Decembra beigās un janvāra sākumā Gulbenē bijušas vairākas aktivitātes, kas saistītas ar Dzīvnieku aizsardzības likuma prasību izpildi. “Dzirkstele” to uzzināja Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepaiņu draugu klubs”.
Janvāra pirmajās dienās gulbenieši no Brīvības ielas ziņojuši pašvaldības policijai par stirnu, kura ienākusi kādas ģimenes mājas iežogotajā teritorijā un negājusi projām. Policisti sākumā aizgaiņājuši dzīvnieku. Tas devies projām, tomēr vēlāk atgriezās atpakaļ. Ēdis zem ābelēm sasalušus ābolus.
Ieraugot tuvumā cilvēku, sākumā stirna vēl varējusi pamukt projām, bet tad kādā dienā iedzīvotāji novērojuši, ka dzīvnieks vairs nespēj piecelties kājās. Atkal tika ziņots pašvaldības policijai, un situāciju skaidrot sāka arī Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepaiņu draugu klubs”.
Ja traumas ir neārstējamas, lemj iemidzināt
Stirna ievīstīta segā un atvesta uz drošu, siltu pajumti. Biedrības vadītāja Ira Žeigure “Dzirkstelei” saka – kopš 9.janvāra stirna ir biedrības aprūpē. Dzīvnieks esot ļoti novārdzis un tiek ārstēts. Veterinārārsts ir konstatējis, ka, visticamāk, stirnu kaut kad ir notriekusi automašīna, tāpēc dzīvniekam radušās neiroloģiskas problēmas. Vienu pakaļkāju stirna pie zemes liek saudzīgāk.
Joprojām dzīvnieks pats nevar piecelties kājās, ja cilvēks nepalīdz to izdarīt, taču svarīga ir atrašanās siltumā un aprūpē. Stirna tagad ir sākusi patstāvīgi dzert ūdeni. Sākumā viņu dzirdinājusi Ira. Pagaidām nav prognožu, vai aptuveni divus gadus vecais dzīvnieks izdzīvos.
Ja tomēr ārstēšana būs efektīva, netiekot plānots stirniņu palaist atpakaļ savvaļā, jo viņa ir traumēta, neveikla un arī būs jau paspējusi pierast pie cilvēka. Jau sarunāta lauku sēta, kur iežogotā teritorijā šī stirna varētu mitināties pēc atlabšanas. Protams, tādā gadījumā cilvēks par šo dzīvnieku turpinās rūpēties visu mūžu. Tomēr pagaidām, kā uzsver Ira, par to domāt vēl ir pāragri. Laiks rādīs, kā būs ar dzīvnieka veselību.
Biedrības vadītāja arī piebilst, ka stirniņa tiek aprūpēta, jo nebija redzamu dzīvībai bīstamu traumu. Ja būtu bijuši nopietni ķermeņa bojājumi, visticamāk, tiktu pieņemts lēmums par eitanāziju. Ira atceras kādu citu gadījumu ar slima stirnas mazuļa glābšanu ziemā. Toreiz dzīvnieciņam putni jau bija izknābājuši sānus un spīdēja ribas. Nedēļu dzīvnieks ārstēts, taču nav sekmējies, tāpēc pieņemts lēmums par iemidzināšanu.
Policisti noķer cekuldūkuri, kas tagad Tukumā
Decembra otrajā pusē biedrības rokās bija nonācis savvaļas putns – cekuldūkuris. Ira stāsta: “Šo putnu pašvaldības policija dabūja rokā Lazdu ielā kādas dzīvojamās mājas kāpņu telpā. Tas notika, kad ārā bija lielie mīnusi. Bija auksti. Putnu pēc tam atveda man.”
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītāja sākumā mēģinājusi pati barot šo putnu, tomēr telefoniski sazinājusies arī ar Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrību “Drauga spārns” Tukumā. Vienojušies, ka tur pieņems šo putnu. Ira nopirkusi cekuldūkurim biļeti, lai drošā iesaiņojumā putns satiksmes autobusā 17.decembrī ceļotu uz savu jauno patversmes vietu. Tagad putns dzīvojot tur.
Biedrība organizēja suņu un kaķu sterilizāciju
Pagājušā gada nogalē biedrība sadarbībā ar pašvaldību un tās sociālo dienestu rīkoja atbalsta akciju trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuri tur suņus un kaķus. Tika piedāvāta iespēja pašiem vest savus dzīvniekus pie konkrēta veterinārārsta, kur notika suņu un kaķu sterilizācija par brīvu. Ira saka – atsaucība bija. Viņa arī skaidro, ka šāda akcija bija un arī turpmāk būs nepieciešama, lai Gulbenē mazinātos šo dzīvnieku nekontrolēta vairošanās un klaiņošana.
– Diāna Odumiņa
Uzziņa
* Ievainotam vai slimam dzīvniekam sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pieaicinot praktizējošu veterinārārstu.
* Jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai.
* Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.
* Pieradinātu un dzīvei savvaļā nepielāgotu savvaļas dzīvnieku aizliegts izlaist brīvā dabā.
* Savvaļas sugas dzīvnieku īpašniekam (turētājam) nepieciešams normatīvajos aktos paredzēts dokuments par katra dzīvnieka izcelsmi (likumīgu iegūšanu).
* Savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieka (turētāja) pienākums ir radīt katras sugas dzīvniekiem to dabiskajai videi tuvinātus apstākļus un nodrošināt katras sugas dzīvnieku fizioloģisko un zoopsiholoģisko vajadzību apmierināšanu.
Avots: Dzīvnieku aizsardzības likums
