Gulbenē ir daudzdzīvokļu mājas, kurās ziemā prot taupīt energoresursus un naudu.
Ja mājas iedzīvotāji ir kopsapulcē izvirzījusi un apstiprinājuši savu energopārvaldnieku (kas parasti ir tā pati dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona) un ja nepārtraukti notiek skaidrošanas darbs iedzīvotāju starpā, rezultāti neizpaliek. Ar šādu pārliecību 7.martā Gulbenē noritēja vietējās pašvaldības organizētais seminārs sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).
Gulbenes novadā zināmais lielākais izmaksu ietaupījums šajā apkures sezonā (četros mēnešos) ir 1900 eiro – teica RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga. Šī māja ir Gulbenē, Skolas ielā 5/1, kur par dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu strādā Evita Lode. D.Blumberga sacīja – mērķis ir panākt, lai iedzīvotāji saprastu: “Enerģiju ēkā vajag tērēt tik, cik nepieciešams, ne vairāk un ne mazāk.”
RTU vadošā pētniece, asociētā profesore Ieva Pakere teica – minētās augstskolas Gulbenē realizētā energotaupības projekta mērķis ir uzlabot ēku energopārvaldību. Projekts sākts 2022.gada septembrī, noorganizējot semināru iedzīvotājiem un dzīvojamo māju pārvaldniekiem, aicinot pieteikties kļūt par māju energopārvaldniekiem. Kopumā projektam no Gulbenes tika pieteiktas sešas ēkas: O.Kalpaka ielā 45, Skolas ielā 5/1, Lazdu ielā 28, Rīgas ielā 39, Vidus ielā 38, Lazdu ielā 11/13.
Daļā no tām tika veikti energotaupības pasākumi. Kā pati būtiskākā sastāvdaļa bija iedzīvotāju informēšana. Rezultātā vairākās mājās izveidojās ieradums iedzīvotājiem savstarpēji kontaktēties un apzināties siltuma taupīšanas elementāras iespējas: ja iespējams, radiatoriem noregulēt mazāku siltumu, nevis turēt vaļā atvērtus logus vēdināšanas režīmā, kā arī ziņot mājas pilnvarotajai personai, ja dzīvoklī ir par karstu.
“Nozīmīgākais pasākums bija siltummezglu regulēšana, iestatot dažādas temperatūras, kas var samazināt ēkas kopējo apkures temperatūru. Papildus visam mūsu pārstāvji no RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta brauca apsekot ēkas, veica termogrāfiju (siltuma attēla jeb noplūdes fiksācija, izmantojot infrasarkano starojumu) un skatījās, kādi varētu būt nākotnes energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar augstākām investīcijām. Līdztekus notika konsultēšanās, datu analīze par projektā pieteiktajām ēkām,” stāstīja I.Pakere. Viņa analizēja četros mēnešos sasniegto energotaupību Gulbenē, O.Kalpaka ielā 45 un Skolas ielā 5/1.
O.Kalpaka ielas 45 un Skolas ielas 5/1 ēku energotaupības pieredze
“Protams, nav jāsalst ēkās, bet ir jāmeklē tie pasākumi, kuri sūdzības iedzīvotāju vidū neizraisa,” teica I.Pakere.
O.Kalpaka ielā 45 iedzīvotājiem tika “WhatsApp” grupā izsūtīta informācija, kādi varētu būt šie potenciālie siltuma taupības pasākumi. Oktobrī mājai tika veikta siltummezgla regulācija, tur iestatot 19 grādu siltuma temperatūru. Uz divām nedēļām tika arī samazināta karstā ūdens temperatūra no 50 grādiem uz 45 grādiem. Uz brīdi ēkā arī karstā ūdens cirkulācija tika atslēgta, bet tomēr iedzīvotāju sūdzību dēļ tā tika atjaunota. Pēc laika karstā ūdens temperatūra tika paaugstināta atkal līdz 50 grādiem, kā arī decembrī vēl tika nedaudz paaugstināta.
Mājai O.Kalpaka ielā 45 ir uzstādīti viedie skaitītāji un siltuma patēriņu ir iespējams nolasīt attālināti. Datu analīze liecina – vēsturiskais patēriņš ir bijis lielāks nekā projekta gaitā uzskaitītais siltuma patēriņš, jo tika testēti dažādi režīmi siltuma daudzuma nodrošināšanai dzīvojamajā mājā.
I.Pakere akcentēja: “Ja neko siltummezglā nemaina, protams, nekāda ietaupījuma nav.”
D.Blumberga piebilda – taupīšana ir pašu mājas iedzīvotāju vienotas rīcības panākums. Viņa uzsvēra: “Tie, kas cenšas pagriezt atpakaļ vēsturi un nelikties ne zinis par patēriņu, tie arī tur dzīvo. Bet izskatās, ka viņi ir mazākumā. Šo ēku var uzskatīt par varoņu ēku.” Projekta gaitā mājā visus četrus mēnešus ir ticis samazināts siltuma enerģijas patēriņš. Tas esot redzams matemātiskos aprēķinos, analizējot un salīdzinot datus – norādīja D.Blumberga.
Māja novembrī, veicot energoefektivitātes pasākumus, ir ietaupījusi 700 eiro.
Runājot par daudzdzīvokļu māju Skolas ielā 5/1, I.Pakere teica: “Šeit ir piemērs, kur ēkas pārvaldniece jau daudzus gadus ir sekojusi līdzi siltummezgla un dzīvokļu temperatūrām. Temperatūra siltummezglā tiek regulēta katru dienu. Kā teica pārvaldniece, tiek samazināta temperatūra arī saulainās dienās, lai iedzīvotāji neturētu vaļā logus. Ēkā ir uzstādīti nakts un dienas režīmi. Arī karstā ūdens temperatūra naktī tiek pazemināta. Dienā ir 53 grādi, naktī – 37.” Projekta īstenošanas periodā energoefektivitātes pasākumu rezultātā māja ietaupījusi gandrīz 2000 eiro. Tas panākts, vienkārši sekojot līdzi siltummezglam.
Kopumā par siltuma problēmām ēkās eksperte teica – mēdzot būt tā, ka ievērojami vēsāk mājā ir tikai kādā no dzīvokļiem. Tādā gadījumā, iespējams, vajag runāt ar šo vienu dzīvokli, ieguldīt kaut kādu finanšu daļu tikai šajā dzīvoklī (nomainīt logus, sakārtot stāvvadus), nevis paaugstināt siltumu visā mājā. “Tas ir diskutējams jautājums mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē,” teica I.Pakere.
Viņa arī skaidroja, vai vērts būtu mājā nomainīt visus radiatorus. “Ieguvums būs, ja tiek uzstādīti regulējami radiatori. Bet, ja tiek iztīrīti vecie radiatori, ja tie ir efektīvi ar labu siltuma atdeves koeficientu, ja tie ir sabalansēti visā ēkā, var nemainīt. Bet tad sabalansēšana nozīmē – dzīvokļos, kur ir lielāki siltuma zudumi, ir lielāki radiatori, dzīvokļos, kuri mājā pa vidu, ir mazāki radiatori. Lai nav disbalanss, ka vidējiem dzīvokļiem ir lielāki radiatori un tie paņem visu ēkas siltumenerģiju. Mājas energopārvaldniekam būtu jāapseko šie radiatori. Bieži vien iedzīvotāji pa kluso nomaina radiatorus, uzliek pa visu sienu,” teica I.Pakere. Kā zināms, dzīvokļu radiatori skaitās ēkas kopīpašums.
Diskusijā iesaistās Gulbenes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji
Gulbenietis Valtis Krauklis, pārstāvot daudzdzīvokļu māju Rīgas ielā 39, seminārā rosināja O.Kalpaka ielā 45 noregulēt vēl arī stāvvadus. Viņa pieredze – sakārtojot tos, var nonākt pie tādas situācijas, kā V.Kraukļa mājā, kur siltuma diennakts režīmi gadiem nav grozīti.
“Ir cits stāsts. Ja kādā dzīvoklī saka, ka ir auksti, aizejam apskatāmies, kā ir ielikti pakešu logi. Elementāra lieta,” viņš teica. V.Kraukļa mājā esot nācies mainīt sākotnēji ieliktos pakešu logus pret tādiem, kam mazāka siltuma noplūde. Runājot par karstā ūdens temperatūras samazināšanu, viņš sacīja – arī viņa mājā bijuši tādi eksperimenti. Ietaupījums bijis niecīgs. Tādu praksi beiguši, jo mājā ir ģimenes ar maziem bērniem. Palikuši pie tā, lai vienāda karstā ūdens temperatūra ir cauru diennakti.
I.Pakere teica, ka tāpēc ir mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, kurās paši var vienoties, kā vēlas vairākums.
Vēl cits no seminārā klātesošajiem gulbeniešiem pauda, ka nemaz tā nedrīkst “spēlēties” ar karstā ūdens temperatūru, jo pastāv leģionāru slimības draudi.
Uzsverams, ka spēkā ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas šobrīd atļauj uz laiku pazemināt vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru. Noteikts arī, ka gaisa temperatūra telpās ir jāieregulē, lai tā nepārsniegtu +19 grādus. Šie pasākumi ir ieviesti uz laiku – no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023. gada 30.aprīlim. Ministru kabineta 906.noteikumi līdz šim paredzēja, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 grādiem.
Novada domes priekšsēdētāja padomnieks attīstības, projektu un būvniecības jautājumos Jānis Barinskis sacīja – pašvaldība šādus taupības pasākumus veic publiskajās ēkās, naktīs samazinot un brīvdienās izslēdzot siltā ūdens cirkulāciju. Toties pirmdienu agros rītos tiekot ieslēgts 70 grādu režīms siltajam ūdenim. Tas esot reāls ietaupījums, turklāt 70 grādos leģionellas iet bojā.
I.Pakere diskusijā ar gulbeniešiem palika pie piedāvājuma tomēr mēģināt uz nakts periodu samazināt karstā ūdens temperatūru. Viņasprāt, ir jāizsver, vai iedzīvotājiem vajag, piemēram, pulksten divos naktī iet dušā un mazgāties ar karsto ūdeni.
Kāds gulbenietis iebilda, ka ne viens vien strādā maiņu darbu un, pārnākot mājās, grib nomazgāties, lai cik vēlu tas arī būtu. Tāpat arī karsto ūdeni vajagot, ja mājā ir mazi bērni.
I.Pakere teica – visa māja par to maksā.
Gulbeniete Marta Mikolaja seminārā pauda viedokli: “Karstā ūdens temperatūras regulēšana ir kā runga ar diviem galiem: jo vēsāks karstais ūdens, jo vairāk es to tērēju un jo vairāk maksāju.”
Kāds gulbenietis arī bilda: “17-19 grādu siltums istabās – tas ir auksti.”
RTU inženierzinātņu maģistre, pētniece, lektore Krista Laktuka dalījās pieredzē, ka Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta telpās ziemā telpās temperatūra nav augstāka par 16-18 grādiem.
Savukārt gulbenietis iebilda: “Tas nav vajadzīgs.” Viņaprāt, optimālā siltuma temperatūra telpās ziemā ir 20 grādi.
D.Blumberga iebilda, ka ir kara laika apstākļi, reāla krīze.
Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore:
– Visi iedzīvotāji daudzdzīvokļu mājā iedalās vairākās grupās. Ir tādi, kas saka: “Energoefektivitāte ir jāpaaugstina. Siltuma patēriņš ir jāsamazina un ir jātaupa.” Ir arī tādi, kas saka: ““Štrunts” par enerģijas ietaupījumu. Ir vienalga, ja tāpat varu samaksāt rēķinu.” Un ir vēl trešā grupa – sabotieri. Tie, kuri dara visu, lai būtu sliktāk. Un lai būtu sliktāk visiem. Tie nav kaut kādi sliktie cilvēki, kuriem būtu galva jānocērt. Nē. Mēs esam pētījuši Latvijā. Tā lielā grupa ir tā, kas sabotē ēku siltināšanu. Uz mājas sapulcēm ierodas, lai runātu visādas muļķības. Kaut kur sirdī viņiem ir pilnīgi vienalga, kas notiek. Bet dabūt uz priekšu mājas attīstību tādā veidā ir gandrīz neiespējami.
Ko darīt?
1) Lai ieviestu siltumenerģijas taupības pasākumus un paradumus savā ēkā:
* Jāizvirza ēkas energopārvaldnieks.
* Jāpiesakās pie pašvaldības energopārvaldnieka Emīla Kārļa Ziediņa.
2) Ēkas energopārvaldnieka uzdevumi:
* apzināt šābrīža situāciju ēkā;
* iepazīstināt iedzīvotājus ar taupības pasākumiem un uzsākt taupības pasākumus;
* veikt rādījumu monitorēšanu; analizēt ieviesto pasākumu efektivitāti un ietaupījumus.
