Makšķerēšanai, tāpat kā jebkuram trakumam, ir sava loģika – reiz esot teicis slavenais angļu dzejnieks un dramaturgs Viljams Šekspīrs. Tirzmalietim Guntim Mežulim (46) piemīt šis visnotaļ pozitīvais makšķernieka dullums. Pareizāk sakot, viņš ir aizrāvies ar fīdermakšķerēšanu (no angļu valodas – “feeder”), kas nozīmē makšķerēt, precīzi piebarojot zivis.
“Tā nav tāda nodarbe, kur pietiek mašīnas bagāžniekā iemest zvejas rīkus, doties pie ūdeņiem un viss notiek. Vajadzīga ļoti nopietna iepriekšēja gatavošanās. Tas ir sporta veids, kas prasa finansējumu. Tas nav lēts prieks. Aprīkojums ir jāpērk no augstākiem plauktiem. Fīdermakšķerēšanai vistuvāk līdzinās gruntsmakšķerēšana,” viņš stāsta “Dzirkstelei”.
Runa patiešām ir par sportu. Nav arī mērķis noķertās zivis paturēt. Tās parasti visas pēc sacensībām tiek ielaistas atpakaļ ūdenskrātuvē.
Aizrāvies pats un aizrauj līdzi citus
Pirms gada Guntis atgriezies dzimtajā pagastā, saimnieko vecāku mājās, strādā SIA “Dimdiņi” Lizuma pagastā un pamazām pulcina ap sevi citus makšķerēšanas entuziastus, kam tā ir sirdslieta kopš bērnības gadiem tāpat kā Guntim.
“Es gadus 20 biju pazudis no Tirzas pagasta. Dzīvoju Bauskas pusē, Vecumnieku novadā. Jau tur sāku piedalīties Mālpilī organizētajās sporta makšķerēšanas sacensībās. Latvijā fīdermakšķerēšana ir ļoti populāra. Notiek dažāda līmeņa sacensības. Es piederu amatieriem šajā sporta veidā,” stāsta Guntis.
Bērnību viņš pavadījis, makšķerēdams Tirzas upē. Šīs atmiņas viņam nedod mieru. Atgriežoties dzimtajā pusē, Guntis sācis meklēt domubiedrus. Sazināties ar citiem entuziastiem vispirms palīdzējusi Tirzas bibliotekāre Agrita Petrovska. Tad sekoja komunikācija sociālajos tīklos, izveidota sava “WhatsApp” grupa. To, cik svarīgi ir veidot personiskos kontaktus, Guntis sevišķi akcentē.
Viņš lūkojis apkārtnē, kur te varētu sarīkot fīdermakšķerēšanas sacensības. “Makšķerēšanai jānotiek no krasta. Aprīkojums ir fīderkrēsls vai platforma. Makšķernieki neatrodas cits citam blakus, tā ka parastā dīķī šādas sacensības nemaz nevar noorganizēt,” skaidro Guntis.
Pirmo tuvumā viņš novērtēja Āžu HES ūdenskrātuvi un ar elektrostacijas saimnieku Andri Eglīti vienojies par sacensību rīkošanu, un pagājušā gada 13.augustā notika sacensības. Bija 32 dalībnieki. “Pašvaldība atbalstīja – iedeva kausus, uzņēmēji atbalstīja,” stāsta Guntis.
Par palīgiem organizatoriskajos jautājumos Guntim esot kļuvuši Kristaps Kuzmenko, Zintis Rakulis, Ieva Sokirka, Justīne Skudra un citi entuziasti. “Viņi visi ir jauni. Iepriekš pazinu tikai viņu vecākus,” atzīstas Guntis.
Pērn šī komanda noorganizējusi vēl otras fīdermakšķerēšanas sacensības – Galgauskas HES ūdenskrātuvē, bet pirms tam bijusi pašu rīkota talka. Sakoptas potenciālās sacensību norises/makšķerēšanas vietas. Protams, bijusi arī zivju zupas vārīšana uz dzīvās uguns, pēc tam baudīšana. Pagājušā gada 15.oktobrī notika fīdermakšķerēšanas sacensības SIA “Galgauskas HES” ūdenskrātuvē. Bija 31 dalībnieks.
Sporta veids, kuram vajag arī skatītājus
Guntis priecājas, ka Kristaps, kurš ir viens no jauniešiem, kuru viņš ir pievērsis fīdermakšķerēšanai, ir gatavs startēt augstāka līmeņa sacensībās un jau ir sarūpējis sev makšķerēšanas inventāru par 2000 eiro. Dārgi makšķerkāti ir viegli, bet tas šajā sporta veidā ir sevišķi svarīgi.
Aprīkojums ir ļoti svarīgs, taču aprīkojums vien zivi neķer – uzsver Guntis. “Zivi ķer ēsma un makšķernieka meistarība. Aprīkojums var būt lētāks – dārgāks. Viens makšķerkāts var maksāt 50 eiro vai 400–500 eiro. Funkcija/izpilde šim kātam ir viena un tā pati, tikai, cik precīzi, cik ātri, cik labi, cik piemēroti apstākļiem un ūdenstilpei makšķernieks rīkojas. Ir jāsaprot, ka visām ūdenstilpēm, visu zivju ķeršanai nederēs viena makšķere. Svarīgi ir arī tas, kā sacensību brīdī kopā saliekas visi faktori, tostarp veiksme arī ļoti daudz ko dod,” viņš stāsta.
Ja agrāk makšķernieki mācījās cits no cita un no personiskās pieredzes, tagad daudzus gudrus padomus var atrast internetā, saka Guntis. Viņa sapnis ir, lai fīdermakšķerēšanas popularitāte Gulbenes novadā turpinātu palielināties. Viņaprāt, tas ir sporta veids, kurā vieni var piedalīties, bet citi būt skatītāji. Varbūt pēc tam rodas interese vēlāk arī piedalīties sacensībās. “Varbūt kādā slēpjas nākamais čempions,” saka Guntis.
Fīdermakšķerēšanas sacensības parasti notiek sešas stundas, ar kurām pilnīgi pietiekot. Bet mēdzot būt arī tādas sacensības, kuras turpinās diennakti vai, piemēram, Mālpilī notiek visu nakti. “Tā nakts cope ir svarīga. Agrā rīta cope, kad to krējumu var nosmelt – ir vai nav,” stāsta Guntis.
Par īpašībām, kuras cilvēkā veido šis sporta veids, viņš saka, ka tā ir precizitāte, izturība. Ātri vien katrs makšķernieks saprotot, ka ir jātrenē roka. Runa ir par precīziem metieniem tuvāk vai tālāk. Un runa ir par biežu makšķeres vilkšanu ārā no ūdens. Makšķernieks nesēž un negaida, bet visu laiku intensīvi strādā. “Protams, svarīga ir laba redze, intuīcija un saprašana,” smaidot saka Guntis un piebilst – fīdermakšķerēšana ir smags darbs un prasa piepūli. “Svarīgi ir treniņi,” viņš skaidro.
– Diāna Odumiņa
Uzziņa
* Arī šogad 15.jūlijā tiek plānotas fīdermakšķerēšanas sacensības SIA “Āžu HES” ūdenskrātuvē, bet 16.septembrī – SIA “Galgauskas dzirnavu HES” ūdenskrātuvē. Guntis Mežulis saka – tās būs vēl nozīmīgākas un plašākas par 2022.gadā rīkotajām, jo notiks sadarbībā ar Rīgas biedrību “Ar makšķeri”.
* Augustā (datums vēl tiks precizēts) tiek plānotas pludiņmakšķerēšanas sacensības bērniem kopā ar vecākiem (precizēta informācija vēl sekos) Tirzas skolas dīķī.
