbildība, bet neiesaistiet tajā mani!” uzsver B.Baķe.
Viņa nevienam neliedz sava mobilā tālruņa numuru – ja varēs, vienmēr pacels un atbildēs. “Bet cilvēkiem nav tiesību dusmoties, ja es neatbildu brīvdienās. Uzskatu, ka ārstam arī jābūt brīvdienām. Ja pacienti vēlas, lai darbdienās viņiem ir normāls dakteris, tad tas ir jārespektē,” uzskata B.Baķe.
Higiēna, kustības, svaigs gaiss
Ārsta palīdze M.Circene uz vietas praksē, ja nepieciešams, paņem asins analīzes, var uztaisīt kardiogrammu, uzlikt sistēmu, veikt injekcijas, uzlikt arī šuves un izskalot ausis. Šuves gan bieži nenākas likt, bet gadās, ka cilvēki savainojas tieši ar zāģi. Kas attiecas uz traumām ziemā, tad šobrīd ir mierīgi. Šobrīd aktuālas ir vīrusu saslimšanas, arī gripa, Covid-19.
“Kas attiecas uz vakcināciju pret gripu, tad vakcīnu, arī maksas, vairs nav. Bet es neiesaku vakcinēties epidēmijas laikā. Vislabāk to darīt tomēr oktobrī. Jau kuru gadu notiek tā, ka novembrī beidzas gripas vakcīnas. Vakcinēsim te arī pret Covid-19. Vairs ne tādā apmērā, kā tas bija, bet vienu reizi mēnesī mēs noteikti vakcinēsim. Mana pārliecība nav simtprocentīgi tāda, ka vakcinēties noteikti vajag tagad katru gadu, bet es tomēr mēģinu pieturēties pie tā, ka nekas kaitīgs tas nav. Visām diversiju tēmām un pasaules sazvērestībām – nē!” saka B.Baķe.
Viņa ir tas ārsts, kuram saistībā ar vakcināciju patīk vairāk princips, ka tā ir cilvēka brīva griba. “Man bija pacienti, kas uzrakstīja atteikumus, ka viņi nevakcinē bērnus, jaundzimušos, un tā ir viņu pilnīga atbildība. Es varu tam nepiekrist, bet man tas ir jāpieņem. Ja runājam par Covid-19 ceturto vakcīnu, man liekas, ka mēs tam pievēršam par daudz uzmanības. “Ķidājam” šos jautājumus. Man nav sliktas pieredzes ar vakcināciju. Manā iepriekšējā praksē Jelgavā tuvu pie 80 procentiem pacientu bija vakcinēti. Man nav neviena precedenta, kur es varētu teikt, ka tiešām reāli vakcīna būtu izdarījusi kaut ko sliktu,” stāsta ārste.
Viņa arī atgādina, lai ziemā pasargātu sevi no saslimšanas ar dažādiem vīrusiem, gripu, svarīgs ir labs miegs, veselīga nervu sistēma, higiēna, kustības, svaigs gaiss, kas ir būtisks veselības stiprināšanai un uzlabošanai. “Reizēm cilvēks aptiekā ieiet daudzas reizes vairāk, nekā iziet ārā pastaigāties uz stundu vai divām dienā. Un sporta zāle to nevar kompensēt, jo tur nav svaiga gaisa,” uzsver ārste.
– Inita Savicka
