Latvija februāra beigās izcīnīja trešo vietu pasaules zemledus makšķerēšanas čempionātā Igaunijā, kas ir izcils sasniegums, un šāds rezultāts Latvijas kontā ir, pateicoties alūksnieša Andra Jeruma meistarīgajam startam Latvijas izlasē – viņš čempionāta individuālajā vērtējumā izcīnīja sudrabu un kļuva par planētas otru labāko zemledus sporta makšķernieku. Šāds pasaules kauss Alūksnē nonācis pirmo reizi zemledus makšķerēšanas sporta vēsturē. Uzvaru komandu vērtējumā izcīnīja Ukrainas izlase, otrā – Lietuvas komanda. Mājinieki igauņi palika astotajā vietā.
Alūksnietis Andris Jerums atzīst – viņš “copē”, kamēr vien sevi atceras. “Vasarās makšķerēju apmēram no četru gadu vecuma, savukārt ziemas makšķernieka gaitas uzsāku kādos septiņos gados. Vienkārši iepatikās, un pašmācības ceļā to attīstīju. Tolaik jau bērni nesēdēja pie datoriem, meklēja izklaides brīvā dabā, un es sev atklāju “copi” – gan vasarā, gan ziemā. Pie ezera vai uz ezera nosēdēju visas skolēnu brīvdienas. Zemledus variants, nenoliedzami, ir mans mīļākais makšķerēšanas veids. Man ļoti patīk ziema, un tā kā Alūksnē tās mēdz būt vienas no garākajām, ar šo hobiju man ir iespēja nodarboties diezgan daudz,” stāsta A. Jerums. Ar Alūksnes ezeru viņu cieši saista arī darba vieta – Andris ir inspektors Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā “Alja”, kas apsaimnieko Alūksnes ezeru.
Ar otro reizi – Latvijas čempioni
Neskatoties uz Alūksnes ziemas galvaspilsētas statusu, tai nepiedodami ilgi nebija komandas, kas startētu zemledus makšķerēšanas sporta sacensībās.
“Pirms sešiem gadiem ar domubiedriem tolaik jau izveidotājā biedrībā “C.albula” nolēmām beidzot šo kļūdu labot un izveidojām komandu, lai varētu startēt 2017. gada Latvijas čempionātā. Tur gan mēs vēl tikai “apostījām” gaisu, sapratām, kas un kā, bet jau 2018. gadā komanda kļuva par Latvijas čempioni. Kopš tā laika startējam čempionātos, gūstot lielākas un mazākas uzvaras,” stāsta A. Jerums.
Komandas sastāvs ir nemainīgs: Jānis Skulte, Rolands Ķīsis, Roberts Pilips, Andis Bukalders, Krists Vaļģis, Nauris Drelnieks pievienojies šogad.
Pērn A. Jerumam izdevies izcīnīt Latvijas čempiona titulu, uz pjedestāla atsevišķos čempionāta posmos kāpts arī iepriekš. Meistarība nepalika bez ievērības, un viņš iekļauts Latvijas izlasē. Andris lepojas arī ar komandas biedra Rolanda Ķīša panākumiem, kurš šogad izcīnījis Latvijas vicečempiona titulu.
Bez pieredzes, bet ar alūksnieša rūdījumu
Dalībai pasaules zemledus makšķerēšanas čempionātā A. Jerumu uzrunāja Latvijas makšķerēšanas sporta federācija, vērtējot ne tikai veiksmīgo startu pagājušā gada čempionātā, bet noturīgus rezultātus vairāku gadu garumā. “Sākumā mazliet šaubījos, jo tā ir liela atbildība, kas nes līdzi spriedzi. Šis man ir pirmais pasaules čempionāts un vismazāk pieredzes izlasē, kur daži jau bija startējuši pat desmit pasaules mēroga sacīkstēs, taču izaicinājumu pieņēmu,” tagad stāsta Andris.
Sacensības notika divas dienas Igaunijas pilsētas Tartu apkaimē Vertsjerves ezerā, kas ir otrs lielākais Igaunijas ezers aiz Peipusa. Kopumā čempionātā piedalījās vienpadsmit komandas no visas pasaules – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas, Ukrainas, Mongolijas, Rumānijas, ASV. Dalībai čempionātā zināmu iemeslu dēļ netika pielaistas Krievijas un Baltkrievijas izlases.
“Dalībnieku sastāvs bija spēcīgs. Piemēram, Ukrainai ir ļoti spēcīga izlase – viņi uz čempionāta norises vietu brauc trīs nedēļas iepriekš, tur rīko valsts atlasi dalībai un trenējas. Līdzīgi arī citi. Lai es to varētu atļauties, man jāņem atvaļinājums un aizņēmums bankā. Mēs ezeru aizbraucām apskatīt mēnesi pirms sacīkstēm, par laimi, tas nav tālu, 150 kilometri no Alūksnes, un pagājušonedēļ piedalījāmies oficiālajos treniņos, tas arī viss. Tie, kuri vinnēja, treniņiem veltīja desmit reizes vairāk laika,” stāsta makšķernieks.
Intriga līdz pēdējam brīdim
Pasaules čempionāta noteikumi ir līdzīgi Latvijas čempionāta kārtībai. Īsumā – ezers sadalīts sektoros, kur katrā makšķerē visu dalībvalstu sportisti, un katras dienas noslēgumā sver rezultātus. “Piedalās arī treneris, kurš stāv zonas malā un palīdz aptvert situāciju laukumā. Mans kompanjons bija Jānis Skulte, kuram tas lieliski izdevās. Viss pārējais ir paša ziņā, pusi rezultāta nosaka meistarība un pieredze, otru pusi – veiksme,” stāsta Andris.
Ja kāds domā, ka šajā sporta veidā viss notiek mierīgi, bez elpu aizraujošas spriedzes, tad maldās, jo ierobežotā laikā jānoķer maksimāli daudz zivju, turklāt arī te ir dopinga kontrole. Pasaules līmeņa sacīkstes Latvijas komandai noteikti radījušas kādu sirmu matu.
“Otrajā sacīkšu dienā katra nākamā svēršana padarīja skatu aizvien drūmāku, pēc četru sektoru svēršanas bijām noslīdējuši jau uz 4. vietu. Visam bija jāizšķiras pēdējā, “E” sektora, svēršanā, kur startēju es. Jau apzinājos, ka man gājis labi, zivju maiss bija gana pilns, bet intrigu saglabāju līdz pēdējam brīdim. Kad svēršanā atvēra pēdējo komandas zivju maisu, kas bija mans, visi nokārtie deguni pacēlās un mēs sapratām – Latvijai ir bronza un man – sudrabs!”
Varēja būt arī zelts
“Varēja būt zelts, un arī Latvijai bija jāuzvar šajā kaimiņos notiekošajā čempionātā,” nosaka Andris, atgādinot, ka sudrabu Latvija izcīnījusi 2017. gada pasaules čempionātā Kazahstānā. Pietrūcis tikai nedaudz – Andris otrajā sacensību dienā pieļāvis vienu kļūdiņu, kas bijusi liktenīga.
“Zemledus makšķerēšanas sports ir viens no agresīvākajiem, visu laiku notiek kontakta cīņa – jāvēro, ko dara tavi pretinieki, un jāplāno savi gājieni gluži kā šahā. Ne velti to sauc par šahu uz ledus. Tāpat vajadzīga arī liela fiziskā izturība – trīs stundas no vietas jāskrien, jāurbj, jātup uz ceļiem, un vēl jau nevar zināt, kādi gadās laikapstākļi… Esmu norūdījies, man rokas nesalst, tā ir liela priekšrocība. Tāpat pirms sezonas cenšos stiprināt savu fizisko sagatavotību. Otra priekšrocība, kas palīdz sacīkstēs, ir inspektora “piešautā” acs redzēt, kas notiek uz laukuma,” stāsta Andris.
Viņš ir priecīgs arī par sudrabu un atzīst – labā ziņa ir tā, ka turpmāk ir, uz ko tiekties – zelts! Vismaz pašlaik ir plāns nākamgad doties uz Mongoliju, kur notiks nākamais pasaules čempionāts.
Apsver arī Alūksnes novada ezerus
Alūksnē ir daudz zemledus makšķernieku, kuri varētu savu meistarību attīstīt. “Kovida periodā makšķernieku skaits ievērojami pieauga, jo cilvēkiem parādījās brīvāks laiks, daudzi nestrādāja vai strādāja attālināti, slimoja, citi vaļasprieki nebija pieejami, arī bļitkotāji netika pat uz Igauniju, brauca uz šejieni. Ezeru “gāza apkārt”, inspektoriem bija trīsreiz vairāk darba. Tagad viss atgriezies līdzšinējās sliedēs. Šogad pat ir mazāk nekā pērn, jo daudzi brauc uz Igauniju, noilgojušies pēc Peipusa. Uz Alūksnes ezera būs pieplūdums tad, kad ledus būs palicis vairs tikai šeit,” prognozē inspektors.
Andrim prieks, ka šogad Latvijas čempionātā parādījusies vēl viena komanda, kurā startē divi alūksnieši, arī izcīnot ļoti labus rezultātus. Makšķernieks cer, ka šis panākums iedvesmos vēl kādus zemledus makšķerniekus ļauties sporta azartam. “Mums ir visas iespējas šajā ziņā kļūt par vadošajiem sportistiem, jo te ir tādas ziemas, kādu citur nav. Satiekoties Latvijas čempionāta pirmajā posmā, daži atzīst, ka pirmo reiz kāpj uz ledus, kamēr mēs jau mēnesi bļitkojam,” saka Andris.
Arī uz Alūksnes ezera savulaik notika lielākas un mazākas zemledus makšķerēšanas sacīkstes, taču Andris atzīst – čempionāta posmiem gan Alūksnes ezers nav īsti piemērots ūdenstilpes specifikas dēļ. Ezeram strauji mainās dziļums un ir grūti nospraužamas sacensību zonas ar maksimāli vienādiem apstākļiem, kas ir priekšnoteikums godīgām sacīkstēm. Savukārt Sudala ezers sacīkstēm būtu ļoti piemērots, bet tur nav vajadzīgās infrastruktūras. “Taču Alūksnes novada ezeri šim nolūkam tiek apsvērti. Federācija grib pamainīt norises vietas, lai sportistiem būtu interesanti un augtu meistarība,” stāsta Andris.
Lielākie lomi un gardākās zivis
Neiztrūkstoši noskaidrojam arī Andra Jeruma lielākos lomus, jo tādus jau fiksē katrs sevi cienošs makšķernieks. “Mana lielākā zivs ir 12 kilogramus “ar kapeikām” smaga līdaka Alūksnes ezerā. Līdaku svarā no 8 līdz 12 kilogramiem ir daudz. Arī kādi pieci zandarti svarā līdz 5 kilogramiem. Lielākais asaris – 1, 300 kilogrami. Taču tas nav nekas neparasts, mans draugs Ingus Ozoliņš pirms diviem gadiem sezonas laikā nomakšķerēja 50 līdakas, katru garumā virs metra, smagākā – 14 kilogrami. Tās visas gan tiek laistas atpakaļ,” stāsta A. Jerums.
Sports sportam, bet kā ar zivīm? Vai pasaules otrajam labākajam bļitkotājam zivis garšo un kādas viņš izvēlas? “Ķeru un ēdu visu, kas ķeras,” viņš smejas, taču favorīti ir. “Alūksnes ezerā labākā zivs ir zandarts, un, manuprāt, tā ir arī gastronomiski visvērtīgākā. Ziemā to grūti noķert, bet vasarā var. Ziemā ķeru asarus, uz pavasara pusi parādās lielie brekši – draugi jau sūta bildes un lielās ar lomiem,” stāsta Andris.
Makšķernieks atzīst – visa ziema aizritējusi vienās sacensībās, un viņam pat nav sanācis laiks aizdoties bļitkot tāpat vien, savam priekam. Tagad, par laimi, sacensību sezona beigusies, un Andris cer, ka šajā nedēļas nogalē izdosies mierīgi pamakšķerēt. Ja ne – vēl jau līdz aprīlim to mierīgi varēšot darīt. Pašlaik, piemēram, Alūksnes ezerā vēl ir 40 – 45 cm biezs ledus.
– Sandra Apine
