Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) ir piešķīris 7000 eiro novada pašvaldībai speciāli Beļavas muižas kungu mājas (18.gadsimts) arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veikšanai. Šā projekta iesniedzēja fondam ir Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais – liecina VKKF mājaslapā publiskotā informācija.
Beļavas muižas kungu nams un telpu interjeri ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. V.Dārgais iepriekš “Dzirkstelei” pauda, ka Beļavas muižas kungu mājas izpētei tiks piesaistīti profesionāļi, tas būs ārpakalpojums.
Ko tiek plānots darīt ar šo ēku? – publiski novada domes 30.marta sēdē jautāja deputāts Intars Liepiņš. Viņš arī atgādināja, ka iepriekš tika runāts par ēkas iespējamo pārdošanu.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis teica – ir doma vispirms tīri juridiski un dokumentāli nošķirt šajā nekustamajā īpašumā ēku no estrādes (celta 1985.gadā) un sporta laukuma, kā arī veikt ēkas izpēti. Pēc tam varētu lemt tālāk. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde mutiski esot akceptējusi domu veikt īpašuma sadalīšanu.
Deputāts Gunārs Ciglis uzsvēra, ka Beļavas muižas kungu māja ir Gulbenes novadā pati senākā šāda veida vēsturiskā ēka, kura nav cietusi 1905.gada revolūcijas laikā. Zemnieki to nosargāja, ēka nav cietusi no dedzināšanas. Pēc G.Cigļa domām, šī ēka ir saglabājama kā pašvaldības īpašums un nav pārdodama.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” teica – šī muižas kungu māja, kas pieder pašvaldībai, visu laiku tiek pieskatīta. Jau piekto gadu ēka stāv tukša un ir slēgta, jo kopš 2019.gada ar novada domes lēmumu ir pārstājusi pastāvēt šajā namā kopš 1925.gada bijusī skola. A.Rakstiņš teica paldies iedzīvotājiem, kuri ar cieņu izturas pret ēku. Neviens logs neesot izsists, tomēr laikazobs jau esot atstājis savas pēdas – šur tur ēkai krīt apmetums. “Dzirkstele” gan, apstaigājot apkārt kungu mājai Beļavā, saskaitīja ieplīsušas četru logu rūtis. Vai vainīgs sviests akmens vai plaisāšana notikusi kādu citu iemeslu dēļ, nav zināms. Jau piecus gadus ēka netiek kurināta – apstiprināja Beļavas pagasta pārvaldes vadītajs. Uz jautājumu, vai muižas kungu mājai atrastos pircējs, A.Rakstiņš atbildēja: “Interese pagaidām nav justa, bet no pašvaldības puses nav arī izskanējis nopietns piedāvājums pārdot ēku. Ja būtu doma pārdot, pat to jāpaziņo visas Latvijas mērogā. Protams, pārdot vai ne, ir diskutējams jautājums. Varētu jau nepārdot, paturēt pašvaldībai, bet tādā gadījumā uzturēšanā un restaurācijā būtu jāiegulda miljoniem eiro.”
Jau 2020.gadā “Dzirkstele” rakstīja par to, ka novada dome gatavojas pārdot izsolē Beļavas muižu. Izskanēja, ka meži, kuri agrāk ir bijuši piereģistrēti vienā īpašumā ar K.Valdemāra skolu, jau ir nodalīti. G.Ciglis toreiz pauda: “Es uzskatu, ka muiža ir jāpatur pašvaldības īpašumā. Uz turieni būtu jāpārceļ muzeja fondu glabātava.” Viņš argumentēja savu viedokli: “Tas ir mūsu kultūras mantojums.” G.Ciglis uzsvēra – tam ir jābūt sabiedrībai pieejamam. Viņš izcēla Beļavas muižas autentiskumu (interjerā) pretstatā Stāmerienas pilij, kur pašvaldība “būs salikusi visu smukumu”, bet tas ir no jauna radīts.
Novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” mājaslapā par Beļavas muižu ir teikts: “Āra teritorija ir pieejama ikvienam apmeklētājam jebkurā diennakts laikā. Šobrīd Beļavas muižas kungu mājas iekštelpas netiek izmantotas un pils ir slēgta. Interesentiem ir iespēja iepazīt kungu māju, iepriekš piesakot ekskursiju pa tālruni 26176494 (A.Rakstiņš).”
Fakti par Beļavas muižu
* dibināta aptuveni 1550.gadā; apbūves centrā ir ēka, kuru vietējie sauc par pili, un tā ir celta aptuveni 1750.gadā; tās pirmais īpašnieks bijis Gothards Ernests von Bergs (1714–1766).
* 19.gadsimtā kungu mājai uzbūvēts augstais mansarda jumts; pagājušā gadsimta 20.gados ēka pārbūvēta skolas vajadzībām;
* kungu mājas vairākās telpās ir saglabājušies interjera senās apdares elementi: krāsaina marmora plātņu grīdas segums vestibilā, koka kāpnes, krāsnis, durvis, iebūvēti sienas skapji un sienas paneļi;
* muižas kompleksā ietilpst arī vairākas saimniecības un dzīvojamās ēkas (laidars ar četrstūrainu iekšpagalmu, ledus pagrabs, siernīca), 2 dīķi un plašs parks (6,1 hektārs) ar dažādu svešzemju koku un krūmu sugu stādījumiem; parkā ir piemineklis barona iemīļotajam zirgam;
* apmēram puskilometru no muižas atrodas muižas īpašnieku kapsēta, kurā līdz mūsdienām ir saglabājusies daļa no kapličas un astoņas Bergu dzimtas locekļu kapa plāksnes.
Avots: “Gulbenesmuzejs.lv”
