Vitamīnu oāze uz manas palodzes – tādu es biju iedomājusies savu mikrozaļumu audzēšanas eksperimentu. Mikrozaļumi man garšo. Citkārt tos iegādājos no vietējiem audzētājiem, bet šogad tādas iespējas vairs nav, tāpēc pie audzēšanas ķēros pati. Viss gan izrādījās sarežģītāk, nekā sākumā likās, un mikrozaļumi neizauga tik skaisti kā reklāmas bildītēs žurnālos un internetā.
Mikrozaļumu audzēšanai nepieciešamas speciālas sēklas, nevis tās, ko sējam dārzā. Dārza preču veikalā tādas var nopirkt. Jau pērkot redīsus un pikanto maisījumu, pārdevēja dalījās savā neveiksmīgajā pieredzē – nekas neesot izaudzis. Viņa gan vainoja nepiemēroto temperatūru telpās. Ieteica iegādāties speciālu audzēšanas aparātu, kas maksāja ap desmit eiro.
Telpas mūsmājās ir siltas – vidēji 21-22 grādi, tādēļ no papildu ekstras jeb aparāta atteicos un nopirku vien paciņas ar sēklām, kas izmaksāja nepilnus divus eiro. Jau zināju, ka mūsmājās iecienītākie ir tieši redīsi un zirņi, tādēļ audzēt izvēlējos tieši tos.
Kādu trauku izvēlēties?
Sēklas ir, bet ko tālāk? Vai tās jāmazgā un jāmērcē? Kāds trauks piemērots – stikla vai plastmasas? Vai labāks būs caurspīdīgs vai tomēr gaismu necaurlaidīgs trauks? Jautājumu un neskaidrību izrādījās vairāk, nekā sākumā domāju, tādēļ pēc padoma vērsos pie mikrozaļumu audzētājas Irinas Čžou, kura to dara jau trīs gadus.
“Vai sēklas pirms tam jāmērcē? Atkarīgs no sēklām. Zirņi un saulespuķu sēklas noteikti jāpatur ūdenī. Ilgums atkarīgs no sēklu kvalitātes. Var pietikt ar divām stundām, bet citām sēklām vajadzīgas 12 stundas. Nav obligāti jāizmanto stikla trauks, var lietot plastmasas. No trauka caurspīdīguma nav atkarīgs rezultāts. Es lietoju gan caurspīdīgus, gan necaurspīdīgus,” stāsta Irina.
Labāk sēt zemē
Par ieteikumu diedzēt uz salvetes Irina ir skeptiska. “Protams, var sēt uz slapjas salvetes vai uz dvieļa, bet visus organismam svarīgos minerālus zaļumi saņem tikai no zemes, tāpēc es izmantoju tikai zemi, lai nevajadzētu pievienot ķīmiskus mēslojumus,” teic Irina.
Ja istabā ir zema temperatūra, tad labāk pēc sēšanas pārlikt trauciņu ar plēvi, lai sēkliņas jūtas silti kā zemē. Ja telpā ir no 18 līdz 21 grādam, tad to darīt nav nepieciešams. Sēklas jāliek virs zemes, nevis jāsēj zemē. Aplaista ar ūdeni un uz trim dienām noliek tumšā vietā. Dīgšanas laikā gaisma nav svarīga un kastīti var turēt, piemēram, uz skapja. Katru dienu gan jāpārbauda, vai zeme ir mitra, ja nav, jāaplej.
Parādoties pirmajiem asniņiem, kastīte jānovieto gaišā vietā, piemēram, uz palodzes. “Zaļumiem vajag ļoti daudz gaismas. Rudens, ziemas, pavasara periodā diezgan grūti izaudzēt zaļumus pat uz palodzes, jo gaismas dienas laikā ir maz. Ja nav vajadzīgs perfekts rezultāts, tad to var mēģināt darīt,” teic Irina. Ja apgaismojuma būs par maz, mikrozaļumi izstīdzēs un nīkuļos.
Gaismas par maz
Sēkliņas nevajadzētu likt pārāk tuvu citu citai vai pat virsū, jo var rasties pelējums. “Maziņās saknītes var izskatīties kā pelējums, bet atšķirībā no pelējuma saknes ir pūkainākas. Pelējums ir līdzīgs zirnekļa tīkliņam. Saknes ir uz vesela auga, bet pelējums parasti uz sabojāta,” stāsta Irina.
Mikrozaļumi izaug piecu līdz četrpadsmit dienu laikā. Ēšanai dīgsti ir gatavi tad, kad tiem atveras pirmās divas dīgļlapas un augs sasniedz sešu līdz septiņu centimetru garumu. Secinājums – izaudzēt pats var, tomēr ir ļoti daudz sīku nianšu, kas jāievēro, lai rezultāts vispār būtu vai būtu labs. Piemēram, profesionāli mikrozaļumu audzētāji izmanto lampas, lai gaismas būtu vairāk, arī laista ar laboratorijā pārbaudītu ūdeni un diedzējamās sēklas izvēlas īpaši rūpīgi.
– Agita Bērziņa
Kas ir vērtīgs sēklu un graudu dīgstos?
Ērika Pētersone, “Mēness aptiekas” farmaceite:
“Noteikti ikdienas ēdienkartē vērts ieviest arī dīgstus, jo diedzētas sēklas, graudi to lieliski papildina, kā arī sniegs mums tik ļoti nepieciešamo enerģiju, vitamīnus – var ēst gan bērni, gan pieaugušie. Spēcinošais zaļums, svaigā dīgstu garša un aromāts mūs lieliski uzmundrina, dīgstu dzīvības enerģija pozitīvi uzlādē un dod spēku ziemā, agrā pavasarī, kad līdz jaunajai ražai dārzā vēl tālu.
Diedzētas sēklas un graudi satur veselībai svarīgas, vērtīgas vielas kā ēteriskās eļļas, bioloģiski aktīvus savienojumus – fitoncīdus, beta karotīnu u.c. Tāpat dīgsti satur A, C, D vitamīnu un B grupas vitamīnus, dažādus mikroelementus – kāliju, dzelzi, fosforu, cinku, magniju, kalciju, mangānu, olbaltumvielas, balastvielas.
Ja diedzēšanas procesā sēklām ir par vēsu, tās var sākt pelēt. Šī iemesla dēļ pirms ēšanas sēklas un graudi vienmēr jāpasmaržo – aromātam jābūt svaigam.
Jaunie dīgsti veicina gremošanas procesus, novērš vēdera smaguma sajūtu. Lietoti kopā ar gaļas ēdieniem, dīgsti veicina dzelzs uzsūkšanos. Lielākā vērtība ir aptuveni divus milimetrus garos dīgstos, kuriem nav saknītes. Tātad – svarīgi sēklas un graudus diedzēt tādā daudzumā, lai apēstu tuvākajās dienās.
Jāatceras, ka dīgsti ir papildinājums sabalansētām maltītēm, tie neaizstās zāles vai citus aptiekas produktus, ja tos jums ieteicis ārsts un tie nepieciešami jūsu veselībai.”
Veiksme
Redīsus un pikanto dīgstu miksli izdevās ļoti veiksmīgi izaudzēt. Lai arī likās, ka tos skar pelējums, tas netraucēja zaļumiem izaugt tik lieliem, lai varētu griezt un pievienot ēdienam. Sēkliņas biju sasējusi pārlieku tuvu citu citai, tādēļ zaļumi auga nevienmērīgi. Laikus tos neaplaistot, vienas nakts laikā saplaka. Sabijos, ka viss audzētais vējā, tomēr tā nebija – saņemot tik ļoti vajadzīgo ūdens devu, dīgsti atžirga. Atšķirībā no profesionāļu audzētajām mikrozaļumu kastītēm manējā neizskatījās pievilcīgi, tomēr garšu tas nemainīja, tāpat kā vērtīgās vielas tajās.
Neveiksme
Diemžēl zirņu dīgstus neizdevās izaudzēt. Mēģināju pat divas reizes. Uzklausot ieteikumus, pirmos diedzēju uz biezas salvešu kārtas. Salvetes pirms klāšanas traukā samitrināju un tad izkārtoju zirņus. Zaļumus tā arī neieguvu, un zirņi sapelēja – uz tiem sāka veidoties pelējuma pūciņa. Iespējams, pie vainas ieteikums pirmajās dienās dīgstiem pārklāt plēvi. Otrreiz zirņus stādīju zemē. Lai arī pelējums šoreiz neskāra un arī plēvi pa virsu neklāju, nav rezultāta, ar ko lielīties. Daži zirņi izdīga, bet ne tik lieli, lai tos varētu ēst. Process notiek ļoti lēni, un līdz raksta publicēšanas dienai pie ēdamiem zaļumiem vēl nebiju tikusi. Iespējams, dabīgās gaismas vēl ir par maz.
