Zvaigznes dienā Stāmerienas pilī tika atklāta kārtējā izstāde, kuras iniciators un veidotājs ir Edžus Vējiņš. Viņa rīcībā bija nonākušas Jāņa Gurtiņa fotofilmas, kurās iemūžināta cilvēku dzīve un notikumi tuvākā un tālākā Stāmerienas, Beļavas apkaimē septiņdesmitajos gados.
“Šī izstāde radās pati no sevis un visai negaidīti. Kā jau mūsdienās tas notiek, viens liels zemnieks nopirka zemi Naglenes pusē ar nelielu ēku piedevām. Saistībā ar citu fotoprojektu man bija atļauja fotografēt šajā īpašumā, un tā es netīšām uzdūros padomju laika fotofilmiņu kolekcijai. “Gravnieku” mājā bija saglabājušās 1040 fotofilmas, kas ataino laika posmu no 1967. līdz 1981.gadam. Īpašnieks atdeva šīs filmiņas, un pēc rūpīgas izpētes no tām tad arī tika izveidota izstādes kolekcija,” “Dzirkstelei” stāsta E.Vējiņš.
Kā izrādījās, fotogrāfs bijis vietējais iedzīvotājs Jānis Gurtiņš. Viņu atcerējās Beļavas pagasta Naglenes iedzīvotāja Ināra Pokule (83), kura zināja teikt, ka Jānis bijis vietējā kolhoza mežsargs. Fotografēt viņš devies gan kājām, gan ar motociklu ar blakusvāģi, gan zirga mugurā. Viņš pratis savienot savu pamata darbu ar fotografēšanu un allaž bijis klāt visur, kur vien apkaimē bijusi kāda darīšana. Savās fotogrāfiju izpausmēs viņš bijis īsts fotoreportieris. Viņu interesējis katrs dzīves notikums. Nekādu inscenējumu vai augstās mākslas izpausmes, tomēr fotogrāfijās dokumentētajai dzīves patiesībai piemīt arī mākslinieciska vērtība.
“Šī ir tāda aizgājušo laiku dokumentāla liecība, kura ir pelnījusi, lai to redzēt pēc iespējas vairāk cilvēku. Šobrīd mēs laikam vēl līdz galam nenovērtējam to un izturamies pret to diezgan rezervēti, taču cilvēku dzīvesveids, kas atspoguļots šajās fotogrāfijās, būs paliekoša vērtība nākamajām paaudzēm. J.Gurtiņš “padsmit” gadus ir nesavtīgi kalpojis vietējai sabiedrībai, savu dzīvi pakļaujot vietējai kopienai un interesēm. Fotogrāfijas uzņemtas gan tuvākā, gan tālākā apkārtnē. Noteikti jau bija tā, ka brauca visur, kur viņu aicināja. Manuprāt, Jānis ir bijis klāt visos nopietnos notikumos, un sapratu, ka viņš ir pelnījis, lai viņa darbs tiktu novērtēts. Risinājums tam bija šīs izstādes tapšana. Es teiktu, ka tas bija mans morāls pienākums, lai šā cilvēka darbs netiktu aizmirsts. Un kur gan labāk to realizēt kā Stāmerienas pilī! Paldies Edītei Siļķēnai par pretimnākšanu, un izstādi tagad var baudīt katrs interesents. Jāteic, ka pirmā nelielā izstādes daļa jau tika parādīta vasarā manas mājas pagalmā, un naglenieši un beļavieši atpazina teju vai visus cilvēku, kas redzami fotogrāfijās. Bet tas jau nav svarīgākais, domāju, ka galvenais ir tā mākslinieciskā vērtība un tas, ka tagad to var vērot ikviens pils apmeklētājs,” uzsver E.Vējiņš.
Viņš ir ne tikai šīs izstādes iniciators un veidotājs, bet arī finansētājs. Tika izvēlēta fotogrāfiju apstrādes un drukas firma, kurā, kā uzsver pats izstādes kurators, spēj saprast gan uzņemto fotogrāfiju, gan klienta vēlmes. Tāpēc arī sasniegts labākais, ko šoreiz varēja gaidīt.
Savukārt Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna “Dzirkstelei” uzsver, ka pils ar savu darbību vēlas piesaistīt ne tikai profesionālo mākslu, bet arī vietējo cilvēku veikumu, kas šoreiz nepārprotami atbilda tās interesēm. “Jānis Gurtiņš bija no Naglenes, kas pietuvināta mūsu Stāmerienai, līdz ar to ne tikai mūsu vietējais iedzīvotājs, kura fotogrāfijas sniedz vispārēju ieskatu tā laika notikumos, bet arī laikabiedrs daudziem mūsu līdzpilsoņiem. Viņa to laiku ikdienas redzējums atspoguļots gandrīz 40 fotogrāfijās, kuras skatāmas Stāmerienas pilī līdz pat vasarai,” piebilst E.Siļķēna.
– Gatis Bogdanovs
