Gulbenes novada stādu un dārzeņu audzētāji, gatavojoties jaunajai sezonai, “Dzirkstelei” atzīst, ka šajā sezonā pircējiem jārēķinās – stādi būs dārgāki, kā arī prognozē pirktspējas kritumu. Jolanta Apsīte no Kalnienas vairāk pievērsusies tieši dažādu puķu audzēšanai, un viņa uzsver, ņemot vērā to, ka malkai, kūdrai, sēklām, elektrībai maksa palielinājusies, stādi būs dārgāki. “Par cik būs dārgāki stādi, grūti spriest. Vēl nav rēķināts. Bet domāju, ka tirgotāji kaut kā sabalansēs kopīgi,” saka J.Apsīte.
Sezonu pārliek uz vēlāku laiku
Ņemot vērā kurināmā izmaksas, stādu audzētāja Tatjana Ābeltiņa no Beļavas pagasta, sezonu sāks mēnesi vēlāk, tas savukārt ietekmēs piedāvājuma klāstu. Tajā pašā laikā gan viņa sola, ka jebkurā gadījumā stādu piedāvājums būs daudzveidīgs. “Arī citi stādu audzētāji ir pārlikuši sezonu uz vēlāku laiku, lai nebūtu lielās izmaksas par kurināšanu. Es kurinu ar granulām, un granulām cena ir augusi trīskārt. Kūdrai, podiņiem cena pacelta divtik. Stādi būs dārgāki, jo nav jau variantu,” saka T.Ābeltiņa. Viņa paredz, ka šī sezona stādu audzētājiem būs gana smaga, jo ikviens apzinās, ka pirktspēja nebūs tāda, kā bija iepriekš.
Lai gan stādu cenas būs lielākas, J.Apsīte ir pārliecināta, ka puķes pirks vienmēr. “Kā pavasaris pienāks un uzspīdēs saule, tā viss – sirds un maki atveras. Bet, domāju, ļoti skatīsies. Rēķini jau nekur nepazudīs. Varbūt kombinēs paši, ko likt podos. Mūsu saimniecībā iekarināmos podus taisa maz, jo cilvēki pērk mazos stādus. Paši pēc tam stāda savos podos. Gan jau samtenes un leduspuķes, mazie stādiņi – lauvmutītes, asteres, arī viengadīgas graudzālītes ies. Kāda dāma būs pa ziemu saglābusi pelargonijas, un tad tik atliks pielikt klāt ko nokarenu. Cilvēki ļoti piedomās. Plus “māte gūgle” daudz ko tagad māca. Sēklu veikalā jau ievēroju, ka cilvēki pērk puķu un dārzeņu sēklas. Tātad daudzi audzēs paši,” spriež J.Apsīte. Pašlaik viņas saimniecībā jau “kāpj” podos atraitnītes, tiek sēta paprika.
Cilvēki paši cenšas audzēt stādus
Daina Apša no Stāmerienas pagasta, kura audzē papriku, gurķu, kabaču, tomātu stādus, arī lēnām jau sāk rosīties, bet darbīgākais laiks sagaidāms marta vidū. Arī viņa nenoliedz, ka cenas stādiem šogad būs lielākas.
“Jādara tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva. Droši vien, ka arī man stādu cena būs nedaudz lielāka, bet atbilstoši pirktspējai. Daži centi būs klāt par stādu. Jāsaprot, ka lauku cilvēkam nav tādas rocības. Bet veikalā kūdra maksā tik, cik maksā, ja pašam sava malka, tad vēl kaut kā var izlīdzināt. Dārzeņu sēklas gan pērku, gan ievācu pati, un sēklas ir padārgas. Es nebraucu uz tirgu, bet piedāvāju stādus iegādāties pie sevis mājās, līdz ar to stādi būs salīdzinoši lētāki nekā tirgū. Ja dodas uz tirgu, jārēķinās vēl ar degvielas izmaksām plus tirgus nodevu. Pagājušajā gadā neviens nesūdzējās, ka jābrauc pakaļ pēc stādiem pie manis uz mājām, turklāt mājās arī ir lielāka izvēle nekā tirgū. Man tomātu šķirņu ir ļoti daudz – aptuveni 60, un cilvēki izvēlas smukākos stādus, šķirnes, ko vēlas, un pērk,” stāsta A.Apša.
Viņa skatīsies, kāda būs šajā sezonā pirktspēja. Audzēt tikai prieka pēc arī īsti nav vērts, jo darbs ir ieguldīts. “Mums arī Gulbenes novadā tā pirktspēja nemaz nav tik augsta. Ir, kas arī paši audzē stādus, piemēram, puķu – petūniju, protams, dzīvoklī to grūtāk izdarīt, bet var. Tikai kāda kuram ir tā apņemšanās. Es arī pati priekš sevis no sēkliņām izaudzēju petūnijas,” saka D.Apša.
Šobrīd viņa jau ir iesējusi papriku, jo tā dīgst ilgāk un process ir garāks nekā tomātam. Tomātus D.Apša sēs aptuveni marta vidū. Viņai ir apkurināmā siltumnīca, jo tomātu stādiņiem vajag siltumu. Parasti D.Apšai pirmie tomāti ienākas jūlijā.
“Ir tā, ka man pašai ir stādi, bet, kamēr man stāv stādi siltumnīcā, man nav, kur tos izstādīt. Savukārt neapkurināmā siltumnīcā tie var nosalt, jo maijs pie mums ir mānīgs. Ir bijis, kad silts, bet tad uznāk aukstums un visi stādi nosalst. Tomāts jau tomēr uz salu ir diezgan vārīgs. Ja tas apsalis, tad ilgi atkopjas. Tomātu šķirnes, kuras vairs sevi neattaisno, tiks likvidētas, un vietā atkal nāks kaut kas jauns. Sanāk visu laiku eksperimentēt. Ja neattaisno sevi ražībā, tad tādu šķirni nav ko audzēt. Gribas ne jau vienu vai divus tomātus uz ķekara, bet gan vairāk,” stāsta D.Apša, kura sēj un stāda, neņemot vērā mēness fāzes. “Nav tā bijis, ka iesēju tukšajā dienā un būtu palikusi bez ražas. Laikam ir tie “zaļie pirkstiņi”,” smaida D.Apša.
Nākotne ir vēl bažīgāka
Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš “Dzirkstelei” atzīst, ka šī sezona ir visai grūti prognozējama. Viņš stāsta, ja sākotnēji pandēmijas laikā bija bažas, ka viss būs slikti, tad bija tieši pretējs efekts – cilvēki mēģināja sakārtot savu apkārtni. Pieprasījums auga, un patiesībā tas bija diezgan labs laiks stādu audzēšanai un to realizācijai.
“Sākoties karam Ukrainā, esam pakļauti tieši tiem pašiem ekonomiskajiem riskiem kā pārējie – tie ir izejmateriāli – tās ir energoresursu cenas, galvenokārt tas mūs ietekmē no degvielas, siltuma un elektrības viedokļa, bet ne līdz galam. Inflācija būs tā, kas mūs visvairāk ietekmē. Darbiniekiem ir jāceļ algas, citādāk, ja cilvēks, mūsu darbinieks, nespēs visu samaksāt, meklēs labāku darbu vai brauks uz ārzemēm. Izmaksas kāpj, algas kāpj, un tas ir normāls ekonomisks process, tomēr šobrīd valdošā nenoteiktība par nākotni ir tā, kas, manuprāt, visticamāk, ietekmēs tirdzniecības apjomus. Jo tad, kad iestājas krīze, cilvēkam iestājas primārās vajadzības, tas nozīmē, ka viņš domās par vēderu. Tas gan nozīmē, ka augļu koku, ogu krūmu audzētājiem šī sezona būs nedaudz labāka kā pārējiem. Augļu koki būs drīzāk tie, par kuriem vairāk domās nekā par dekoratīvajiem augiem, tomēr bez tā ir vēl citi faktori. Jāsaprot, ka viena lieta ir šī sezona, bet, ja raugās uz priekšu, tad nākotne ir vēl bažīgāka, jo tie audzētāji, kuri šajā sezonā ekonomisko apsvērumu dēļ nespēs pienācīgi veikt ikdienas darbus – “podot” jaunos augus, gatavot stādu materiālu uz nākamajām sezonām, tad viņiem būs liels robs turpmākajos trīs, četros, piecos gados. Kas notiek ar audzētāju, kad viņam ir krīze? Viņš atlaiž darbiniekus. Ja viņš atlaiž darbiniekus, nevar izdarīt ikdienas darbus uz lauka, bet ir stādi, kuri nāk tirgū pēc trim, četriem, pieciem gadiem – tūjas, augļu koki. Līdz ar to šobrīd šajā sezonā mēs vēl tirgojam salīdzinoši lētu produktu, kas ir pirms pāris gadiem saražots, pēc tam attiecīgi kopts un audzēts, tāpēc audzētājs tieši šajā mirklī nav panikā, viņš var tirgot, viņam ir augi, bet trakums iestāsies pēc diviem, trim gadiem, kad trūks augu. Tā ir vēl viena lieta, par kuru neaizdomājas,” stāsta A.Vītoliņš.
Arī viņš zina teikt, ka šajā sezonā cenas palielināsies vasaras puķēm un tiem stādiem, kurus audzē siltumnīcās.
