Trešdiena, 16. jūlijs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
weather-icon
+17° C, vējš 1.74 m/s, Z vēja virziens
Dzirkstele.lv ikona

Stāmerienas pilī izstādē redzams divu māsu radošais veikums

Ailitas Brezinskas mīlestība – daba un ziedi. Tos viņa iemūžināja savās fotogrāfijās. Foto: Gatis Bogdanovs.

Stāmerienas pilī joprojām ir apskatāma izstāde “Ieraudzīt…”, kurā aplūkojami stāmereniešu māsu Ailitas Brezinskas (fotogrāfijas) un Agritas Brenčas (eļļas gleznas) darbi.

“Ailita ir mana bērnības draudzene. Izstādes ideja radās brīdī, kad Ailitu jau pavadījām mūžības dārzos, bet pirmajā brīdī ģimene vēl īsti nebija gatava šai izstādei. Ailitai ir ļoti daudz fotogrāfiju. Kad ģimene atļāva, izstādes kuratore Sandra Dikmane tās atlasīja,” stāsta Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna.

Bija visur klātesoša

Ailita Gulbenes novadā bija zināma kā talantīga floriste, ziedu salona “Kolāža” vadītāja, fotogrāfe, kura kadros iemūžināja ne tikai sabiedrībā notiekošus procesus, cilvēkus un kultūras notikumus, bet arī dabasskatus dažādos gadalaiku un gaismojumu mirkļos.

“Kad cilvēks aiziet, tad sāc izvērtēt dzīvi un saproti, ka tev tas tuvais cilvēks nav bijis tikai draugs. Viņa bija visur ļoti klātesoša – novada svētkos kā floriste, fotografēja un piedalījās. Kā iedzīvotāja viņa bija tik aktīva un deva savu lielu devumu! Ikdienā tas pats par sevi ir saprotams, bet, kad raugies uz viņas uzņemtajām fotogrāfijām, saproti, kā Ailita uztvēra lietas un kā caur to kameru skatījās, un kā viņa fotografēja savus mīļotos ziedus! Tad radās akcents izstādē uz viņas ziediem, bet tā ir maza sadaļa. Vēl ir rudens skati, apcerība, migla – tā sajūta, kas vēl tik ļoti smeldz. Viņa mums ir atstājusi mācību ieraudzīt, novērtēt un priecāties par pasauli, priecāties par katru sīko ziediņu, priecāties par katru miglas dienu, un par draņķīgu laiku arī var priecāties,” saka Edīte.

Edīte piemin, ka izstādes atklāšana, kura notika 11.februārī, aizritēja ļoti sirsnīgā gaisotnē. “Ailitas meitai bija piedzimis trešais bērniņš, ko Ailita vairs nepiedzīvoja, bet meita, dēls, māsas ar ģimenēm – viss noritēja lielā sirsnībā. Ailita, Agrita un “Sonātes” Arita (Poļaka – red.) – trīs māsas un īstenas stāmerenietes, un gan viņām, gan viņu vecākiem vārdi sākas ar “A” burtu – mamma Aina, tētis Anatolijs,” stāsta Edīte.

Agritas mākslinieciskās izjūtas klājas uz audekla ar eļļas krāsām, un Edīte uzsver, ka dzīva cilvēka gleznas izstādē apliecina, ka viss dzīvē turpinās.

Agritas ainavas gleznotas gan Stāmerienā, gan dažādās vietās, un tas ir mudinājums apstāties un ieraudzīt – viss skaistais ir tepat ap mums un mūsos. “Mums savējie ir saulē izceļami, parādāmi, ka nekādā gadījumā to nevaram aizmirst!” uzsver Edīte.

Pirmā kopīgā izstāde

Agrita “Dzirkstelei” atzīst, ka izstādes atklāšanā ir bijis grūti kaut ko daudz runāt, jo pārņem emocijas, nav vēl izsāpēta māsas Ailitas aiziešana. “Ir grūti vēl par to visu runāt – par māsu, tas ir sirdī, un sāpes nav mazinājušās. Tā ir mūsu pirmā kopīgā izstāde. Mums bija atsevišķi izstādes, bet kopā šī ir pirmā. Ailita ar savām fotogrāfijām mums māca – skaistumu nevajag meklēt apkārt, tas ir mums tepat, to vajag tikai pamanīt, ieraudzīt un nepaiet garām,” saka Agrita.

Viņa stāsta, ka pašai nemaz tik bieži, cik gribētos, nesanāk gleznot, bet noteikti centīsies vēl ko radīt. “Likās, kad bērni izaugs, varēs vairāk pievērsties sev un saviem hobijiem. Bet tagad ir mazbērns, arī vasarā – dārza darbi, puķes. Nesanāk tik, cik gribētos, un arī emocionāli man ir bijuši pārtraukumi. Nenotiek tā – esi brīvs, glezno. Iekšēji tas dzimst, nobriest, tad rodas. Šobrīd doma, kas man būs nākamais darbs, jau ir. Vizuāli es to redzu, un tas taps. Pašam jau arī negribas apstāties, gribas radīt, jo gan pats no tā rodi baudu, gan, dzirdot cilvēku uzslavas, ka patīk, rodas vēlme strādāt, darīt un priecēt gan citus, gan sevi,” saka Agrita.

Dzirkstele.lv ikona Komentāri